AM sagatavojusi likumprojektu, lai aizsardzībai līdz 2020.gadam novirzītu 2% no IKP • IR.lv

AM sagatavojusi likumprojektu, lai aizsardzībai līdz 2020.gadam novirzītu 2% no IKP

28
Foto: Evija Trifanova, LETA

Patlaban budžetā aizsardzībai ir atvēlēti 0,91% no IKP

Aizsardzības ministrija (AM) ir sagatavojusi likumprojektu, lai aizsardzībai līdz 2020.gadam budžetā novirzītu 2% no Latvijas iekšzemes kopprodukta (IKP), intervijā “Neatkarīgajai” pastāstījis aizsardzības ministrs Raimonds Vējonis (ZZS), ziņo LETA.

Patlaban budžetā aizsardzībai ir atvēlēti 0,91% no IKP, nākamgad tiek plānoti 0,87%, bet aiznākamgad – 0,81%. Kā uzsvēris Vējonis, notikumi Ukrainā parādījuši, ka Latvijai būs jāatrod papildu nauda aizsardzības budžetam, realizējot mērķi, ko nospraudusi Saeima – 2020.gadā aizsardzības jomai jābūt novirzītiem 2% no IKP.

“Esmu sagatavojis likumprojektu, ko virzīšu pieņemšanai Saeimā. Tā pamatideja ir pakāpenisks aizsardzības budžeta pieaugums, lai 2020.gadā tiktu sasniegti 2% no IKP. Saskaņā ar likumprojektu aizsardzībai nākamgad jāizdala 1% no IKP, bet nākamajos gados pieaugums jākāpina pa 0,2% no IKP. Teorētiski 2% no IKP var sasniegt arī ātrāk, bet tas atkarīgs no valsts attīstības tempiem,” informējis aizsardzības ministrs.

Vējonis atzinis, ka straujāks finansējuma pieaugums varētu nebūt lietderīgs, jo gadījumā, ja patlaban aizsardzības jomai tiktu piešķirti minētie 2% no IKP, AM un bruņotie spēki nespētu šo naudu apgūt, jo aizsardzības jomā, tāpat kā jebkur, ir jārīko konkursi. “Ir konkursa rezultātu pārsūdzības un tamlīdzīga kavēšanās, bet nauda tiek dota no 1.janvāra līdz 31.decembrim, un ne vienmēr ir reāli šo naudu apgūt. Tāpēc naudas pielikumam jābūt pakāpeniskam, lai neparādītos nepareizas naudas novirzīšanas iespējas, lai tiktu nodrošināta maksimāla transparence un mērķu atbilstība bruņoto spēku attīstības plānam.”

Vaicāts, vai būtu lietderīgi Latvijā atgriezties pie obligātā karadienesta, Vējonis paudis viedokli, ka šāds solis būtu lieks. “Redzat, profesionāla armija ir modelis, ko šodien, 21.gadsimtā, izvēlas lielākā daļa pasaules valstu savas aizsardzības un drošības uzturēšanai. Šāds bruņoto spēku modelis pastāv nospiedošā vairākumā NATO valstu. Šim modelim ir virkne atzītu priekšrocību.”

“Katrs Latvijas iedzīvotājs var iesaistīties Zemessardzē, mācīties un kļūt par profesionālu kareivi – šī sistēma normāli darbojas. To nevajag lauzt. Ja tomēr kāds vēlēsies ieviest obligāto militāro dienestu, tad vajadzēs rēķināties ar daudz lielāku budžetu aizsardzības jomai, proti, jauniesaucamos vajadzēs apgādāt ar apģērbu, šaujamieročiem, mītnēm, viņus vajadzēs paēdināt un apmācīt, vajadzēs papildu komandējošo sastāvu. Bet pēc viena gada karavīri beigs savu dienestu, nāks jaunie, kuri atkal būs jāapmāca un jāapģērbj. Otrā problēma: ļoti daudzi konkrētajā gadā dzimušie jaunieši devušies prom no valsts, mēs atrodamies demogrāfiskajā bedrē. Bet iesaukt ik gadu vajadzētu ap 7000 jauniešu,” atzīmējis politiķis.

 

Komentāri (28)

marchaeva 04.04.2014. 20.25

Kāpēc līdz 2020.? Apdraudējums jau ir reāls un tagad! Vajag ātrāk un jau šogad veikt pirmos lielos iepirkumus, bet nākamgad jau sākt uzstādīt un apgūt, lai pēc iespējas drīz nonāk līdz lielākai drošībai.

+4
0
Atbildēt

0

austrisv 04.04.2014. 18.02

Tas ir neticami, ka vēl pēc krīzes mums aizsardzībai plānoti vien 0.8% no IKP!

Vāks? Kur vēl stulbāk var būt, jo dzīvojam taču pie paša lielā agresora robežām. izskatās pēc tīšas ļaunprātība sun vairāk nekā. Ar to mazumiņu ko noņēma no Aizsardzības budžeta jau nepaēdinās ap 500000 pensionāru, un cik tik vēl skolotāju, kuru skaits brēc pēc samazināšanas, jo tas netika izdarīts krīzes gados. Te arī papildus līdzekļi aizsardzībai, jo samzināt var penisonētos skolotājus. cik atceros, tad skolotāju vid vecums ir 56 gadi. nav ko vecajiem “mocīties”- ir jāiet atpūtā. Latvij svalstij tad būs līdzekļi aizsardzībai. Mums ir vismazākasi skolēnu skaits uz vienu skolotāju. Cik ilgi vēl, lai tas tā paliek?

+3
0
Atbildēt

15

    Ieva Aile > austrisv 05.04.2014. 09.22

    PSRS neatstāja tukšu lauku,kā Viņķele mums centās iestāstīt,šis tas tomēr vēl palika,ko noprihvatizēt.No kurienes tad mums tie miljonāri un oligarhi saradās,visādi zaharjini un lembergi un šķēles,ar puķītēm pie miljoniem tika?

    0
    -3
    Atbildēt

    0

    Ieva Aile > austrisv 04.04.2014. 18.58

    Jā,aizklapējam ciet pārējās lauku skolas un visi Latvijā palikušie pārceļamies uz septiņām,astoņām pilsētām,tad naudas jauniem tankiem pietiks.

    0
    -3
    Atbildēt

    0

    Ieva Aile > austrisv 04.04.2014. 21.59

    Uz kā rēķina?Ko tad aizsargās,ja Latvija paliks tukša?

    0
    -2
    Atbildēt

    0

    Ieva Aile > austrisv 04.04.2014. 21.35

    Pilnīgi nepietiekamas izglītības reformas;cik daudz gan vēl pa Latvijas bedrainajiem ceļiem braukā sarkanie skolas autobusi,vezdami tos pāris skolnieku no nožēlojamiem mazmiestiem bez savas skolas!Sen jau vajadzēja šos mazmiestus nolīdzināt līdz ar zemi,lai paplašinātu mūsu ražīgās graudu latifundijas vai ierīkotu pretgaisa raķešu baterejas un armijas bāzes,lai sarkano busu vietā salabotos ceļus lepni vagotu leopardi un stingeri.

    0
    -2
    Atbildēt

    0

    garausiitis > austrisv 06.04.2014. 17.02

    Ēriks – nejauksim varbūt tomēr pensiju sistēmas būtību . Arī PSRS laikos bija sociālais nodoklis ko ieturēja no algas . PSRS laikā uzceltajam tiešā veidā nav nekāda sakara ar pensiju sistēmu . Pensija ir tas , ko nosacīti pats savā dzīves laikā no savas algas noliec vecumdienām . Redz kad izbeidzās PSRS , tad nosacīti tajā kontā bija nulle. Arī tagad ir tā ,ka reāli tie ,kas šodien maksā sociālo nodokli virtuāli to uzkrāj kontā , bet reāli ar to naudu samaksā pensijas tiem ,kas ir pensionāri. Ideāli protams būtu ja reāli katram būtu savs konts , kur uzkrāj pensiju , bet tā nav…

    Un ja konkrēti par Latvijas pensiju sistēmu , tad neaizmirsīsim šādu nelielu novērtējumu – “Vācijas aktīvu pārvaldīšanas sabiedrības “Allianz Global Investors” veidotajā Pensiju ilgtspējas indeksā (PSI) Latvijas pensiju sistēma atzīta par vienu no desmit labākajām pasaulē.

    http://www.delfi.lv/news/national/politics/latvijas-pensiju-sistema-atzita-par-vienu-no-desmit-labakajam-pasaule.d?id=44362975#ixzz2y7B936hl

    P.S. Starp citu 10% LK akciju pieder Labklājības ministrijai …. stāsts par privatizāciju :) akciju cena mainījās no 0.3-2 Ls pie nominālvērtības 1 Ls.

    0
    0
    Atbildēt

    0

    Ieva Aile > austrisv 05.04.2014. 21.41

    Klusais,pensiju sistēmu varēja izveidot arī savādāku,ja tu runā par mūsu pašreizējo sistēmu.Konkrēti,daļu no līdzekļiem,kas ienāca par PSRS laiku īpašuma privatizāciju,varēja noguldīt kādos pensiju fondos pensiju indeksācijai.Citādi visādas viņķeles te var atļauties stāstīt,ka PSRS laikā cilvēki neko neuzcēla,neko neražoja,nekas no tā laika nepalika Latvijā,nekam nebija nekādas vērtības un valsts neko no tā nevarēja pārdot par naudu un visi mūsu miljonāri neko neprivatizēja par smiekla naudu un visus savus miljonus nopelnīja ar puķu audzēšanu..

    0
    0
    Atbildēt

    0

    garausiitis > austrisv 05.04.2014. 10.52

    Bet – ieviesīšu nedaudz skaidrību . Nu nav tā ,ka Ķīnā nav pensiju sistēmas . Tāpat eksistē iemaksas no darba devēja un darba ņēmēja kā arī privātie pensiju fondi. Labākā situācijā ir valsts sistēmā strādājošie , to pensijas sasniedz līdz 90% no algas . Pie kam notiek nemitīga pensiju reforma . Galvenais jautājums ir integrēt pensiju sistēmā maksimāli daudz cilvēku – 2011. gadā bija integrēti 60% no iedzīvotājiem, bet 2015. gadā plāno pabeigt pilnīgi integrāciju. Problēmu rada tas , ka 1-2 bērnu politika un vidējās dzīves ilguma pieaugums palielina to ,ka 1 strādājošam var sanākt nodrošināt pensiju pēc formulas 1-2-4 ( viens cilvēks – divi vecāki-četri vecvecāki ) .

    Par bērnu pienākumu uzturēt vecākus – tas ir ierakstīts konstitūcijā un 1996.gadā, tas konkretizēts ar likumu, ar kuru nolaidība vai ļaunprātība pret vecāka gadagājuma cilvēkiem kļuva sodāms nodarījums. Šādi likumi ir pieņemti Ķīnā, jo tā ir svarīga daļa no konfuciānisma tradīcijām, nesavtīgi palīdzēt vecākiem .

    0
    0
    Atbildēt

    0

    Ieva Aile > austrisv 07.04.2014. 00.54

    Klusais,tas ir jauki,ka mums ir ilgtspējīga utt.,bet nesen pensijā aizgājušiem pensionāriem ,kas daļu mūža nostrādājuši PSRS laikos,kad neko nevarēja uzkrāt,vairs nemaksā pensiju par tiem nostrādātajiem gadiem.Vieniem pensionāriem maksāja,citiem vairs ne,tas īsti nav taisnīgi.Ja pēc PSRS izbeigšanās kontā bija nulle,to varēja atkal piepildīt,saucamā politiskā izšķiršanās,kad sistēmu veido no jauna.

    0
    0
    Atbildēt

    0

    garausiitis > austrisv 07.04.2014. 15.09

    Ēriks – un ko Tu iesaki , kādas versijas ?

    0
    0
    Atbildēt

    0

    austrisv > austrisv 04.04.2014. 21.51

    Ērik, ptu ptu, ptū, laikam jau murgos redzi, Latvija scēlus vagojas krievu iepirktos tankus? domā, ka Krievija žēlo naudu aizsardzībai?

    Vai zini to sakāmvārdu: tauta, ka nebaro savu armiju baro svešu armiju!

    +1
    0
    Atbildēt

    0

    austrisv > austrisv 05.04.2014. 09.06

    Ērik, cik bērnu ir pašam, kas to pensiju nopelna? vai PSRS atstāja kaut vienu ietaupītu rbļ pensiju fondos? tagadējiem jaunajiem ir jānopelna smagā darbā pensionāriem pensijas. vai esi tā strādājis, kā tagad izdzen kaut vai Maksima skasieres par knapu izdzīvošanas minimumu, no kura vēl atvelk sociālā siemaksas. vai tev ir jāstrādā līdz 65 gadiem?Un ja vari strādāt, tad tas ir super un tas nāk klāt pie pensijas.

    Ķīnā neviens soc nodokli nemaksā un bērniem ir jāuztur vecāki. Tāpēc arī bērni ir atškirībā no mūsu valsts, kur vecie tie kam nav bērni un nav dalīju;šies savulaik ar naudu, tagad grib, lai daudzbērnu ģimenes viņus uztur.

    +1
    0
    Atbildēt

    0

    garausiitis > austrisv 05.04.2014. 10.02

    Eriks – Tev kaut kāda nojēga ir par pensiju sistēmu kā tādu ?

    +2
    -1
    Atbildēt

    0

    Nika > austrisv 04.04.2014. 19.07

    Kapec Somijai un pat Igaunijai pietiek? Tur laikam nav ne skolu, ne pensiju, un celi ari visi bedraini.

    +3
    -1
    Atbildēt

    0

    austrisv > austrisv 04.04.2014. 20.56

    Fikseli, Igauniju oligarhi neizlaupīja! to nu gan der atcerēties!

    Bez tam izglītība sreformu igauņi veica jau 90 gadu beighās. atceros tā laika skolotāju protestus Igaunijā, par tiem ziņoja masu saziņas līdzekļi.

    Vai mums ir bijusi Izglītības reforma?

    +3
    0
    Atbildēt

    0

    Nika > austrisv 05.04.2014. 00.08

    2% aizsardzibas budzets nav nemaz tik daudz. Pensijam, izglitibai utt iet daudz vairak. +1% aizsardzibai izglitibu un pensijas ietekme loti minimali.

    +3
    0
    Atbildēt

    0

Ansis 05.04.2014. 10.32

Praktiski jau likumā vajag tikai vienu punktu – ka valdībai un Saeimai sastādot nakamos budžetu ir jaievēro pirms kāda laika pieņemtais likums par valsts aizsardzības koncepciju – tur jau šie 2% bija ierakstīti, tikai sastādot budžetu šis iepriekšpieņemtais likums aizmirsās.

p.s. nez kā pilsoņu likumpaklausību ietekmē tas, ka Saeima un valdība nepilda paši savus likumus?!

+3
0
Atbildēt

0

@

Komentāri nav iespējoti šim rakstam

Saņem svarīgākās ziņas katru darba dienas rītu