Starptautiskais tribunāls sāk izskatīt “Greenpeace” kuģa lietu

Nīderlande pieprasījusi, lai pirms lietas izskatīšanas pēc būtības tiek sperti četri prasības nodrošinājuma soļi

Jūras tiesību starptautiskais tribunāls Hamburgā trešdien sāka izskatīt Nīderlandes prasību pret Krieviju par vides aizstāvju organizācijas “Greenpeace” kuģa “Arctic Sunrise” un tā apkalpes aizturēšanu. Krievija lietas izskatīšanu nolēmusi boikotēt, ziņo LETA.

Noregulēt situāciju ap kuģi “Arctic Sunrise”, kura ekipāža Krievijā ir apsūdzēta huligānismā, nav iespējams, sacīja Nīderlandes delegācijas vadītājs. “Konflikts strauji uzņēma pagriezienus, noregulēšanas iespējas ir izsmeltas,” tribunālā sacīja Nīderlandes Ārlietu ministrijas pārstāvis Tomass Henkets.

Nīderlandes pārstāvji tribunālā Krieviju vainoja jūras kuģošanas brīvību pārkāpumā, pieļaujot varas struktūru pārstāvju nokļūšanu uz “Arctic Sunrise” klāja, jo kuģis zēģelē zem Nīderlandes karoga. Nīderlandes pārstāvji uzsvēra, ka atklātā jūrā visus lēmumus par kuģi un viņa komandas sodīšanu var pieņemt tikai tā valsts, ar kuras karogu kuģis kuģo. Šajā gadījumā tā ir Nīderlande, tribunālā teikto savā Twitter kontā citē “Greenpeace Russia”.

Nīderlande pieprasījusi, lai pirms lietas izskatīšanas pēc būtības tiek sperti četri prasības nodrošinājuma soļi.

Ir jādod iespēja kuģim “Arctic Sunrise” pamest Krievijas teritoriālos ūdeņos, ir jāatbrīvo tā apkalpe, Krievijas instancēs ir jāaptur administratīvo un tiesvedības lietu izskatīšana un ir jāatturas no jelkādiem soļiem, kas “pasliktinātu” situāciju ap šo lietu.

Tribunāla sēdē trešdien Nīderlandes pārstāve Linzbete Laizāta pauda nožēlu, ka Krievija atteikusies piedalīties.

Krievija savu nostāju argumentēja ar to, ka tā, 1997.gadā parakstot ANO Jūras tiesību konvenciju, ar kuru tika izveidots tribunāls, atteikusies piedalīties konvencijā paredzētajās strīdu atrisināšanas procedūrās par suverēno tiesību un jurisdikcijas noteikšanu, kuru rezultātā tiek pieņemti pusēm obligāti lēmumi.

Tikmēr “Greenpeace” uzskata, ka Krievija tribunālā nepiedalās tāpēc, ka tā nevēlas, lai valsts darbības likumību izvērtētu neatkarīga tiesa. Kā uzskata organizācijas juridiskais konsultants Deniels Simons, Krievija “nevar patvarīgi izvēlēties, kuras no ANO Jūras tiesību konvencijas daļām tā piemēros, kuras ne”.

Jau ziņots, ka “Greenpeace” aktīvisti 18.septembrī mēģināja Barenca jūrā nokļūt uz uzņēmuma “Gazprom” naftas ieguves platformas “Prirazlomnaja”, lai tur sarīkotu protesta akciju pret naftas ieguvi Arktikā. Nākamajā dienā Krievijas robežsargi no helikoptera nokļuva uz aktīvistu kuģa “Arctic Sunrise” klāja. Pēc aizturēšanas “Arctic Sunrise” kapteinis atteicās vadīt kuģi. Tad kuģis tika aizvilkts uz Murmanskas ostu.

Aizturēti ir 30 vairāku valstu pilsoņi – Lielbritānijas, Krievijas, arī Argentīnas, Itālijas, Francijas un Austrālijas. Aizturētie sākotnēji tika apsūdzēti pirātismā, bet oktobra beigās Krievijas Izmeklēšanas komiteja paziņoja, ka apsūdzības pirātismā tiek pārkvalificētas uz apsūdzībām huligānismā.

“Gazprom” grasās 2014.gadā sākt naftas ieguvi no “Prirazlomnaja”, norāda vides aizstāvju organizācija, brīdinot par naftas noplūdes draudiem dabas rezervātu teritorijā, kurā mīt polārlāči, valzirgi un sastopami retu sugu putni.