Kad naktīs vairs nesalst, no katras akmeņu spraugas lien ārā kāda lapa. Bļodā iekšā, un dzelzs krājumi atjaunoti!
Man vakar medībās paveicās! Dabūju gārsu, nātres un vēl vienu augu, ko krieviski sauc gravilat gorodskoj, telefona klausulē priecīgi stāsta Natālija Provornaja. Jēkabpils pusē salasītos zaļumus viņa atvedusi uz Rīgu, kur Hare Krišna centrā vada nodarbību ciklu Dieva dārzs.
Cepsim nātru pakoras. Vārīsim makaronus ar gārsu un nātrēm. Vēl būs zaļumu pesto. Un pieneņu kafija – Natālija aši uzskaita. Lekcijas temats – Ēdamie pavasara savvaļas augi. Viņa ar pirkstiem apmaisa noskalotās lapas. Gārsa pašlaik vēl ir sīka un spīdīga. Vislabākā! «Iedomājieties – izlien mazs pumpuriņš, atveras viena lapa, otra, vidū ir čemuriņš, iekšā ziedkopa. Ir visādas programmas – e-pasts un fotošops. Gārsa arī ir programma, ielikta pašos dzīvības pirmsākumos. Īsta baterija!»
Žorža Siksnas kādreizējā fona dziedātāja, samežģoties veselībai, pirms diviem gadiem Kojamputūrā, Indijā, apguvusi ājurvēdiskās gastronomijas pamatus. «Vietējs, sezonāls un silts,» definē. Un maksimāli jāizmanto viss, ko dod daba. Tā pati gārsa, kas pie mums zeļ katrā kūtsmalā un, starp citu, ir selerijas radiniece, ir, piemēram, viena no pakora masala sastāvdaļām – no Indijas importētu fritēšanas mīklas garšvielu buķetē.
Lai lasītu šo rakstu tālāk, lūdzam autorizēties ar savu epastu vai sociālā tīkla kontu:
Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties mūsu lasītāju pulkam. Abonējot digitālo žurnālu, saņemsi piekļuvi rakstiem nekavējoties.