Pirmie kadri • IR.lv

Pirmie kadri

1
Foto — Dmitrijs Suļžics, F64

Igauņu kinooperators Ivars Heinmā, kurš 1991.gada janvārī pirmais nofilmēja asiņaino OMON uzbrukumu Iekšlietu ministrijai, caur savu kameru vēlāk skatījis daudzus «karstos punktus» Afganistānā, Čečenijā, Sīrijā. Barikāžu laiks Rīgā viņam joprojām ir spilgtā atmiņā

Atgādinot par 1991.gada barikāžu laiku, televizoru ekrānos ik gadu janvāra dienās vispirms parādās trasējošo ložu iezīmētie ceļi tumšajās debesīs, tad pavīd Pareizticīgo katedrāles, toreiz Zinību nama, kupoli, bet uz Kalpaka bulvāra un Reimersa ielas stūra deg balta automašīna, kāds cilvēks skrien pa bulvāri Valdemāra ielas virzienā. Skan šāviņu tarkšķi.

Retais zina, ka pirmais filmētais liecinājums, kas 1991.gada 20.janvāra vakarā bija redzams Latvijas televīzijas un ārvalstu raidstaciju ekrānos līdz ar dramatisko informāciju, ka OMON vienības Rīgā uzbrūk Iekšlietu ministrijas ēkai, pieder Somijas valsts raidkompānijai YLE un tos filmējis igauņu kinooperators Ivars Heinmā (Heinmaa), kuram toreiz bija 25 gadi. Jau pēc neilga laika sekoja pārējie video, no Meierovica bulvāra un Bastejkalna filmētie, reizē ar traģisko informāciju – smagi ievainots  kinooperators Andris Slapiņš. Un pavisam drīz visi uzzināja, ka miruši miliči un skolēns Edijs Riekstiņš, cietis arī operators Gvido Zvaigzne.

Vētraino 1991.gada janvāri Baltijā ieradās atspoguļot daudzi ārvalstu žurnālisti. Viņu vidū arī Somijas valsts telekompānijas YLE redaktors Hannu Veisenens (Väisänen), kurš piestāja Rīgā pa ceļam uz Viļņu. Viņš zvanīja man jau no Helsinkiem un lūdza palīdzēt – pastāstīt par situāciju, ierosināt intervējamos, tulkot intervijas un pavadīt uz notikumu vietām. YLE grupā bija arī igauņu un somu kopfirmas Maurum operators Ivars Heinmā, skaņu režisors Ariels Tali un šoferis Hillars Parkja. Notikumi sāka strauji attīstīties, tāpēc sākotnēji plānotās vienas dienas vietā viņi vārda tiešā nozīmē uz barikādēm pavadīja deviņas dienas. Par šajās dienās pārdzīvoto man atgādina pavisam īsi pieraksti dienasgrāmatā, bet pērn decembrī atkal satiku Ivaru Heinmā Rīgā un izrādījās – senie notikumi joprojām ir spilgtā atmiņā.

Lai lasītu šo rakstu tālāk, lūdzam autorizēties ar savu epastu vai sociālā tīkla kontu:


Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties mūsu lasītāju pulkam. Abonējot digitālo žurnālu, saņemsi piekļuvi rakstiem nekavējoties.

Saņem svarīgākās ziņas katru darba dienas rītu