Jauniešus Latvijas Radio grib ievest pa “aizmugures durvīm”

Jaunās radiostacijas “pieci.lv” veidotāji no valsts cer saņemt pusmiljonu latu

Lai arī jauniešiem domātās radiostacijas “pieci.lv” veidotāji un Latvijas Radio vadība topošai platformai vēlas pusmiljona latu valsts atbalstu, projekta attīstītāji publiski neafišē savu saikni ar valsts finansēto mediju. Iemesls tam esot vienkāršs – jaunieši šo radio tad neklausīšoties, saka Latvijas Radio ģenerāldirektors Jānis Siksnis. Projekta veidotāji cer nākamnedēļ tikties ar premjerministru, lai apspriestu jaunā radio koncepciju un finansējumu.

Jaunā radio koncepciju Nacionālajai elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomei (NEPLP) projekta veidotāji prezentēja otrdien. Plānots, ka radio būs unikāls saturs, kas veidots jauniešu interesēm un balstīts kvalitatīvā žurnālistikā, te būšot iespēja izpausties jauniem mūziķiem, ietverot radio, televīzijas un interneta platformas. Pagaidām to var klausīties “pieci.lv” mājas lapā un mobilajā aplikācijā. No nākamā gada 1. janvāra tas būs pieejams arī radio frekvencēs un, saplūstot kopā ar radio NABA, iegūs savu vārdu – Latvijas Radio 5. Savukārt 2014. gada rudenī plānots sākt sadarbību ar Latvijas Televīziju.

NEPLP loceklis Dainis Mjartāns Ir.lv skaidro, ka šis ir valstiski svarīgs projekts un ir vienīgais veids, kā pašlaik saprast un izzināt Latvijas jaunatni, lai tā atgrieztos un paliktu Latvijas informatīvajā telpā.

Slēpj saistību ar Latvijas Radio

Lai gan projekts veidots par nodokļu maksātāju naudu, pagaidām mājas lapā nekas neliecina, ka tas ir kāds atzars no sabiedriskā medija. Mjartāns šo pieeju sauc par tilta veidošanu, ievedot jauniešus pa “aizmugures durvīm”. Tomēr viņš uzskata, ka esošais medija pozicionējums nav pareizs, un apliecina, ka padomes uzstādījums ir līdz rudenim šo projektu oficiāli sasaistīt ar Latvijas Radio.

Latvijas Radio ģenerāldirektors Siksnis saka, ka tas darīts apzināti, lai “produkts iepatīkas un cilvēki to paņem”. Viņš uzskata, ka tagad Latvijas Radio un sabiedriskajam medijam ir problēmas ar jauniešu auditorijas piesaistīšanu, tāpēc viņi nav gribējuši uzreiz „bāzt virsū, ka tas ir LR, jo bija bažas, ka publika nebūs tik atsaucīga”.

Uz Ir.lv jautājumu, vai projekta veidotāji kaunās par Latvijas Radio zīmolu, Siksnis atbildēja: “Es nekādā ziņā to nesauktu par kaunu, bet tā bija apzināta zīmola darbība, ka gribējām piedāvāt kaut ko jaunu, ar ko jaunieši varētu identificēties. Tas nav kauns, bet apzināšanās, ka LR nav mīlētākais zīmols jauniešu vidū.”

Viņš norāda – ja radio būtu miljonu resursi apjomīgai reklāmas un mārketinga skaidrošanas kampaņai, tad ātri vien pārliecinātu, ka LR ir kļuvis jauniešiem draudzīgs. “Centāmies tos resursus maksimāli izmantot un nedarīt neko tādu, kas varbūt varētu kaut kā aizbaidīt,” skaidro Siksnis.

Viņš solīja uzsvaru uz sabiedrisko mediju likt rudenī, kad medijā parādīsies unikālais saturs.

Saturs būs pieejams vairākās platformās

NEPLP priekšsēdētāja vietniece Aija Cālīte-Dulevska teica, ka lielākās diskusijas NEPLP bijušas par topošā medija koncepcijas muzikālo saturu, kur padomes nostāja ir – pusi atvēlēt ārzemju, bet pusi – latviešu mūzikai. Taču “pieci.lv” veidotāji pieļauj, ka Latvijas mūzikai atvēlēt tik daudz vietas būtu “nereāli”. Tāpat viņa atzīmēja, ka bez latviešu festivāliem, ko pārraidīs radio, būs arī EBU pieejamie Eiropas festivāli, ko varēs pārraidīt.

Pašlaik šī radio platforma, kas tapa tieši pirms mūzikas festivāla “Positivus”, sadarbojas ar “Tele2” un “Inbox”, saka NEPLP pārstāve. Tas ir atspēriena punkts attīstībai, kas jāizmanto. “Positivus” parāva uz augšu sabiedrības interesi par “pieci.lv”, bet tikai ar festivāla mūziku platformu attīstīt nav iespējams, uzskata Cālīte-Dulevska.

Siksnis atzina, ka patlaban tiek gatavots nākamais posms – augusta otrajā pusē tiks papildināts mājas lapas saturs ar “tematiskām straumēm” – latviešu un ārzemju mūziku, kā arī jauno žurnālistu “39. kabinets” veidotiem materiāliem.

“Tagad piesakām [projektu] interneta vidē un mobilā aplikācijā, vēlāk būsim FM [viļņos] un arī televīzijā. Konceptuāli LTV piekrita, ka viņus interesē rīta raidījums jauniešiem un vakara koncerti vai tematiskie mūzikas raidījumi, kur būtu latviešu grupu dzīvie ieraksti no televīzijas vai radio studijas, tāpat citi mūzikas raidījumi,” teica Siksnis. No nākamā gada 1. janvāra ir plānots saplūst kopā ar radio NABA, savienojot arī saturu, bet pēc gada sākt sadarbību ar Latvijas Televīziju (LTV), jo par projektu ir izrādījis interesi LTV vadītājs Ivars Belte.

Mjartāns uzsvēra, ka satura kvalitātei būs liela nozīme: “Tas, ka Toms Grēviņš un daži labi dīdžeji būs pie mikrofoniem, neko nenosaka. “39. kabinets” būs iesaistīts, un tas ir svarīgi. Būtiski, ka radio NABA nekur nepazudīs un skanēs pēc plkst. 18. Alternatīvā dzīvesveida piekritēji un mūzikas netiks apdalīti. Projekts izklausās tiešām interesants, atbalstāms un nepieciešams. Viss tagad ir Ministru kabineta rokās.”

Nākamajā gadā vēlas pusmiljonu latu

LR direktors Siksnis pastāstīja, ka dati par pirmajām divām nedēļām platformas “pieci.lv” darbībā ir “ļoti veiksmīgi”. „Aplikāciju un mājas lapu ir apmeklējuši vairāk nekā 40 000 unikālo apmeklētāju, Twitter sekotāju skaits ir lielāks par 1500. “Pieci.lv” bija viens no populārākajiem zīmoliem sociālajos tīklos, bet aplikācija mobilā “Android” formātā bija populārākā Latvijā, izkonkurējot ārzemju brendus, un “iPhone” bija topa trijniekā,” saka Siksnis.

Taču tālākā attīstība ir atkarīga no piešķirtā finansējuma, jo pagaidām “pieci.lv” darbojas no LR ieņēmumiem. Nākamā gada jaunās raidstacijas pilnvērtīgai darbībai tiek prasīti 536 860 lati, bet 2015. un 2016. gadam – 399 860 latu liels finansējums.

Cālīte-Dulevska uzskata pusmiljona pieprasījumu par lielu, taču tas nozīmēs, ka radio tādējādi nepiedalās reklāmas tirgū. Mjartāns uzskata, ka pieprasītais finansējums ir adekvāts, jo citās valstīs līdzīgos jauniešiem domātos kanālos finansējums ir vēl lielāks. Finansējuma nepiešķiršanas gadījumā projekts varētu apstāties, saka Mjartāns.

“Ņemsim tās trīs lietas, kas vajadzīgas, lai valsts varētu ilgtspējīgi attīstīties – jaunieši, izglītība un valstiskā apziņa. Tie ir ielikti arī šajā projektā. Ja valsts nevēlas virzīt šos trīs stūrakmeņus… Jaunieši ir mūsu nākotne. Ja valsts to nesapratīs, tad tā parāda savu vājumu un nespēju,” secina Mjartāns.

Pēc Ir.lv rīcībā esošās Latvijas Radio 5 koncepcijas, radio darbotos aptuveni 16 cilvēki, no tiem kā ārštata autori tikšot piesaistītas pazīstamas ētera personības. Koncepcijā ļoti vispārīgi norādītās budžeta pozīcijas liecina, ka vismaz 188 700 latu paredzēts atalgojumam – administrācijai (82 000 latu), producentiem (28 000) un ētera personībām (78 500).

Latvijas sabiedriskie mediji – Latvijas Televīzija un Latvijas Radio nākamgad programmu veidošanai un izplatīšanai prasa papildu 2,3 miljonus latu, bet administratīvām vajadzībām – 10,4 miljonus latu, informē LETA.