Lai trasē varētu rīkot augstākā līmeņa sacensības, tās sākuma posmu vajadzēja pacelt augstāk uz kolonām. Tas Siguldas trasi atšķir no līdzīgām būvēm, kas tapušas dabiskā reljefā
Četri olimpisko medaļu komplekti, saviļņojums un aizkustinājuma asaras. Par to visu latvieši tagad var pateikties Siguldas bobsleja un kamaniņu trasei - padomju norietā tapušajai sporta būvei, kuru atjaunotajā valstī vienbrīd pat gribēja uzspridzināt
Veras Zozuļas zelts un Ingrīdas Amantovas bronza kamaniņbraukšanā 1980.gada olimpiskajās spēlēs Latvijā radīja divas jaunas lietas - bobsleju un Siguldas mākslīgā ledus trasi. «PSRS Leikplesidā komandu cīņā zaudēja demokrātiskajai Vācijai, un Maskava intensīvi meklēja, ko darīt, lai varētu dabūt medaļas,» atceras Daumants Znatnajs, toreizējais Latvijas PSR Sporta komitejas priekšsēdētājs.
Bobslejs bija viena no atbildēm, un to attīstīt uzdeva latvietim Rolandam Upatniekam - tolaik kamaniņu braucējam un trenerim. «Tas bija tikai tāpēc, ka viņš bija spēcīgs konkurents Krievijas kamaniņbraucējiem un krievi gribēja tikt no viņa vaļā,» aizkulišu intrigas atklāj Znatnajs, enerģisks vīrs gados, kurš tagad vada Latvijas senioru sporta kustību. Otra atbilde bija mākslīgā ledus trase. Līdz tam Latvijā bija tikai dabīgā ledus trase - Cīrulīšos pie Cēsīm.
