Vārdnīca Jauno latviešu valoda rāda, kā pēdējās desmitgadēs mainījusies valodas telpa
Kā domājam, tā runājam, kā runājam, tā darbojamies un dzīvojam. Ilmāra Šlāpina vārdnīca Jauno latviešu valoda paver priekškaru uz valodas telpu, kuru pēdējās desmitgadēs esam veidojuši, lietojot gan ierastus vārdus, gan arī iemetot jau esošajā valodas krājumā jaunvārdus. Vārdnīcā tiek apjomīgi skaidroti 79 vārdi, to skaitā zināmi un agrāk lietoti (būtībā, kukulis, sūkāt, apgānīt, sviests, uzbrauciens u.c.), kas jaunlaikos ieguvuši citu nozīmi vai lietoti agrāk nepieņemamā vai nepierastā veidā.
Vārdnīcā aplūkoti arī latviešu valodai fonētiski pielāgoti aizguvumi no citvalodām (piemēram, čutne, gruzons, kačāt, krutais, naļiks, točka - no krievu; embedēt, frīks, īmo, kancelēt, mesidžs, nūbs, trends u.c. - no angļu). Šlāpins pievērsis uzmanību arī jau pierastiem latīņu vai grieķu cilmes vārdiem, kas ieguvuši jaunu uzpildījumu (centrs, aktīvists, stipendiāts, integrācija, problēmas, konsekvences, krīze, aktualizēt, konsolidēt, deklarēties).
