Karavīri bez atšķirības zīmēm Simferopoles lidostā 28.februārī. Foto: AFP/LETA
Latvijas valdībai nav "jāizsaka bažas" par "separātismu" Krimā, bet skaidri un gaiši jānosoda Krievijas Federācijas bruņota agresija pret neatkarīgu valsti - Ukrainu
Lai arī ukraiņu politologs Ļapis Trubeckojs vokāli instrumentālajā kompozīcijā norāda „Ti bil v Kerči? Ņebil - tak molči" (Biji Kerčos? Nebij - turi muti - krievu val.), tomēr saruna par Krimu patlaban nedrīkst aprobežoties ar diplomātu, politologu vai politiķu loku - tā ir lieta, kurā katram Latvijas iedzīvotājam ir jāiedziļinās un jārada savs viedoklis.
„Karš" ir vārds, par ko te jādomā.
1974.gadā Apvienoto Nāciju Ģenerālā asambleja pieņēma rezolūciju Nr. 3314, kas definē agresiju kā bruņoto spēku lietošanu pretēji citas valsts suverenitātei, teritoriālajai nedalāmībai un politiskai neatkarībai un jebkādā citā veidā, kas ir pretējs ANO Hartai. Ir divi tiesiski militārā spēka pielietošanas gadījumi - pirmkārt, kā individuāla, tā kolektīva pašaizsardzība, otrkārt, ANO sankcionēta spēka lietošana.
