Mazumtirdzniecības apgrozījums 2014.gada martā uzlabojies
Martā mazumtirdzniecības apjoma dinamika uzlabojās salīdzinājumā ar šī gada pirmajiem diviem mēnešiem, kad pārdošana auga lēnāk nekā vidēji aizvadītajos pāris gados. Kāpums gada griezumā bija tikai 1.6% un 1.1%, kamēr pērn tas bija ap 4%, bet gadu iepriekš pat 7%. Tirgotāju apgrozījums arī nepārprotami atpalika no iedzīvotāju ienākumiem, par kuriem vēl precīzu datu nav, bet nav jāšaubās, ka reālo algu pieaugums bijis līdzīgs pērnā gada beigām, tātad ap 5% un arī darbavietu ir vairāk.
Iespējams, ka samērā nelielie pārdošanas apjomi janvārī un februārī bija skaidrojami ar eiro ieviešanu, pirmkārt jau šķietami lielāko cenu psiholoģisko ietekmi, ne velti joprojām ir tirgotāji, kuri cenšas cenas latos padarīt pamanāmākas par lielākajiem skaitļiem eiro izteiksmē. Pirms šodienas ziņas varēja bažīties par Ukrainas notikumu iespējamo nelabvēlīgo ietekmi, bet tas acīmredzami nav noticis.
Tāpēc ir ļoti ticami, ka līdz ar to nozare ir pārvarējusi lēnākas izaugsmes mini-ciklu un turpmāk apgrozījums gada griezumā augs straujāk.
Par to liecina gan noguldījumu, gan noskaņojuma dati. Saskaņā ar šodien publicēto Latvijas Bankas statistiku, mājsaimniecību noguldījumi martā bija par 12% lielāki nekā pirms gada. Eiropas Komisijas publicētie iedzīvotāju un uzņēmumu noskaņojuma dati jau ir pieejami arī par aprīli. Tie vēsta, ka šajā mēnesī Latvijā reģistrēts augstākais patērētāju noskaņojuma līmenis kopš 2007.gada jūlija. To var saukt gan par lielāku optimismu, gan mazāku pesimismu, indeksa absolūtā vērtība joprojām ir negatīva (-7.5), bet visā pēcpadomju ērā pozitīvs patērētāju noskaņojums pie mums ir reģistrēts tikai vienā mēnesī, pārējā laikā cilvēki pauduši pesimistiskas sajūtas, kaut arī viņu rīcība brīžiem pat ļoti uzkrītoši liecinājusi par pretējo.
Atsevišķās preču kategorijās pats interesantākais marta novērojums ir ļoti straujš kāpums ar mājokļu būvi un iekārtošanu saistītu preču tirdzniecībā.
Metālizstrādājumu, krāsu un stikla tirdzniecība gada laikā pieaugusi par 20%, bet paklāju, tapešu un grīdas segumu tirdzniecība pat par 31.9%. Novērojumi pie attiecīgas specializācijas veikaliem to apstiprina. Acīmredzot pietiekami lielai daļai patērētāju ienākumi un stabilitātes sajūta auguši pietiekami, lai ieguldītu naudu ilglaicīgos projektos.
Pēteris Strautiņš ir ”DnB” bankas ekonomists.
Komentāri (22)
Janka, Janic 30.04.2014. 19.48
nu un cik tur investee mello naudu , tas nevienu neinteresee , korupcija zeļ, un zied , aarvalstu investori , kuri mums visvairaak nepieciešami , mums griež muguru , jo mafija visur priekšaa, kad mums beidzot bus taada valdiiba , kuru neregulee taadi izdzimteņi , kā smagos noziegumos apsuudzeeti valsts nozadzeeji , ja Juus saskatiet pieaugumu , tad tas ir uz mellas naudas reeķina
1
Andris Jautriņš > Janka, Janic 01.05.2014. 23.23
http://www.youtube.com/watch?v=NvEYwbWd3lc
0
Dace Milti?a 22.05.2014. 19.04
Neo (Ilmāram Poikānam) 23.maijā 10:00 Rīgas Centra rajona tiesā
(Abrenes iela 3) notiks tiesa, kuru tiesnese skatīs slēgtā sēdē.
Vairāk par tiesas sēdi var meklēt googlē, ierakstot –
“Tiesa noraida lūgumu izskatīt Neo lietu atklātā procesā”
Lieta tiek apzināti safabricēta pret viņu. Var meklēt googlē, ierakstot –
“Neo lietas izmeklētāja strādā cietušajā kredītiestādē?”
Neo vienkārši nosūtīja žurnālistei datus, kam uzdūrās internetā.
Tas nebūtu noziegums demokrātiskā valstī.
Aicinu rakstīt e-pastus un zvanīt (vēlams laipni), lai izbeigtu lietu
un attaisnotu Neo!!!
Tiesnese Una Melameda – una.melameda @zemesgramata.lv
Tieneses palīdzes telefons – 67077242 (darbdienās līdz 16:00)
Prokurore Vita Ozoliņa – [email protected]
Rīgas Centra rajona tiesa – [email protected]
Ģenerālprokuratūra – [email protected]
0
dzerkaleliva 04.05.2014. 19.31
http://youtube.com/watch?v=8NjN0JwnUTA
1
dzerkaleliva > dzerkaleliva 04.05.2014. 19.32
Tagad viņiem ir mūsu aktīvi, bet mums ir brīvais tirgus. Lūgsim brīvā tirgus Dievu.
0