Vidējā bruto darba samaksa trešajā ceturksnī kāpusi līdz 508 latiem
Salīdzinot ar pārējām Baltijas valstīm, Latvijā gada laikā vidējās bruto darba samaksas pieaugums bijis viszemākais, taču Latvijā straujāk augusi algoto darbinieku pirktspēja, liecina Centrālās statistikas pārvaldes jaunākie dati.
Toties šogad 3.ceturksnī vidējā bruto darba samaksa Latvijā bija 508 lati un, salīdzinot ar pagājušā gada 3.ceturksni, tā pieaugusi par 5,1%. Gada pieaugums pirmajā un otrajā ceturksnī bija attiecīgi 3,8% un 4,8%, vēsta “Nozare.lv”.
Latvijā gada laikā vidējās bruto darba samaksas pieaugums bija 5,1%, algai augot no 687 eiro (483 latiem) līdz 722 eiro (508 latiem). Visstraujāk algas augušas Igaunijā – par 8,8% no 855 eiro (601 lata) līdz 930 eiro (654 latiem). Savukārt Lietuvā pieaugums bija 6,2% – no 629 eiro (442 latiem) līdz 668 eiro (469 latiem).
Taču Latvijā straujāk augusi algoto darbinieku pirktspēja. Darba samaksas reālais pieaugums, ņemot vērā patēriņa cenu pārmaiņas, šā gada 3.ceturksnī salīdzinājumā ar 2012.gada 3.ceturksni Latvijā bija 6,3%, Igaunijā – 5,8%, bet Lietuvā – 5,4%.
Salīdzinot ar šā gada 2.ceturksni, bruto darba samaksa pieauga par 0,7% no 504 latiem līdz 508 latiem. Sabiedriskajā sektorā kāpums bija 1%, privātajā – 0,7%, bet vispārējās valdības sektorā – 1,7%.
Sabiedriskajā sektorā bruto darba samaksa šā gada 3.ceturksnī salīdzinājumā ar pagājušā gada 3.ceturksni pieauga nedaudz straujāk nekā privātajā – par 5,3% no 518 latiem līdz 546 latiem. Privātajā sektorā kāpums bija 5% no 464 latiem līdz 487 latiem, bet vispārējās valdības sektorā – 6,2% no 470 latiem līdz 499 latiem.
Darbinieku skaitā ietverot arī algotajos pagaidu sabiedriskajos darbos iesaistītos bezdarbniekus, mēneša vidējā bruto darba samaksa šā gada 3.ceturksnī bija 504 lati. Pēc Nodarbinātības valsts aģentūras datiem, 3.ceturksnī minētajos darbos piedalījās vidēji 8500 bezdarbnieku.
Mēneša vidējā neto darba samaksa šā gada 3.ceturksnī bija 366 lati. Gada laikā, patēriņa cenu līmenim samazinoties par 0,1%, tās reālais pieaugums sasniedzis 6,3%.
Šā gada 3.ceturksnī, salīdzinot ar 2012.gada 3.ceturksni, darba samaksa pieauga visās nozarēs, izņemot ūdens apgādes, notekūdeņu, atkritumu apsaimniekošanas un sanācijas nozari, kur vērojams kritums par 0,8%.
Visstraujāk darba samaksa pieauga ieguves rūpniecībā un karjeru izstrādē – par 17,2%, kur, salīdzinot ar pagājušā gada 3.ceturksni, samazinājās normālā darba laika slodzē pārrēķināto darbinieku skaits, bet strauji pieauga atalgojuma fonds. Lielākas atalgojuma pārmaiņas bija vērojamas arī mākslas, izklaides un atpūtas nozarē – par 12,7%, kur lielāka ietekme bija algu kāpumam azartspēļu un derību nozarē, valsts pārvaldē – par 8,7%, finanšu un apdrošināšanas darbību nozarē – par 7,8%, tirdzniecībā – par 7%, kur algas straujāk augušas transportlīdzekļu tirdzniecībā un vairumtirdzniecībā, kā arī būvniecībā – par 6,2%.
Valsts pārvaldē un tirdzniecībā atalgojums audzis straujāk gan regulārās darba samaksas, gan neregulāro prēmiju un piemaksu kāpuma dēļ (neregulārajās piemaksās tiek ietverta arī kompensācija par neizmantoto ikgadējo atvaļinājumu, atvaļinājuma pabalsts), savukārt finanšu un apdrošināšanas darbību nozarē līdztekus regulārā un neregulārā atalgojuma pieaugumam samazinājās darbinieku skaits.
Komentāri (23)
Juris Millers 02.12.2013. 14.56
“Taču Latvijā straujāk augusi algoto darbinieku pirktspēja. Darba samaksas reālais pieaugums, ņemot vērā patēriņa cenu pārmaiņas, šā gada 3.ceturksnī salīdzinājumā ar 2012.gada 3.ceturksni Latvijā bija 6,3%, Igaunijā – 5,8%, bet Lietuvā – 5,4%.”
Skatoties ko uzsvērt rakstā to var padarīt gan pozitīvu, gan negatīvu.
5
lebronj2356 > Juris Millers 02.12.2013. 15.10
Protams var teikt, ka glāze ir līdz pusei pilna vai arī pustukša…bet jāņem vērā, ka dati ir statistika, ka neatspoguļo kopainu, jo ļoti daudziem, kā noskrūvēja algas pie izdevības, tā arī tās vēl šodien stāv maziņas un melnas, cenas pat kopš treknajiem ir krietni uzrautas uz augšu, nupat arī UA andeles rezultātā NĪ atsāk kāpumu. Pie esošām izmaksām, tiem 500 būtu minimālai algai jābūt nevis vidējai(saprotams ar atbilstošu nodokļu slogu) – un nav ko te vienam otram gvelzt par darba ražīgumu no mistiskiem avotiem. Ārzemju firmu servisa centri u.c. filiāles neko šeit nemeklētu pie “izslavēti zemā” darba ražīguma vai nekompetences, ka dažādi parazīti grib ierādīt…
0
lebronj2356 > Juris Millers 02.12.2013. 16.01
CSP arī rēķina mistisku “iztikas minimumu”, tikai, nez kapēc, kad aizej ar savu algu uz banku parunāt par hipotēku, tur par iztikas minimu tiek uzskatīta pavisam cita summa(realitātei pietuvinātāka) :)
0
lebronj2356 > Juris Millers 02.12.2013. 15.42
Pirms citēt kaut kādu mistisku pētījumu par cenām, derētu paskaidrot, ko šis viss satur – piena produktiem, gaļai cenas pēdējā gada laikā ir stabīli augšā, OK degviela mīņājās uz vietas, pēdējā apkures sezona vispār bija kosmoss, tūlīt pavasarī būs elektrības cenas augšā….tas, ka kasešu māģītis maksā par 50% mazāk vai arī kartupeļiem 2 santīmi no kilograma nost neietekmē kopainu, kas diemžēl nav rožaina – ja vēl krīzes pīķī 2009.gadā tiešām cenas nāca lejup, tad tagad tas ir ar uzviju atpakaļ !
0
Juris Millers > Juris Millers 02.12.2013. 15.24
Izlasi vēlreiz to daļi, ko es citēju. Pirktspēja Latvijā ir AUGUSI! Turklāt augusi STRAUJĀK nekā pārējās Baltijas valstīs. Cenas Latvijā pēdējā gada laikā ir pat kritušās par 0.1%, nevis strauji augušas, kā dažiem liekās.
0
Juris Millers > Juris Millers 02.12.2013. 15.48
Satur standarta patēriņa cenu paķeti pēc kuras vienmēr šīs cenas ir mērītas. Ja ļoti interesē, var parakties CSP dokumentos par to cik un kā tur ir.
0
maija_ancite 02.12.2013. 15.06
Straujāk augošais IKP un viszemākā pirktspēja. Par ko tad tas liecina? Un vai tieši tas nav par iemeslu tam, ka valsti pamet lielākā daļa darba spējīgo cilvēku? Vai to var saukt par valsts attīstību? Drīzāk tā ir vergturu valsts, kurā nežēlīgi tiek eksplotēti iedzīvotāji un tie protams bēg. Bet cik ilgi tas varēs notikt?
3
+1
-3
Atbildēt
0
0
Atbildēt
+3
0
Atbildēt
@lebronj2356 > maija_ancite 02.12.2013. 15.10
Tā ir pamatos nepareiza vērtību sadales sistēma, kas velk uz feodālisma pusi !
0
Ieva Aile > maija_ancite 02.12.2013. 18.23
Acīmredzot ir kāds cilvēku slānis,kuriem ceļ algas,aigarius.Deputāti pilnvarnieki,priekšnieki…investīciju baņķieri ala Rungainis utt.Tāds varētu būt izskaidrojums,ja ņemam vērā,ka vienkāršo darbu darītājiem algas pārsvarā palikušas 2009.gada līmenī.
0
Juris Millers > maija_ancite 02.12.2013. 15.26
Un kur izrāvi, ka LV ir zemākā pirktspēja? Šajā rakstā nekā tāda nav. Tieši otrādi, šajā rakstā skaidri pateikts – Latvijā pirktspēja palielinājās straujāk, ka citur Baltijā.
0