Centrālcietumā negodīgi nodarbināti ieslodzītie

Ministrijas auditā apstiprinās ieslodzīto nodarbināšana bez atlīdzības

Tieslietu ministrija (TM) auditā guvusi apstiprinājumu tam, ka Rīgas Centrālcietuma administrācija negodīgi nodarbinājusi ieslodzītos, vēsta aģentūra LETA. Auditā iegūti apliecinājumi, ka Centrālcietuma administrācija nodarbināja ieslodzītos palīgkorpusa demontēšanā, būvgružu un metāllūžņu izvešanā, bet ieslodzītajiem par to netika samaksāta atlīdzība.

Notiesātās personas faktiski nodarbinātas vairāk, nekā norādīts oficiālajās darba laika uzskaites tabelēs, informēja tieslietu ministra Jāņa Bordāna (VL-TB/LNNK) preses sekretāre Līga Ādamsone. Līdz ar to pamatoti izrādījās vairāki Saeimas deputāta Kārļa Seržanta (ZZS) iesniegumā tieslietu ministram Bordānam minētie fakti par pretlikumībām cietumā.

Seržants aģentūrai LETA sacījis, ka TM auditā aprēķināts ar Centrālcietuma administrācijas amatpersonu prettiesisko rīcību nodarīto zaudējumu apmērs – 54 538 lati. Telefonintervijā Latvijas Radio 1 Seržants komentēja, ka tāda mēroga pārkāpumi nevar būt notikuši bez augstākās priekšniecības ziņas, kas tolaik bija tagad no Ieslodzījuma vietu pārvaldes vadītāja amata atbrīvotais Visvaldis Puķīte. Par pārestībām deputātam ziņojuši ieslodzītie.

Kā atzina Ādamsone, audita secinājumus TM ir nosūtījusi Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojam (KNAB), lūdzot novērtēt, vai Rīgas Centrālcietuma un Ieslodzījuma vietu pārvaldes (IeVP) atbildīgo amatpersonu darbībās nav saskatāmas noziedzīga nodarījuma pazīmes.

Seržants, kurš šogad ziemā iesniedza TM ziņojumu par, iespējams, prettiesiskām darbībām Rīgas Centrālcietumā, uzskata, – pārbaudē konstatētie fakti nozīmē, ka “Latvijas cietumos ieslodzīto darbs netika izmantots, lai viņus pāraudzinātu vai dotu iespēju nedaudz nopelnīt [..], bet lai uz viņu rēķina “papildinātu” citas kabatas”. Pēc deputāta domām, “no ieslodzītā, kurš brīvībā atgriežas ar apziņu, ka ilgus gadus cietumā viņš ir apzagts, neko citu kā agresiju sabiedrība sagaidīt nevar”.

Ādamsone gan uzsvēra, ka “pašlaik konstatētie pārkāpumi Rīgas Centrālcietumā nav attiecināmi uz visām Latvijas ieslodzījumu vietām”.

Pamatojoties uz kāda ieslodzītā atsūtītām elektroniskā pasta vēstulēm, Seržantam radās bažas, ka Rīgas Centrālcietuma administrācija maksājusi naudu uzņēmumiem par darbiem, kurus faktiski paveikuši paši ieslodzītie. Par šīm bažām Seržants informēja Bordānu. IeVP toreizējais priekšnieks Visvaldis Puķīte paziņoja, ka Seržants izplata apmelojošu informāciju par Rīgas Centrālcietumu, lai spodrinātu savu tēlu sabiedrības acīs. Puķīte kategoriski noliedza, ka Centrālcietuma administrācija būtu maksājusi naudu uzņēmumiem par darbiem, kurus faktiski paveikuši ieslodzītie.

Pavasarī Seržants tiesībsargājošajām iestādēm, tostarp KNAB, ģenerālprokuroram Ērikam Kalnmeieram un tiesībsargam Jurim Jansonam, nodeva jaunu informāciju par iespējamiem pārkāpumiem Latvijas ieslodzījuma vietās. Arī šajā gadījumā bija bažas par to, ka ieslodzītie bez samaksas tiek nodarbināti projektos, par kuru īstenošanu oficiāli naudu saņem iepirkumu konkursos uzvarējuši privātuzņēmumi.

Drīz pēc tam KNAB, pamatojoties uz Seržanta iesniegumu, sāka pārbaudi. Mēnesi vēlāk tieslietu ministrs Bordāns ierosināja disciplinārlietu pret IeVP priekšnieku Puķīti un uz izmeklēšanas laiku atstādināja Puķīti no amata pienākumu pildīšanas. Disciplinārlieta bija saistīta ar publisko iepirkumu jomu. “Ieslodzījuma vietu sistēmā ir konstatēti fakti, kas varētu liecināt par pārkāpumiem Publisko iepirkumu likuma un Valsts pārvaldes iekārtas likuma normu īstenošanā,” toreiz norādīja TM.

Pats Puķīte skaidroja, ka disciplinārlietas pamatā esot nodomu protokols, kas pērn vasarā ticis noslēgts ar kādu uzņēmumu. No Puķītes teiktā bija noprotams, ka šis nodomu protokols bijis saistīts ar ieslodzījuma vietu infrastruktūras, tostarp Olaines cietuma, attīstības plāniem nākotnē. Jūnija beigās, kad disciplinārlietas izmeklēšana tika pabeigta, Bordāns nolēma sodīt Puķīti, atvaļinot viņu no dienesta. Atsevišķi disciplinārlietas materiāli tika nosūtīti KNAB.

Jūlija vidū valdība Puķītes vietā IeVP priekšnieka amatā apstiprināja Ilonu Spuri, kura iepriekš bija IeVP Resocializācijas dienesta priekšniece. I. Spure tagad LR1 sacīja, ka pēc jaunākās informācijas saņemšanas pārbaudes par iespējamiem līdzīgiem pārkāpumiem rosinātas arī citos Latvijas cietumos.