Latvijas ukraiņu biedrības organizētajā piketā pie Krievijas vēstniecības Latvijā šogad martā. Foto: Edijs Pālens, LETA
Cīņa par sirdīm un prātiem... un teritoriju
Kremļa agresija Ukrainā un Rietumu vājā reakcija Latvijai liek būt ļoti modrai. Mums jārēķinās ar NATO un ASV atbalstu, bet tā īsti varam paļauties tikai paši uz sevi. Kremļa agresija gan Gruzijā, gan Krimā liecina par stratēģiju: vispirms masīvs informatīvs uzbrukums cīņā par cilvēku sirdīm un prātiem, pēc tam - militārs trieciens, okupācija.
Latvijas gadījumā iztiks arī bez militāra trieciena. "Tanki", iespējams, būs citi. Jau dažkārt "ekonomiskās intereses", "pragmatiska pieeja" gūst virsroku pār Latvijas nacionālajām interesēm un ģeopolitisko piederību Rietumiem.
Uzsvars no Kremļa "maigās varas" pasākumiem pret Latviju ir pārlikts uz atklātu, masīvu informatīvo karu. Neoimpēriskās, šovinistiskās Krievijas valdošās elites maigās varas "sadarbības projekti" Latvijas virzienā mēdz būt tik maigi kā žņaudzējčūskas apskāvieni, bet mediju jomā "kultūras pievilcības projekti" (filmas, seriāli, šovi, triviālā izklaide) mijas ar atklātu propagandu un psiholoģiskajām operācijām. Arvien skaļākas kļūst Krievijas "tautiešu" organizācijas, kuras ilgstoši tika atbalstītas un finansētas kā "maigās varas" projekti, nu tās kļuvušas par stabiliem "viedokļu paudējiem" Kremļa informatīvajā karā pret Latviju.
