Lietuva: Krievija turpina aktīvu izlūkdarbību pret Lietuvu

Agresīvu izlūkdarbību pret Lietuvas valsts institūcijām veicis Valērijs Katula, kas oficiāli skaitās Krievijas vēstniecības darbinieks Lietuvā

Krievija joprojām veic aktīvu izlūkdarbību pret Lietuvu, un viens no būtiskākajiem Maskavas ietekmes instrumentiem ir krievvalodīgie mediji, teikts Lietuvas Valsts drošības departamenta ziņojumā (VSD).

Tikpat aktīva izlūkdarbība prognozēta arī turpmāk, paredzot, ka tajā galvenā uzmanība tiks pievērsta gaidāmajām Lietuvas prezidenta, Eiropas Parlamenta un pašvaldību vēlēšanām, kā arī Lietuvas enerģētikas politikai. Paredzama arī tālāka Lietuvu un tās institūcijas diskreditējošas informācijas izplatīšana publiskajā telpā, vēsta LETA/ELTA.

Dokumentā norādīts, ka pērn aktīvo Krievijas izlūkdienestu darbību pret Lietuvu noteikuši ne tikai Krievijas ilgtermiņa politiskie un ekonomiskie mērķi, bet arī Lietuvas prezidentūra Eiropas Savienībā pagājušā gada otrajā pusē, īpaši jau centieni paātrināt ES Austrumu partnerības valstu eirointegrāciju.

VSD konstatējis centienus veidot jaunas un uzturēt esošās ietekmes grupas Lietuvā, izmantot Lietuvas politiķu nesaskaņas, nepilnības dažādu institūciju savstarpējā sadarbībā, izplatīt informāciju, kas diskreditē Lietuvu un ir pretrunā ar tās interesēm, kurināt etnisko kopienu nesaskaņas un vājināt to integrāciju Lietuvas sabiedrībā.

Tradicionāli izmantotas arī ekonomikas un enerģētikas sviras, diskreditējot Lietuvas enerģētisko neatkarību veicinošos projektus. Ārvalstu interešu īstenošanai Lietuvā izmantoti gan valsts, gan nevalstiskie veidojumi, audzis to finansējums.

Viens no Krievijas informatīvās un ideoloģiskās ietekmes rīkiem Lietuvā ir krievvalodīgie mediji, arī izdevumi “Ļitovskij kurjer”, “Obzor”, “Ekspress ņedeļa” un “Pirmais Baltijas kanāls” (PBK). Kā uzskata VSD, krievu valodā iznākošie Lietuvas nedēļas izdevumi ir finansiāli atkarīgi no Krievijas valsts institūcijām un fondiem. Krievijas politiskās un ideoloģiskās nostādnes Lietuvas sabiedrībā izplata arī starptautiskais mediju klubs “Format A-3”, ko vada laikraksta “Komsomoļskaja pravda” žurnāliste Gaļina Sapožņikova. Pērn Lietuvā rīkoti 11 pasākumi, kuros piedalījās politologi, ekonomisti, rakstnieki un kultūras darbinieki, kas atbalsta Krievijas informācijas politiku.

Krievijas izlūkdienestu interešu lokā Lietuvā ir politologi, žurnālisti, valsts iestāžu kalpotāji, politiķi, militārpersonas, uzņēmēji, perspektīvi studenti.

Bieži vien šo dienestu pārstāvji darbojušies diplomātiskā statusa aizsegā. Agresīvu izlūkdarbību pret Lietuvas valsts institūcijām veicis Krievijas Galvenās Izlūkošanas pārvaldes (GRU) rezidentūras darbinieks Valērijs Katula, kas oficiāli ir Krievijas vēstniecības otrais sekretārs. Viņš mēģinājis savervēt Lietuvas valsts kalpotāju, cenšoties iegūt slepenu vai citādi jutīgu informāciju par Lietuvas prezidentūru Eiropas Savienībā, skaidrojot, ka tā vajadzīga Krievijas Ārlietu ministrijai paredzētai atskaitei, un vienlaikus piesolot atlīdzību naudā.

VSD pret Katulu veicis preventīvas darbības, liedzot viņam iespēju turpināt izlūkdatu vākšanu.

Savukārt Lietuvas ārlietu ministrs Lins Linkēvičs teicis, ka Katulu no Lietuvas pagaidām neizraidīs, jo tas, ka viņa darbība ir atklāta un nodota publiskai apspriešanai ir „pietiekams soda mērs patlaban”. „Pagaidām tas ir viss, bet vēlāk skatīsimies,” teicis ministrs, ziņo „Delfi.lt”.

Izlūkdarbība pret Lietuvu veikta arī no Krievijas teritorijas, cita starpā izmantojot arī kaimiņvalsts zinātniskās pētniecības centrus. Piemēram, pērn savu darbību Lietuvā centās paplašināt Krievijas stratēģisko pētījumu institūts (RISI), kas aktīvi sadarbojas ar Krievijas Ārējo izlūkdienestu (SVR). RISI reģionālo struktūrvienību Kaļiņingradas apgabalā – “Baltijas reģionālo informatīvi analītisko centru” vada Krievijas Ārējā izlūkdienesta (SVR) pulkvedis Genādijs Kretiņins.

RISI cenšas veidot tuvākus kontaktus ar Lietuvas zinātniskajām institūcijām, politisko pētījumu centriem un medijiem, institūta eksperti ir ieinteresēti piedalīties kopīgās diskusijās ar Lietuvas akadēmiskās kopienas pārstāvjiem un publicēt savus rakstus Lietuvas interneta portālos. Krievijā tas rīko dažādas konferences, uz kurām aicina pazīstamus Lietuvas politikas un ekonomikas ekspertus, diplomātus un politiķus, paverot Krievijas izlūkdienestiem iespēju vākt informāciju par procesiem un notikumiem Lietuvā, datus par politiķiem, diplomātiem un ekspertiem, meklēt iespējamos vervēšanas objektus, izplatīt Lietuvas interesēm neatbilstošu informāciju un ietekmēt Lietuvas sabiedrības un ekspertu viedokļus.

Krievijas Federālais Drošības dienests (FSB) savukārt mēģinājis vervēt Lietuvas diplomātus, amatpersonas un uzņēmējus, kuri strādā pašā Krievijas teritorijā. Šis dienests izmanto rupjas vervēšanas metodes, šantažējot personas par to izdarītajiem pārkāpumiem – kontrabandas preču vešanu, incidentiem ar vietējo policiju, braukšanu reibumā – un dažkārt arī mēģinot pats izprovocēt šādas darbības.

Turpinās Krievijas izlūkdarbība elektroniskajā vidē un kiberspiegošana. Atzīmēts, ka Krievijas izlūkdienestu darbinieki kontaktiem dāvina vai citādā veidā piedāvā izmantot inficētus datu nesējus, ar kuriem datoros nonāk spiegošanas vīruss.

Dokumentā pieminētas pērnvasar internetā publiskotās Lietuvas diplomātu neformālās telefonsarunas. Kā norāda VSD, šis incidents bijis saistīts ar Krievijas drošības dienestu un izlūkdienestu operāciju. Atzīts, ka šo dienestu rīcībā ir tehniskie līdzekļi, lai kontrolētu tos interesējošo Lietuvas institūciju un personu telefonsarunas, ņemot vērā, ka daļu starptautisko sarunu no Lietuvas nodrošina Krievijas telekomunikāciju operatoru tīkli.

Krievijas Kaļiņingradas apgabalā dislocēti FSB un GRU radioelektroniskās izlūkošanas centri, kas palīdz izlūkdienestiem vākt ziņas no telekomunikāciju tīkliem par Lietuvas pilsoņiem, valsts ierēdņiem un citām personām un izmantot šo informāciju gan izlūkoperācijām, gan personu kompromitēšanai, nopludinot viņu saraksti vai sarunu ierakstus.

Ziņojumā atgādināts, ka pērn Krievija vērsa pret Lietuvu ekonomiskās sankcijas un aktīvi centās diskreditēt dažus stratēģiski svarīgus enerģētikas projektus, tai skaitā Klaipēdā topošo sašķidrinātās gāzes termināli.

Ar Krievijas kolēģiem aktīvi sadarbojas arī Baltkrievijas valsts izlūkdienesti, vācot dažāda veida jutīgu informāciju par Lietuvas sabiedrisko, politisko un ekonomisko dzīvi un bruņotajiem spēkiem, īpašu uzmanību pievēršot Baltkrievijas opozīcijas organizāciju darbībai un sakariem Lietuvā un Lietuvas baltkrievu kopienai, cenšoties to turēt savas valsts vēstniecības ietekmes zonā un novirzīt tās darbību Minskai vēlamā virzienā.

Savu interešu īstenošanai Baltijas valstīs Krievija cenšas izmantot arī Viļņas novada problemātiku un dažu šā reģiona poļu kopienas līderu darbību. Krievijas vēstniecība Viļņā aktīvi atbalsta pēc etniskā principa veidoto partiju spēku apvienošanu pirms vēlēšanām.

Krievijas diplomātiskās un konsulārās pārstāvniecības Lietuvā aktīvi iesaistījušās “maigās varas” izplatīšanā un diezgan agresīvi cenšas iesaistīties Lietuvas iekšpolitiskajos procesos.

Pērn Lietuva saskārusies ar aktīvu Krievijas informācijas kampaņu. Šīs politikas galvenie mērķi ir izplatīt dezinformāciju par Lietuvas ārpolitiku, īpaši prezidentūru ES, diskreditēt Lietuvas dalību ES un NATO, veidot priekšstatu par Lietuvu kā nenobriedušu demokrātiju, apšaubīt Lietuvas enerģētikas politiku. Šai nolūkā tiek konsekventi eskalētas tā dēvētās mazākumtautību problēmas un proponēta Kremlim labvēlīga jaunāko laiku vēstures versija.

Krievijas informācijas politika pret Lietuvu vērsta gan uz Krievijas, gan pašas Lietuvas auditoriju. Krievijas pilsoņiem tiek veidots priekšstats par Lietuvu kā valsti, kur slavina fašismu, dara pāri krievvalodīgajiem un Krieviju uzskata par naidīgu. Ik gadus tiek publiskotas Krievijas iedzīvotāju aptaujas, kurās Lietuva minēta kā viena no Krievijai naidīgākajām valstīm. VSD vērtējumā tādējādi Krievijas iedzīvotājiem pastāvīgi tiek veidots emocionālais un informatīvais fons, kas liek domāt, ka Maskava ir spiesta ieturēt pret Lietuvu stingru toni un aizstāvēt tur dzīvojošās mazākumtautības.

Pret Lietuvu vērstu informācijas politiku un ideoloģiju īsteno Krievijas prezidenta administrācija, valdība, valstij piederošie vai tās atbalstītie mediji, akadēmiskie centri, “nevalstiskās” organizācijas, izlūkdienesti, atsevišķi žurnālisti, politologi, vēsturnieki, sabiedrisko attiecību speciālisti.

Svarīgākais “maigās varas” instruments joprojām ir Krievijas federālā aģentūra “Rossotrudņičestvo”. Īpaši aktivizējušies Krievijas centieni iesaistīt Maskavas politikā un tai labvēlīgās ideoloģijas laukā Lietuvas krievvalodīgo jaunatni. Lietuvas jaunieši tiek aicināti piedalīties vasaras nometnēs, jauno žurnālistu skolā, dažādos kultūras pasākumos, aktīvākajiem piedāvājot iespēju studēt Krievijas augstskolās vai stažēties Krievijā. Kā uzskata VSD, tā tiek mēģināts veidot jaunu cilvēku grupu, kas nākotnē varētu palīdzēt īstenot Lietuvā Maskavas informācijas politikas un ideoloģijas vadlīnijas.

Vēl viens raksturīgs Krievijas ideoloģiskās politikas instruments ir “vēstures politika”, kas aktīvi tiek vērsta arī pret Lietuvu, cenšoties diskreditēt Lietuvas vēsturi, noliegt okupācijas faktu, noniecināt neatkarības atgūšanu un tautas identitātes veidošanai nozīmīgus datumus. Krievijas medijos tiek aktīvi manipulēts ar Lietuvas vēstures faktiem un eskalēti iedomāti nacisma un revanšisma draudi Baltijas valstīs.