Procentu no IKP vietā jāliek procenti no budžeta izdevumiem
Pēdējās dienās izskanējuši viedokļi, ka valdība nepilda vēlētājiem doto solījumu par veselības aprūpi. Proti, valdības rīcības plāna 18.2. punkts paredz nodrošināt, ka veselības aprūpei atvēlētais finansējuma apjoms (procentos no IKP) tiek tuvināts Eiropas Savienības valstu vidējiem rādītājiem.
Kā rezultatīvie rādītāji uzrādīts tas, ka veselības aprūpes valsts budžets ik gadu tiek palielināts vismaz par 0,25% no IKP, sasniedzot rādītāju 4,5% no IKP 2014.gadā. Šāds uzstādījums ir pilnībā atbalstāms. Patiesībā veselības ministrs pat nedrīkstētu lietot kādu citu rezultatīvu rādītāju, jo tāds tiek lietots visā Eiropā. Pat vairāk, izvirzot šādu mērķi, tas nebūt nav optimālais finansējums veselības aprūpei, uz kuru tiecas katra ES valsts. Vidēji Eiropā šis rādītājs ir sasniedzis jau 6 – 7% no IKP.
Kāda ir realitāte? Lai sasniegtu šo rādītāju – 4,5% no IKP – 2014.gadā, un par divām trešdaļām izpildītu ES vidējā līmeņa prasības veselības aprūpes nodrošināšanai, Veselības ministrijai vienkārši būtu jāpaņem sev viss Satiksmes ministrijas budžets. Tik vien…
Kāpēc ir šāda situācija? Tāpēc, ka strauji augot IKP, nebūtiski pieaug ieņēmumi budžetā. Eiropā vidēji budžets veidojas kā 38 – 40% no IKP, bet Latvijā tas noslīdējis jau zem 30% no IKP. Tieši tāpēc veidojas situācija, ka absolūtos skaitļos budžeta ieņēmumi aug, bet attiecībā pret IKP – samazinās. Tas arī apgrūtina valdības uzdevumu piešķirt jau pieminētos 4,5% veselībai vai 2% aizsardzībai.
Ja mēs spētu nodrošināt budžeta ieņēmumus pret IKP vismaz 33% apmērā, tad patiesi parādītos iespēja nodrošināt arī attiecīgo nozaru prasības.
Protams, te ir arī politiska izšķiršanās par budžeta veidošanas politiku, kuru nosaka Ministru kabinets un apstiprina Saeima – cik lielu budžeta deficītu atļaujamies, kādās proporcijās sadalām budžeta izdevumus utt.
Kāds ir risinājums? Vispirms – un tas ir vidēja termiņa uzstādījums – ir jādara viss, lai uzlabotu budžeta ieņēmumus, izvirzot to par teju galveno mērķi. Ir jāanalizē nodokļu politikas veidošana, motivējoši mehānismi nodokļu maksāšanas stimulēšanai, ēnu ekonomikas mērķtiecīga apkarošana.
Otrkārt, un tas varētu būt īstermiņa risinājums veselības aprūpes finansējuma uzlabošanai, – nodrošināt tādu % proporciju no budžeta izdevumiem, kas uzskatāma par optimālu vidēji ES. Tātad no budžeta izdevumiem vidēji ES veselības aprūpei tiek novirzīti aptuveni 12 – 13%. Igaunijā tie ir 12,45%, Lietuvā nedaudz zem 12%, bet Latvijā – tikai 9,7% no budžeta izdevumiem.
Ja par mērķi tiktu izvirzīti % no budžeta izdevumiem, tad solidāri ar citām nozarēm veselības aprūpe saņemtu to, kas, pirmkārt, atbilst valsts reālajām iespējām un, otrkārt, atbilst arī labajai praksei ES. Izšķiršanās par šādu rīcību – jau šogad tuvināt izdevumu proporciju ES praksei, to palielinot par 1%, – ļautu veselības aprūpei nodrošināt papildus vēl aptuveni 65 miljonus latu. Ar tiem varētu risināt augsto pacientu līdzmaksājumu problēmas vai palielināt atbalstu kompensējamo medikamentu saņemšanā.
Tāda izšķiršanās ir iespējama nākamajā gadā. Tāpēc aicinu gan ārstus, gan arodorganizācijas, gan veselības aprūpes pakalpojumu sniedzējus un pacientus pastāvēt par solidāru taisnīgumu starp nozarēm – palielināt budžeta izdevumu proporciju veselības aprūpei līdz 12% jau 2015.gadā. Tas vismaz ir reāli!
Autore ir biedrības “Demokrātiskie patrioti” valdes priekšsēdētāja, Veselības ministrijas parlamentārā sekretāre
Komentāri (24)
austrisv 30.10.2013. 13.20
Piekrītu raksta autorei, jo faktiski iedzīvotāju lielākais vairums nesaprot šo % sadalījumu no IKP!!!
daudzi domā, ka šis termins atspoguļo valsts budžeta izdevumus , piemēram, veselības aprūpei3.5%.
Ja salīdzinātu ar citu valstu izdevumiem veselībai, tad uzskatāmāk būtu rādītājs izdevumiem no valsts budžeta- tas būtu vairāk saprotams.
Bez tam mēs tomēr nevaram tik vienkārši visu nostādīt, jo Latvijas iedzīvotāju līdzmaksājumi par veselības aprūpi ir daudz lielāki nekā citās valstīs! jautājums, kur tā nauda pazūd!
Bez tam daudzās ES dalībvalstīs ir obligātā veselības apdrošināšana, cik es zinu, tad vismaz vienā valstī katrs iedzīvotājs katru mēnesi iemaksā pat 300EUr veselības apdrošināšanai- pie tam obligāti.
Gan jau arī Latvijā veselības aprūpei būs vairāk naudas, ja izdosies Circenes virzītā reforma par papildus piesaisti veselības aprūpei no Iedzīvotāju ienākuma nodokļa!Tā kā viss virzās uz labāko pusi, kā Igaunijai un Lietuvai!
Ja piesaistīs pie nodokļiem, tad arī tos būs jēgas maksāt!
Tā sakot, kas nemaksā, tam nebūs ēst.
0
ligakalnina 29.10.2013. 09.52
Tas, ka mums budžets arī samērā neliels % no IKP, salīdzinot ar ES vidējiem rādītājiem, jādomā, liecina par mūsu nodokļu sistēmu un nodokļu iekasēšanu.
Latvijā vismazākais finansējums veselībai ES valstīs, rēķini, kā gribi, vai % no IKP, vai % no budžeta, kāda tam, vispār, nozīme.
Un šogad ves. aizsardzībai naudas iedots nevis vairāk, bet, mazāk.
Valdība jau plānojot budžetu zina, ka naudas pietiks tikai līdz pusgadam, vēlāk sāksies caurumu lāpīšana.
Un citādāk jau nemaz būt nevar, ja mums ves. budžets apmēram divreiz mazāks, % no IKP, nekā vidēji ES.
Tas ir attieksmes un valsts prioritāšu jautājums, Latvijā ves. aizsardzība ir pēdējā viretā, prioritātes mums visiem zināmas – birokrātija, administratīvai aparāts, dažādi zelta tilti, utt.
Lietuva un Igaunija neko tādu nebūvē, to IKP samērojami ar Latvijas IKP, bet, medicīnai tur tiek atvēlēts daudz vairāk, un med. palīdzība ir visiem pieejama un, praktiski, bezmaksas, kaut, Lietuvasun Igaunijas modeli atšķiras.
Latvijā slimnīca izmaksā 9,50 dienā, plus vēl tev papildus jāmaksā par visiem izmeklējumiem, ja tevi neatved ar ĀP.
Daudzi to var atļauties?
Praktiski visas operācijas, izņemot neatrliekamās, ir par maksu, jo valsts finansēto ir tikai neliels %.
Tāpēc patreiz slimnīcās, faktiski, sniedz tikai neatliekamo palīdzību.
Kompensējami medikamenti mums tiek apmaksāti daudz mazākā mērā.
Nu, bet “sasniegumi” mums arī ir, ja igauņiem par medicīnu atbild daži cilvēki pie sociālo lietu ministrijas, neskaitot aģentūras, tad mums ir vesela ministrija ar milzīgu aparātu, neskaitot aģentūras, uhn administratīvais aparāts apēd diezgan lielu % no med. budžeta.
Intersanti būtu salīdzināt Igaunijas, Lietuvas, un Latvijas budžeta sadali, jo budžeti visām ir samērojami.
Ja pirmās divas spēj atrast naudu gan medicīnai, gan armijai, tads Latvijā nespēj normāli nofinansēt ne medicīnu,ne armiju atbilstoši NATO standartiem.
Tad kur mums paliek nauda, ko tādu mēs finansējam daudz dāsnāk, kā Igaunija un Lietuva?
Mums, it kā, IKP kaut kur virs 50 % no Vācijas IKP uz vienu iedzīvotāju.
Nu tad jau mums būtu jādzīvo tikai divreiz sliktāk, kā Vācijā, att. uz algām, pensijām, utt., vai tad tā ir, nu tad kur paliek tā nauda, kā tā tiek iekasēta, kam novirzīta, kā sadalīta, uzreiz atkal rodas daudzi jautājumi, iespaids, ka tās naudas mums nemaz nav tik maz, problēmas ar to izlietošanu un prioritātēm.
1
0
0
Atbildēt
@Ieva > ligakalnina 29.10.2013. 18.26
Tur jau ir tā lieta. Palielinot % medicīnai nekas netiks iegūts, visa nauda tiks aprīta melnajā caurumā. Bez būtiskām reformām medicīnas nozarē uzlabojumu nebūs neatkarīgi no tā, vai naudas būs mazāk vai vairāk. Patreiz mediķi nav ieinteresēti ārstēt un izārstēt cilvēkus, patreiz ir svarīgi aizpildīt pozīcijas, un saņemt algu. Bez tam Zatlers legalizēja korupciju, kura ir avots papildus ienākumiem, kuri nu galīgi neietilpst budžeta aprēķinātāju kontos. Bez tam mums ir pilnīga putra par to, vai medicīna mums ir maksas vai bezmaksas. Itkā bezmaksas, bet jāmaksā pacientu iemaksas, uz analīzēm jāiet uz maksas laboratoriju, par pakalpojumiem jāmaksā aploksnē, kas pēc Zatlera un KNAB nav korupcija. Korupcija medicīnā nav, bet dakteriem jāmaksā kukulis, tik jāsauc tā par pateicību, un jāieliek aploksnē. Tad kā, bezmaksas vai maksas? Beznmaksas operācija ir iespējama, tik jāgaida rindā četrus, piecus gadus. ja negribat – maksājiet…Un rezultātā ierindas cilvēkam veselība maksā ļoti dārgi- lai ārstētos vajag labu veselību… Un galvenais nesaproti neko – kam maksāt, cik maksāt.. Bet neiesi taču riskēt ar savu veselību…
Duļļkainā ūdenī zivis var labāk noslēpties…
0