Diemžēl visu Latvijas valsti līdz šim esam pozicionējuši kā vienu reģionu
Pirmajā brīdī šķietami absurds jautājums, ko saņēmu vienā no sociālajiem portāliem. Latgalei taču nav sava budžeta! Ir tikai valsts kopējais un tad katrai ministrijai, katrai iestādei un pašvaldībai – savējais budžetiņš, no kopējā izrietošais. Latgalei nevar būt savs budžets – kāds teiks, ka tas būtu pat „politiski bīstami”.
Tomēr Latvijas Republikas Satversmes 3.pantā ierakstīts: „Latvijas valsts teritoriju starptautiskos līgumos noteiktās robežās sastāda Vidzeme, Latgale, Kurzeme un Zemgale.” Lieki atgādināt, ka šis pants ir ierakstīts uzreiz aiz „neatkarīga demokrātiska valsts” un „vara pieder tautai”. Tātad to mūsu konstitūcijas tēvi ir likuši kā pamatu visam tālākajam valsts veidošanas darbam. Nav Satversmē ne Lielo pilsētu asociācijas, ne Latvijas Pašvaldību savienības, ne 109 novadu, ne rajonu, ne Baltijas jūras piekrastes vai Austrumu pierobežas reģiona, nav tur arī nekā par „9+21″ attīstības centriem.
Tātad, lai kādu zemāku valsts normatīvo aktu mēs ņemtu, būtu svarīgi tajā redzēt sasaisti ar Latvijas valsts pamatlikumu – ekonomisko rādītāju statistika, valsts iestāžu darbības struktūra, pašvaldību sadarbības modeļi, Kultūrkapitāla fonda darbība, jā, arī valsts budžets – tam visam būtu nepieciešams skaidrs reģionāls kontroles griezums un attiecīgs koordinēšanas mehānisms.
Valdība nupat apstiprinājusi Reģionālās politikas pamatnostādnes, bet mums valstī taču joprojām nav neviena (!) reģiona!
Ir novadi (vieniem pašvaldības, citiem kultūrvēsturiskie), bijušo rajonu teritorijas, ir statistiskie reģioni, plānošanas reģioni, vēlēšanu apgabali. Katrai valsts iestādei ir savs iedalījums (Ziemeļaustrumvidzeme, Dienvidrietumkurzeme, Viduslatgale u.tml.) – reti kad šie atsevišķi radītie „reģioni” sakrīt ar citas iestādes kabinetos izdomātā iedalījuma robežām. Ir pat Valsts reģionu attīstības aģentūra. Vienam reģioni ir viss, kas atrodas ārpus Rīgas, citam – Baltijas un Balkānu valstu reģioni. Pilnīgs haoss.
Diemžēl Eiropas institūcijām visu Latvijas valsti līdz šim esam pozicionējuši kā vienu reģionu un tāpēc pat Rīgai tikuši ERAF līdzekļi, kas paredzēti „reģionu nevienlīdzības mazināšanai”.
Administratīvi Latvijā nav ne Vidzemes, ne Latgales, ne Kurzemes, ne arī Zemgales. Satversmē ierakstīts, ka ir, un ar to pietiek? Nav ne skaidra reģionāla iedalījuma, ne pienākumu, ne funkciju, kur nu vēl budžeta. Līdz ar to neviens arī īsti nav atbildīgs par to, ka cilvēki brauc prom no laukiem, ka pierobežā nav uzņēmējdarbības, nav sakoordinētas sabiedriskā transporta sistēmas utt. It kā visa valdība kopā par to atbild, bet reizē arī neviens tā īsti nevar uzņemties atbildību, piemēram, par Latgali vai Kurzemi. Tukša skaņa ir tas Satversmes 3.pants? Arī Egila Levita kunga izstrādātajā preambulas piedāvātājā tekstā par to nav nekas minēts.
Ne velti vēl tālajā 1917.gadā, kad Latgales gaišie prāti pieņēma lēmumu veidot kopīgu Latvijas valsti ar Kurzemes un Vidzemes latviešiem, tie tomēr pieprasīja tiesības pašiem lemt zemes, skolu, ticības, valodas un citus saimnieciskos jautājumus. Toreiz Francis Trasuns, Francis Kemps un citi Latgales vēlēšanu apgabala priekšstāvji Satversmes sapulcē runāja par reģiona autonomo funkciju saglabāšanu jeb pašpārvaldi. Starp citu, toreiz Latgales delegāti nemaz nebalsoja par pamatlikuma apstiprināšanu, jo neviena no augstāk minētajām prasībām tajā netika ietverta.
Diemžēl jāatzīst, ka joprojām Vidzemei, Latgalei, Kurzemei un Zemgalei nav īsti spēcīgas un skaidras savas pārstāvniecības valsts pārvaldes struktūrā. Pirmām kārtām jau politiski. Lai arī mums ir vairāki vēlēšanu apgabali, tomēr sīkāk papētot Saeimā ievēlētos deputātus, daļai no ievēlēto īsti nav nekādas sasaistes ar konkrēto vēlēšanu apgabalu – cilvēki bieži vien nobalso par atpazīstamu personību, bet neseko, vai tālāk tiek kas patiešām darīts attiecīgo vēlētāju un viņu teritorijas labā. Te jāpiemin kaut vai milzīgais skaits deputātu, kas tiek ievēlēti it kā no Vidzemes vēlēšanu apgabala, bet neaizmirsīsim, ka visa Pierīgas teritorija, ieskaitot Jūrmalu, balso tieši par Vidzemes sarakstu. Rezultātā parlamenta vairākums ir ieinteresēts tieši Rīgas un tās apkārtnes iedzīvotāju labklājībā, jo gluži vienkārši šeit dzīvo Latvijas valsts „pamatvēlētājs”.
Pēc cik gadiem (gadsimtiem) Latvijā, atbilstoši Satversmei beidzot būs četri administratīvie reģioni? Ticu, ka tas tomēr notiks – agrāk vai vēlāk, jo stipri reģioni ir stipras valsts pamats.
Plašāku izvērsumu par Latvijas reģionu attīstības tēmu skatiet: jureits.lv
Autors ir 11.Saeimas deputāts, Reformu partija
Komentāri (23)
Andris 30.10.2013. 08.46
Saeimas deputāts Juris Viļums, šķiet, nāk no Rēzeknes. Vai gadījumā Rēzeknē nav īpašā ekonomiskā zona, kas tika radīta (jā, arī krietnus līdzekļus iedalot un dažādus bonusus nosakot!), lai veicinātu tās puses cilvēku saimniecisko aktivitāti (skat. http://likumi.lv/doc.php?id=45469 )? Vai Rēzeknē gadījumā nav radītas biznesa atbalsta institūcijas? Deputāt Juri Viļum, kādi ir Jūsu puses reālie sasniegumi (arī tie, kurus Jūs pirms iesēšanās deputāta krēslā esat veicinājis)?
„pierobežā nav uzņēmējdarbības” – nepārspīlējiet, Viļuma kungs: vīri „sargā robežu”, sievas – atspoles kursē šurpu-turpu pāri robežai. Un ne vīri, ne sievas par dzīvi nesūdzas: abiem labi.
Ja Jūs šodien iestājaties par Latgales „pašpārvaldi”, atcerieties, ka automātiski nāksies atteikties no Latvijas ekonomiski stabilāko pašvaldību pārskaitītajām „izlīdzināšanas” dotācijām (ai, kā tas skars Latgali!), no krietni lielas Eiropas naudas utt. Pamēģiniet, ja Jums tas liekas interesanti. :-)
„atbilstoši Satversmei beidzot būs četri administratīvie reģioni” – kā gan cilvēkam tīk blefot (kaut arī vāji, neprofesionāli)! Satversme runā par četrām kultūrvēsturiskām nevis administratīvām Latvijas daļām.
Te nu var redzēt vienas „gudrākās galvas” „gudrību”. Samērā nožēlojami.
2
Kārlis > Andris 30.10.2013. 12.38
Naīzastuoju par Latgolys auonomeji (uorpus Latvejis).
Taišni ūtraiduok. Ka tū nasaproti nu ituo raksteņa, puorskait plašuoku izvārsumu: http://jureits.wordpress.com/2013/09/25/regionos-balstita-valsts/
0
ievuliitis > Andris 30.10.2013. 10.12
Stipri nožēlojami.
Izbraukājot šovasar Latgali un salīdzinot to ar Vidzemes laukiem, kur esmu bieži, biju pārsteigta, ka pretēji plaši izplatītām žēlabām par bārenītes vai pameitas likteni, Latgales laukos ir daudz mazāk sabrukušu māju, daudzām mājām ir jauni jumti un logi ielikti. Logi gan ir vienviru pretīgi balti plastmasnieki, kas disonē ar skaisti pelēko vecas guļbūves krāsu. Lētam plastmasas logam bieži vien ir pielikta veca koka mežģīņu aploda, kas vēl vairāk pasvītro un izcēļ to kontrastu. Bet, nu prāts un laba gaume jau neatnāk kopā ar naudu. Tā ir aksioma.
Braucot cauri ik uz soļa redzēju “šis objekts tiek renovēts par ES līdzekļiem”. Klausoties kultūras centru, muzeju, pulciņu darbinieku un dalībnieku, mācītāju un draudzes vecāko stāstus, tur bieži tika pieminēti ES, Valsts Kultūrkapitāla fonda, citu institūciju atbalstīti un finansēti projekti. Stāstīja arī par Pārrobežu sadarbības programmas finansiāli atbalstītiem projektiem. Kur nu vēl neredzama un neafišējama naudas straume, kas “maigas varas” izpausmēs plūst no Krievijas.
Apmeklēju šomēnes koncertu Rēzeknes koncertzālē. Jau vasarā mani pārsteidza koncertzāles ēkas grandiozie izmēri. Jums vienīgajiem valstī ir milzīga, moderna ar lielisku akustiku koncertzāle valstī. Vai tur valsts neko nav finansiāli palīdzējusi? Neticu. Ceru, ka ar aktīvu darbību kultūras celtnei izdosies segt ekspluatācijas izdevumus. Plašas stiklotas fasāžu virsmas, vairākmetru augsti griesti un plašas rekreāciju telpas vedina uz domām par lieliem apkures rēķiniem.
Līdzīgus piemērus var uzskaitīt vēl un vēl. Bet vai tad deputāta kunga žēlabas tas izbeigs? Nē. Viņš, tapat, kā Lindermans, ir par lielāku Latgales autonomiju. Tāds vinam darbs. Par to viņam maksā. Kā te neatcerēties par Atmodas pirmsākumos plaši izplatīto daudzu mēreno tēzi – “par lielāku Latvijas suverenitāti PSRS sastāvā”. Mēs tak zinām, par ko (Paldies Dievam!) mums tā “lielākā suverenitāte” izvērtās.
P.S. Neatradu rakstā nekādus aprēķinus. Vai deputāta kungs nevarētu izveidot tabuliņu – cik liela iedalīto finanšu līzekļu summa no dažādiem avotiem uz vienu iedzīvotāju iznāk Latgalē, citos reģionos, valstī kopumā? Laikam jau neveiks gan šādus aprēķinus, jo tie uzskatami pierādīs raudu dziesmas absurdumu. Un, ja vēl aprēķiniem piepluso ģimeņu ienākumus no aktīvas pārrobežu atspoļu kustības, ko minēja cinītis, tad iznāks, ka Latgalei jāsak likt naudu citu reģionu pašvaldību Izlīdzināšanas fondā.
0
Vita Vasiļjeva 30.10.2013. 14.15
Diezgan precīzi varu pateikt – tā ir apmēram 1/10 daļa no Latvijas valsts kopējā budžeta, pie tam, t.s. “Latgales budžeta” krietnu daļu veido: 1) Rīgā un “Čiulejā” strādājošo latgaliešu nodokļi, kas nonāk deklarētajā dzīvesvietā kaut kur Latgalē; 2) valsts dotācijas, jo Latgalē apmēram 50% iedzīvotāju ir pensionāri un bērni, un vēl kādi 20% bezdarbnieki.
Jureit, tagad, kad zini budžeta lielumu, kā latkrievu tautas veidotājs un Latvijas iztirgotājs vari rakstīt nākamo “bļuznējumu”: “Lai palielinātu Latgales budžetu, tad latvijiešiem aktīvāk jāizpārdod savu zemi, mežus, kā arī uzturēšanās atļaujas”.
Ja nepiekrīti šādam sevis novērtējumam, tad saņemies un uzraksti ar skaitļiem pamatotu rakstu: “Kādus likumus un ko likumos jāmaina, lai Latgalē uzlabotos ekonomiskā vide un līdz ar to t.s. “Latgales budžets””. Piemēram, rakstā varētu apskatīt jautājumus – vai mikrouzņēmuma nodokļa maiņa no 9% uz 15% veicinās Latgales ekonomikas attīstību? Kā Latgales ekonomiku ietekmēs elektrības tarifa pieaugums? Kādi likumi kavē ražošanas attīstību? Kādus pašvaldībai piederošus uzņēmumus drīkst dibināt pašvaldības tajos pagastos, kuros dzīvo kūtri, slinki, nabadzīgi un bez starta kapitāla esoši latgalieši? U.c.
5
Kārlis > Vita Vasiļjeva 30.10.2013. 14.49
„Esiet (..) ciniski savstarpējā satiksmē, jo galu galā – nevis vara, bet gan tauta ar savu cilvēcisko kvalitāti izšķirs Latvijas nākotni.” / M.Zālīte
0
Kārlis > Vita Vasiļjeva 30.10.2013. 15.52
To: Kaspars
Taišni tai – byus juosalīk ari cyparu volūdā. Pie tuo niu raudziešu pīstruoduot.
0
ievuliitis > Vita Vasiļjeva 30.10.2013. 23.50
Mareks: “Rīgā un “Čiulejā” strādājošo latgaliešu nodokļi, kas nonāk deklarētajā dzīvesvietā kaut kur Latgalē;”
:( Re, kā “labais” Ušakovs jums tagad ieriebs – liek visiem strādajošiem piedeklarēties Rīgā. Kārdinot ar lētākām transporta biļetēm, arī šie nodokļi var aiziet Latgales pašvaldībām gar degunu. Bet “sliktā” Latvijas valdība nez kāpēc protestē un saka, ka Ušakovs to nedrīkst darīt.
Varbūt kaut kas jādara, lai arī pāri Krievijas robežai kursējošās robežsargu sievas, sāktu maksāt nodokļus no saviem ienākumiem?
0
normundskr > Vita Vasiļjeva 30.10.2013. 14.59
.
to:Juris
Mareka kritika, lai arī ir skarba, bet ir pēc būtības. Nav skaitļu, nav situācijas analīzes, nav sasaistes ar iespējamām lietām.
Tēma pati par sevi (Latgales attīstība) – ļoti svarīga, labi, ka kāds par to domā.
0
Vita Vasiļjeva > Vita Vasiļjeva 30.10.2013. 15.08
Kaida tauta izškirs Latvejis atīsmi? Voi latkrīvu, kuru nu augšys veidoj saeimā (speciali ar mozū burtu) sādūši integratori? I voi latkrīvu tautai var byut cylvieciskuo kvalitāte, ja tei atbilst klimpu i kiļkenu leimiņam?
Eh, lobuok pazaklausīs Līpeņu Edžys dzīsmi:
“ah ah ahahah
ah ah ahahah
Tad klimpa, klimpa kliedz
Ejam katrs uz savu pusi
Un ķēra aiz rokas bērnus
Ko bija dzemdējusi
Bet bērni katla dibenā
Bija saķepuši vienā galodā
Un runāja nesaprotami
Ne vairs klimpu ne ķiļķēnu valodā”
Tu laikam arī sirdī esi krīvs i sovaks.
0
ineta_rr 30.10.2013. 19.46
Un kā jūtas vidzemnieki nevienu neinteresē. Kā jau norādīts rakstā, no Vidzemes Saeimā tiek ievēlēti daudzi pie-rīdzinieki, rezultātā arī Vidzeme viņiem beidzas līdz ar Pierīgu, un no tālākiem nostūriem ievēlētie cieš klusu par to, cik maz investīciju aiziet uz īsto Vidzemi nevis Pierīgu. Piemēram, kāda saldā sieriņa pēc Jūrmala tiek pieskaitīta Vidzemei?! Tā taču ir otrā pusei Daugavai, un bez man zināmām vēsturiskām saitēm ar Vidzemi. Tad jau arī Talsus, Tukumu, Jelgavu un Liepāju var pieskaitīt Vidzemei.
Tomēr vidzemnieki nesūdzas par to, cik maz naudas aiziet uz Vidzemi, jo latviešu mentalitāte paredz būt lepnam.
0