Neiekurtā asinspirts • IR.lv

Neiekurtā asinspirts

6
Mītiņā pie Brīvības pieminekļa 1987.gada 23.augustā notika plaši aresti.

Bijušie miliči, kas vēlāk ieņēma augstus amatus Iekšlietu ministrijā un policijā, uzskata – asiņainā slaktiņa scenārijs, kas 1991.gada janvārī īstenojās pie Viļņas televīzijas torņa, patiesībā bija paredzēts Rīgai

Provokācijas, lai vairotu naidu, neuzticību un bailes, bija galvenie prokomunistiski noskaņoto spēku ieroči 80. un 90.gadu mijā, kad notika cīņa par Latvijas neatkarību. «Lai saprastu, kā tika šķelta sabiedrība, tajā skaitā arī milicija, prokuratūra un citas varas struktūras, jāatceras, ka Rīga bija PSRS Baltijas kara apgabala centrs,» tagad saka bijušais Latvijas PSR Iekšlietu ministrijas izmeklēšanas pārvaldes priekšnieka vietnieks un pirmais neatkarīgās Latvijas Iekšlietu ministrijas valsts sekretārs Andris Staris. Viņaprāt, augsne, lai šeit sarīkotu asinspirti, kas ļautu ieviest PSRS prezidenta Gorbačova tiešu pārvaldi, tika gatavota ļoti rūpīgi.

«Bez Valsts drošības komitejas Latvijā tajā laikā bija vēl desmit dažādu specdienestu,» uzsver arī vēlākais Interpola Latvijas biroja vadītājs Juris Jasinkevičs, kas tolaik bija Rīgas iekšlietu daļas priekšnieka pirmais vietnieks. «Militāri stratēģiskā izlūkošana, pretizlūkošana, pretraķešu un robežsardzes izlūkošanas dienesti. Spēks, ar ko nevarēja nerēķināties. Sevišķi, kad viņi saprata – kompartija ar Tautas fronti nevarēs manipulēt, kā sākotnēji acīmredzot tika cerēts.»

«Ģenerāluzbrukumam Baltijas neatkarībai vajadzēja notikt Rīgā,» turpina Staris, «bet tad akciju pārcēla uz Lietuvu. Lietuvas valdība neilgi pirms tam bija paziņojusi par cenu brīvlaišanu, un kādam muļķim Maskavā likās – neapmierinātā tauta tagad ar sajūsmu sagaidīs armiju.»

Lai lasītu šo rakstu tālāk, lūdzam autorizēties ar savu epastu vai sociālā tīkla kontu:


Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties mūsu lasītāju pulkam. Abonējot digitālo žurnālu, saņemsi piekļuvi rakstiem nekavējoties.

Saņem svarīgākās ziņas katru darba dienas rītu