«Cilvēcei vajadzētu virzīties prom no apreibināšanās stāvokļa, jo jutekļi tiek notrulināti. Ja gribam uztvert pasauli visā skaistumā, kā tā radīta, to vislabāk darīt pie pilnas apziņas, kas nav kairināta ar ķīmiskām vielām.»
Komponistu Jēkabu Nīmani (33) pirms trīspadsmit gadiem Jaunā Rīgas teātra garderobē pamanīja Alvis Hermanis. Kopš tā laika Jēkabs raksta mūziku dažādiem mākslas projektiem, nu radījis kameroperu Līsistrate
Es atceros, ar kādu labpatiku, teātra zālei slīgstot tumsā, dziesmas ritmā viegli šūpojās Rīgas Laika žurnālista Ulda Tīrona galva. 2006.gada 15.septembrī Jaunajā Rīgas teātrī sāka izrādīt Alvja Hermaņa izrādi Latviešu mīlestība. Dziesmu Guna uz skatuves izpildīja Jēkabs Nīmanis (ar ģitāru) un Andris Keišs (ar elektrisko ģitāru). Vārdi - Vilis Daudziņš, mūzika - Jēkabs Nīmanis. «Tavi gaišie mati tek pāri pleciem. Tavas gaišās acis raugās man pretī. Guna... Āā, tu esi mana Guna.» Izrāde - dzīvē noskatīti stāsti par attiecībām, ko izspēlē aktieri - kļuva ļoti populāra. Vēlāk trupa šo izrādi parādīja arī citur pasaulē. Mājās to spēlē aizvien un katrā izrādē Nīmanis ar Keišu dzied Gunu, saņemot skaļas ovācijas.
