PVN iztrūkums un valsts cīņa ar krāpniecību

Atbildību par nodokļu nenomaksāšanu ir jāuzņemas vainīgajai pusei, godīgajiem nodokļu maksātājiem nav jāmaksā par negodīgo darbībām

Eiropas Komisijas publicētais pētījums par PVN iztrūkumu ES dalībvalstīs nav iepriecinošs nedz Latvijai, nedz mūsu kaimiņiem Lietuvai. Mēs esam to valstu vidū, kurām ir vislielākais iztrūkums starp faktiski iekasēto PVN un teorētiski iekasējamo PVN. Jānorāda gan, ka šajā pētījumā nav veikta detalizēta PVN iztrūkuma struktūras analīze.

Apvienotās Karalistes ieņēmumu dienesta struktūra HMRC (Her Majesty’s Revenue & Customs) savā izpētē, kas veikta 2010.gadā, secinājusi, ka piektā daļa no iztrūkuma Apvienotajā Karalistē varētu attiekties uz situāciju, kur nav iespējams iekasēt nodokļa (PVN) parādu bankrota vai maksātnespējas gadījumā. Tāpat šī iestāde norāda, ka trešdaļa no PVN iztrūkuma ir attiecināma uz skaidru, nelikumīgu nemaksāšanu, bet viena daļa ir radusies no izvairīšanās, izmantojot likumdošanas trūkumus, lai gūtu labumu, kas ir pretrunā ar likuma garu.

Salīdzinot Latvijas un Anglijas PVN likumdošanas un ekonomikas attīstības līmeņus, varbūtība, ka Latvijā PVN iztrūkums veidojas no izvairīšanās, izmantojot likumdošanas trūkumus, ir maz ticama. To uzskatāmi pierāda PVN lietas, kas tiek skatītas Latvijas tiesās. Proti, tās pārsvarā ir nodarbinātas ar lietām, kuras skar priekšnodokļa atskaitīšanas tiesības par darījumiem, kuri tiek uzskatīti par šaubīgiem, salīdzinot ar vecajām dalībvalstīm, kur tiesas skata ļoti plaša spektra PVN lietas.

Tātad atliek secināt, ka Latvijas PVN iztrūkums lielā mēra veidojas no neatgūstamā PVN parāda uzņēmumu bankrota vai maksātnespējas gadījumā, kā arī no PVN krāpniecības.

Pētījuma autori gan norāda, ka iztrūkuma sastāva analīze nav iespējama, ņemot vēra ES dalībvalstu dažādo juridisko, PVN un administratīvo sistēmu. Turklāt jāņem vērā, ka dati ir pieejami par laiku no 2000. līdz 2011.gadam, un mūsu rīcībā nav informācijas par tendenci laika periodā no 2012. līdz 2014. gadam.

Ņemot vērā pēdējā gada Latvijas VID iniciatīvas, kas vērstas uz sadarbību un informācijas apmaiņu starp VID un nodokļu maksātājiem, kā arī pozitīvo pagriezienu pēc “Forvards V” lietas Latvijas tiesas praksē, gribētos cerēt, ka rezultāts varētu uzlaboties.

ES pētījums atklāj, ka Latvijā un Lietuvā PVN iztrūkums ir vairāk nekā 4% no iekšzemes kopprodukta. Salīdzinājumā ar attīstītām ES dalībvalstīm iztrūkums svārstās līdz 1,5%.

Pētījums arī liecina, ka faktiski vissliktākie rādītāji ir vairumam tā saukto jauno ES dalībvalstu, izņemot Grieķiju. Piemēram, Slovākijai, Rumānijai, Latvijai, Lietuvai un Ungārijai (valstis, kuras iestājās ES 2004.gadā un vēlāk). 

Aplūkojot Grieķijas gadījumu, ir acīmredzami, kādas sekas ir valsts ekonomikai, kur vēlme maksāt nodokļus ir katastrofāli zema.

Pētījums arī atklāj, ka Austrumeiropas dalībvalstu ieņēmumi lielā mērā ir atkarīgi tieši no PVN. Ieņēmumi no kopējiem budžeta ieņēmumiem šajās dalībvalstīs sastāda procentuāli daudz lielāku īpatsvaru nekā vecajās dalībvalstīs. Tas ir izskaidrojams ar mazāk attīstītu ekonomiku un tādejādi attiecīgi nelielu skaitu pelnošu uzņēmumu un turīgu iedzīvotāju, kuri varētu ienest valsts budžetā cita veida ieņēmumus. Līdz ar to ir saprotams, cik Latvijai pašlaik ir svarīgi veicināt ekonomikas izaugsmi, lai izlīdzinātu budžeta atkarību no viena veida nodokļa ieņēmumiem.

No pelēkās zonas par godprātīgu maksātāju

Būtiski – PVN iztrūkums Latvijā ir krietni pieaudzis, sākot no 2008.gadu – tieši tad, kad Latvija piedzīvoja smagu ekonomisko krīzi, t.i., no 1% 2007.gadā uz 2,3% 2008.gadā ar tendenci pakāpeniski pieaugt ar katru nākamo gadu, 2011.gadā pārsniedzot jau 4% slieksni.

Savukārt Lietuvā PVN iztrūkums ir vērojams stabili augsts visā periodā kopš 2000.gada līdz pat 2011.gadam. Pat iestājoties ES, Lietuvai bija konstatēts 4% PVN iztrūkums no iekšzemes kopprodukta.

Jāsecina, ka Latvijai ir ļoti svarīgi veicināt to uzņēmumu atgriešanu godprātīgu nodokļa maksātāju kārtā, kuri krīzes laikā vai pēc tās dažādu iemeslu dēļ pārgāja uz tā saucamo “pelēko zonu”. Šeit ļoti liela nozīme ir valsts nodokļu politikai un VID spējai sadarboties ar šo uzņēmēju kategoriju.

Kā valsts cīnās ar nemaksātājiem?

Ir tikai loģiski, ka pēc šāda pētījuma rezultātu publicēšanas, EK sagaida nacionālo nodokļu sistēmas reformas, kas veicinātu nodokļu nomaksu un mazinātu izvairīšanos no tiem, kā arī kopumā uzlabotu nodokļu iekasēšanas apmērus. Lai uzlabotu esošo situāciju, EK jau ir devusi konkrētus norādījumus katrai dalībvalstij.

ES komisārs nodokļu, muitas, statistikas, revīzijas un krāpšanas apkarošanas jautājumos Aļģirds Šemeta Briselē 2013.gada 23.maijā teica: “Ir vērojama jauna un jūtama tendence risināt nodokļu nemaksāšanas problēmu pēc būtības, lai godīgajiem pilsoņiem un uzņēmējiem nebūtu jāmaksā par negodīgo veiktajām darbībām.”

Šī ir ļoti svarīga atziņa, kas jāņem vērā arī Latvijai, lai veicinātu godīgu nodokļu maksātāju vēlmi sadarboties ar valsti un kopīgiem spēkiem cīnītos pret nemaksātājiem. Proti, atbildību par nodokļu nenomaksāšanu ir jāuzņemas vainīgajai pusei, godīgajiem nodokļu maksātājiem nav jāmaksā par negodīgo darbībām.

Kā jau minēju, Latvijā būtisks PVN iztrūkums varētu veidoties arī no izvairīšanās likumiskā veidā. Proti, veidā, kad tiek realizētas preces un pakalpojumi, bet nodoklis budžetā netiek nomaksāts. Ja darījums notiek starp diviem nodokļu maksātājiem nevis ar gala patērētāju, tad sākas strīds, vai pircējam bija tiesības atgūt šādu nodokli kā priekšnodokli. Parasti tas ir gadījumos, kad valsts budžetā jau ir radies reāls zaudējums, jo nodokli no pārdevēja vairs nav iespējams piedzīt, bet ne vienmēr.

Kā norāda ES tiesa, pienākums nodokli maksāt ir pilnībā jānodala no tiesībām nodokli atgūt kā priekšnodokli, t.i., fakts, vai pārdevējs nodokli ir samaksājis vai nav, nekādā veidā nevar ietekmēt pircēja tiesības šo nodokli atgūt. Tomēr VID var liegt tiesības atgūt priekšnodokli, ja ir konstatēts viens no šādiem priekšnosacījumiem (referenci uz 10.09.2013 SKA-12), kā, darījums faktiski nav noticis; pircējs pats iesaistījies darījumā ar fiktīvo uzņēmumu, līdz ar to nodokļu sistēmas ļaunprātīgā izmantošanā vai pircējs bijis informēts/vajadzēja zināt, ka tiek iesaistīts darījumā ar fiktīvo uzņēmumu.

Kas tiks prasīts no uzņēmumiem?

Vienlaicīgi gan Latvijas VID, gan Lietuvas VID šogad februārī ir nācis klajā ar informatīvo materiālu „VID ieteikumi darījuma partnera un darījuma riska novērtēšanai”. Var strīdēties, cik daudzi no šiem ieteikumiem ir reāli izpildāmi un pamatoti no biznesa viedokļa, bet jebkurā gadījumā tas ir pirmais solis pretim ES un Latvijas tiesas atziņām, ka uzņēmumam būtu jāpazīst sava darījuma partneris un jāveic saprātīgi pasākumi tā pārbaudei, lai pierādītu, ka nav pats iesaistīts krāpniecībā vai kura rīcībā nav bijusi informācija vai nevarēja būt par darījuma partnera izdarīto krāpniecību.

Ir saprotama uzņēmuma vēlme norobežoties no darījuma partnera atbildības, bet šāda atbildība tiks nodalīta tikai tad, ja uzņēmums ir rīkojies labticīgi (in good faith).

Ņemot vērā Latvijas sliktos rādītājus PVN iztrūkuma pētījumā, ieviestajiem kontroles pasākumiem ir jābūt asiem. Kā kādā no atziņām ir norādījis Lielbritānijas ieņēmumu dienests, ja ieviestie kontroles līdzekļi ļauj nokļūt pie mērķa, tad tie ir attaisnojami pat tad, ja nāksies ciest kādam nevainīgam, jo neviena sistēma nevar būt ideāla. Savukārt, lai uzņēmums nenokļūtu šādā situācijā, nevajadzētu ignorēt VID ieteikumus un būt gataviem dokumentāri pamatot darījuma būtību, kā arī iespēju robežās veikt darījumu partneru pārbaudi. Neapšaubāmi, tai ir jābūt saprātīgai.

No manas pieredzes varu secināt, ka Latvijas uzņēmumi dažreiz pavirši pieiet savu ārvalstu darījuma partneru norādītās preču piegādes vietas pārbaudei, piemēram, pat nepārliecinās, vai norādītā preču piegādes vieta citā ES dalībvalstī ir reāla, kas būtu pilnīgi nepieņemami Vācijā.

Manuprāt, būtisks ierobežojums Latvijā, ka neļauj ātri un operatīvi cīnīties ar krāpniecību, ir VID ierobežotās tiesības. Juridisku apsvērumu dēļ, nav iespējams izpaust informāciju par augsta riska uzņēmumiem, kas ir tā rīcībā. 

Kā norāda eksperti no Anglijas, tieši Anglijas ieņēmumu dienesta (HMRC) tiesības nodot tālāk viņu rīcībā esošo informāciju nodokļu maksātājiem palīdz godprātīgiem nodokļu maksātājiem neiesaistīties darījumos ar šāda veida uzņēmumiem un tā novērst nodokļu zaudējumus budžetā.

Autore ir PWC Nodokļu un juridisko pakalpojumu nodaļas vadītāja