Par patēriņa cenu izmaiņām 2014.gada janvārī
Būtu bijis pat uzjautrinoši, ja deflācija saglabātos arī pēc eiro ieviešanas, ievērojot iepriekš paustās lielās bažas par šā soļa ietekmi uz cenu līmeni. Nav šaubu, ka tās bija pārspīlētas. Tiesa, no deflācijas esam atvadījušies, taču cenu kāpums gada griezumā ļoti mērens – 0,4%. Šo skaitli nedaudz noapaļojot, varētu teikt, ka cenas gada laikā nav mainījušās.
Cenu līmenis janvārī pret decembri auga par 0,6%, kas ir mazāk nekā vidēji iepriekšējos 10 gados, kad cenas šajā laika intervālā kāpa par 1,1%. Vai tāpēc varētu teikt, ka eiro nav bijis cenas ceļošas ietekmes vai pat bijusi pazeminoša ietekme?
Tā būtu pretēja galējība populārajām bažām, jo mazāka inflācija šoreiz galvenokārt skaidrojama ar regulēto cenu un nodokļu izmaiņu nozīmīgas ietekmes neesamību.
Atsevišķās produktu grupās cenu „noapaļošanas” ietekme ir skaidri nojaušama, taču diez vai kāds uzņemsies apgalvot, ka eiro bija galvenais šī visnotaļ mērenā cenu kāpuma iemesls.
Atbilstoši gaidītajam, pakalpojumu cenas auga straujāk (par 1,1%) nekā preču (0,5%). Pakalpojumu cenās ir lielāka (augošo) vietējo algu komponente, kuru komersantiem agri vajadzēja kompensēt un eiro ieviešana ir nenoliedzami izdevīgs brīdis. Nepārtikas preču vidējās cenas mēneša laikā pat samazinājušās par 0,4%.
Diezgan nozīmīgi pret decembri auga pārtikas cenas, par 1,7%, taču tā nepavisam neizskatās pēc eiro ietekmes, iepriekšējos 10 gados vidēji cenas pārtikai janvārī auga par 2%. Jāpiebilst, ka attiecībā pret iepriekšējo janvāri pārtikas inflācija joprojām gluži simboliska, vien 0,1%. Nepārsteidz, ka janvārī aug augļu un dārzeņu cenas. Kāpums šoreiz, par 23%, ir gandrīz divtik liels kā parasti šajā laikā, taču diez vai ļaunais eiro būs selektīvi izvēlējies šo vienu produktu grupu, ar ko sāpināt Latvijas iedzīvotājus. Ir bijuši gadi, kad dārzeņu cenas janvārī pieaug vēl vairāk.
Eiro ieviešanas ietekmi var neskaidri nojaust īres maksas (+1,3%) un mājokļu uzturēšanas un remonta pakalpojumu (2,4%) cenu kāpumā, taču tas noteikti ir arī gadu mijas psiholoģiskais efekts. Kopš iepriekšējā janvāra īres maksa augusi jau par 6,7%, pie pašreizējā algu kāpuma un nelielajām investīcijām mājokļos diemžēl nekas cits nav gaidāms vietās, kur ir salīdzinoši liela ekonomiskā aktivitāte, tātad pastāv jebkāds vērā ņemams īres tirgus, līdz ar to arī nozīmīga ietekme uz valstī vidējo cenu līmeni.
Jau vairākkārt kā iespējamu vietu, kur visdrīzāk varētu redzēt „noapaļošanu”, minēju sabiedrisko ēdināšanu, te mēneša laikā cenas tiešām kāpušas par 1,5%, varēja gaidīt kaut ko krietni ļaunāku (vai labāku, kā nu no kura skatu punkta raugoties). Tāpat noteikti bija sagaidāms friziera pakalpojumu cenu kāpums, to pieaugums mēneša laikā par 2,1% ir likumsakarīgs, gada laikā šī pakalpojuma cenas augušas par 6,6%. Tā kā šajā profesijā iespējas celt ražīgumu ir ļoti ierobežotas, apmēram šāds cenu kāpums gaidāms arī turpmāk.
Kā jau bija sagaidāms, eiro ieviešanas tieša un acumirklīga ietekme nav bijusi Latvijas iedzīvotāju kolektīva apdalīšana vai apbalvošana. Notikušās cenu izmaiņas ir galvenokārt saistītas ar sezonāliem efektiem, pasaules cenu svārstībām un to, ka augošas ekonomikas apstākļos daļa sabiedrības no pārējiem grib un var prasīt lielāku samaksu par savu arvien dārgāko laiku. Eiro ir tik vien kā pamudinājis lielāku skaitu frizieru un restorānu īpašnieku vienlaikus pārvarēt biklumu.
Autors ir DNB bankas ekonomikas eksperts
Komentāri (17)
efeja60 11.02.2014. 19.59
Galvenās bažas ir par CSP un Grieķijas scenāriju.
0
aivars_silins 12.02.2014. 07.45
…realitātē tā ekonomika, patēriņš un algas ne sūda neaug, bet drīzāk krīt, ___________________________________________________________________________
tas ir precīzi un saprotami pateikts.
No Strautiņa raksteļiem varēs skomplektēt mūslaiku moderno pasaku grāmatu.
0
dzerkaleliva 11.02.2014. 21.14
Strautiņ, ja Tu esi ekonomikas vai kāds tur tipa analītiķis, tad četrus ceturkšņus pēc kārtas krītošais IKP pieaugumu temps komplektā ar deflāciju gan LV, gan vēl jo vairāk ES. Nu būsim, taču godīgi, ieejam vai jau esam deflācijas fāzē, ir ļoti nopietns pamats bažām.
Tas nozīmē tikai vienu, realitātē tā ekonomika, patēriņš un algas ne sūda neaug, bet drīzāk krīt, savādāk deflācija nav iespējama. Un nevajag tos pekstiņus par krītošām resursu cenām, tās ir vienīgās, kas vēl aug!
7
0
-4
Atbildēt
+3
-5
Atbildēt
0
-2
Atbildēt
+3
-4
Atbildēt
+2
-3
Atbildēt
+3
-3
Atbildēt
+2
-1
Atbildēt
@Antra > dzerkaleliva 12.02.2014. 09.50
Kusunoki Masashige 楠木 正成
Ja deflācija ir, tad viņa ir tāpēc, ka ekonomika saraujas.
2×2=4 un basta.
Vai par piemēru jāņem Zimbabve?
0
dzerkaleliva > dzerkaleliva 12.02.2014. 05.36
Nu, nepird sava jenota demogoģiju, ko Tu tur darīji un dari ir pie vienas vietas.
Interese ir par to, kur esam un, kas būs, lai zinātu ko darīt un uz ko pelnīt. Tagad un nākotnē.
Un ne jau Tava jenota vai Strautiņa melošana var ko palīdzēt. Ja deflācija ir, tad viņa ir tāpēc, ka ekonomika saraujas.
2×2=4 un basta.
0
efeja60 > dzerkaleliva 12.02.2014. 22.59
Paprasi, bija Polijā krīze vai nebija?
0
silvija > dzerkaleliva 12.02.2014. 06.25
Cik bēdīgi būt lūzerim, vai ne? Lasīt Vācijā uz ielas benčikus un iedomāties sevi par diženu ekonomikas un ārpolitikas ekspertu. Nav brīnums, ka esi gatavs visai pasaulei rīkli pārkost un apskaud katru, kuram pietiek izglītības strādāt un pelnīt Latvijā.
0
Ieva Priedenfelde > dzerkaleliva 12.02.2014. 11.00
Raiča, paskaties uz Poliju un pasaki, ka devalvācija ir slikta. Tups tu esi, raiča.
0
esmeralda_se > dzerkaleliva 12.02.2014. 00.34
Saprotu, ka jūsu atbilde, ko darīt ir (bija, jo vairs jau šeit uz vietas veiklie zēni to nevar noorganizēt) – DEVALVĀCIJA.
Nav jau apnicis?
0
Ieva Priedenfelde > dzerkaleliva 12.02.2014. 10.59
Kusunoki, vēl pie vainas varētu būt totāli sačakarētais lats, un € ieviešana kādu pozitīvu noti varētu nospēlēt, bet ne tāpēc. ka € ir kas labs, bet tāpēc, ka Latvijas bankas kompetence ir katastrofas līmenī.
0