Dziesmusvētki un viltus pravieši 66

Deju svētkos Daugavas stadionā. Foto: Ieva Čīka, LETA
Indulis Paičs
Print Friendly, PDF & Email

Ko šodien Baznīca ir gatava visai sabiedrībai dot tādu, par ko nākamajām paaudzēm nebūs kauns, bet liels prieks un pateicība?

Uzmanieties no viltus praviešiem, tie nāk pie jums avju drēbēs, taču no iekšpuses tie ir plēsīgi vilki. Jūs viņus pazīsiet pēc augļiem; vai tad kāds lasa vīnogas no ērkšķiem vai vīģes no dadžiem? Tā katrs labs koks nes labus augļus, bet nelāgs koks nes sliktus augļus. Labs koks nevar nest sliktus augļus, nedz nelāgs koks – labus. Ikvienu koku, kas nenes labus augļus, nocērt un iemet ugunī. Tātad pēc viņu augļiem jūs tos pazīsiet. Ne ikviens, kas man saka: Kungs, Kungs! – ieies Debesu valstībā, bet tas, kas dara mana debesu Tēva gribu. (Mateja evaņģēlijs 7,15-21)

Vispārējie latviešu dziesmu un deju svētki. Vieniem tie liekas kā nācijas pēdējā iespēja un cerība – „vienīgais airis”, ar ko vēl var censties virzīt tautas likteni modernās pasaules izaicinājumu vidū (tā par to kādā intervijā izteicās Imants Kalniņš). Latvijas Kristīgā radio prezidents Tālivaldis Tālbergs, turpretī, nesen izsūtīja apkārtrakstu, kurā uzsvēra, ka Dziesmusvētkos lietotie logo un tajos atrodamie tautiskie simboli esot tik bezdievīgi, ka Dievs pavisam noteikti “iznīcinās Latviju”, ja turpināsim šādi kalpot elkiem.

Citiem vārdiem, kā jau katra liela un nozīmīga lieta, arī Dziesmusvētki izraisa asas, pretējas reakcijas. Tāds ir izcilības liktenis. Kopš vien ir pastāvējusi cilvēku sabiedrība, visdrošāk var justies pelēkās viduvējības – viņu ieguldījums un ietekme pasaules norisēs ir tik niecīga, ka neviens neņemas viņus nedz izspiegot ar jaunākajām specdienestu metodēm, nedz arī apkarot viņu viedokli. Bet tiklīdz kāds izdara kaut ko, kas pievērš lielāku uzmanību, vienmēr jārēķinās ar to, ka būs kāds vai kādi, kuriem būs radikāli „skaidrs” viedoklis – atbalstīt vai neatbalstīt, dievināt vai censties iznīcināt.

Dziesmusvētki ir nopietni apdomājama mūsu laikmeta zīme. Mēs zinām, ka tie sāka veidoties kā izteikti kristīgs pasākums. Dziesmusvētki sākotnēji bija latviešu draudžu koru svētki, kuru laikā kopā pulcējās dziedātāji no dažādām vietām, dažādām draudzēm, lai kopīgi piedalītos dievkalpojumos un cits citu iedvesmotu! Tikai vēlāk radās doma, ka varētu pievienoties tie kori, kas pulcējas arī ārpus draudzēm. Droši vien arī tolaik bija kādi, kuri protestēja: kā gan var sajaukt, kristīgas vērtības ar laicīgām? Kas mums daļas gar tiem, kas dzied svešas dziesmas!?

Bet, kā vēlāk vēsture pierādīja, šis bija liktenīgs lēmums. Izšķīrušies par labu atvērtībai, ieaicinājuši savā vidū „neticīgos”, Dziesmusvētku idejas veidotāji ne tikai paplašināja, bet arī izglāba šo pasākumu – cauri visam padomju laikam, kurā izteikti kristīgs pasākums nebūtu bijis iespējams.

Tagad, protams, šī tradīcija ir kļuvusi par valstisku vai laicīgu pasākumu. Un, ja Dziesmusvētku simbolikā tiešām var redzēt zināmu sinkrētismu (dažādu garīgu virzienu sajaukumu), tad tas ir tieši tāpēc, ka organizatoru grupa vēlas norādīt uz šī pasākuma garīgo aspektu. Viņi jūt, ka Dziesmusvētki ir garīgs pasākums.

Vai tas nav līdzīgi tam, kā kādreiz tie bija mācītāji un priesteri, kuri saviem draudžu locekļiem, kas meklēja atbildes uz garīgās dzīves jautājumiem, piedāvāja apgūt klusās lūgšanas jeb meditācijas praksi? Tagad baznīcas aprindās daži cilvēki runā, ka šis lūgšanu veids esot briesmīga garīga maldīšanās, kas nākusi no velna (un Jēzus vārdi par viltus praviešiem te tiek citēti visai bieži!) – lai gan pie labākās gribas ir grūti saprast, kuram gan citam varētu traucēt un nepatikt tas, ka cilvēki lūdz Dievu, kā tieši pašam Nelabajam…

Mūsdienās meditācija tālu pārsniedz kristietības robežas. Pastāv liela iespēja, ka ar meditācijas praksi jūs iepazīstinās nevis kāds mācītājs, bet kāds psihoterapeits vai varbūt ārsts, kas piedāvā veidus, kā palīdzēt mazināt stresu, vai arī biznesmenis, kurš apguvis šo prasmi, lai saglabātu skaidrāku galvu un fokusētāku uzmanību. Citiem vārdiem, šodien šo lūgšanas veidu jums visdrīzāk iemācīs kāds, kurš nav Baznīcas formāls pārstāvis.

Piemērus varētu atrast vēl un vēl – varētu runāt par pirmajām grāmatām un Bībeles tulkojumu, kas parasti ir literārās valodas sākums, vai par klosteru aizsāktajām skolām un slimnīcām, kurās par „māsiņām”, proti, par „māsām Kristū” mēs joprojām saucam cilvēkus, kuri aprūpē slimos un kuriem var nebūt nekāda formāla sakara ar kristietību. Šādus piemērus mēs varam atrast vēl daudzus. Valsts un t.s. „sekulārā sabiedrība” ir pārņēmusi no kristietības daudzas vērtīgas tradīcijas, prasmes un atziņas.

Bet kristieši pēdējā laikā izvēlas nevis par to priecāties un to atbalstīt, bet ir tik ļoti iegrimuši „viltus praviešu” meklēšanā, ka brīžiem mēģina „nogalināt” pašas kristietības „bērnus” laicīgajā kultūrā!

Ko liecina šīs laikmeta zīmes? To, ka kādas lietas derīgumu vai nederīgumu, pareizumu vai nepareizību nenosaka kādas viegli identificējamas ārējas pazīmes. Ja Baznīca būtu tik atvērta, ka tā spētu visu, kas kalpo Kristus Garam, patiešām sevī ietvert, tad varētu domāt, ka viss, kas ir ārpus tās, tiešām ir no ļaunā. Taču tāda Baznīca – tik atvērta, visaptveroša, tautas Baznīca ir tāla nākotnes cerība.

Reālajā dzīvē notiek citādi. Nereti lielākie viltus praviešu apkarotāji ir kā reizi „plēsīgie vilki” jeb – vienkāršāk sakot – „plēsoņas”, kas, slēpdamies aiz avju drēbēm (kristietības principiem, mīlestības baušļa, runām par Dievu, utt.), ir gatavi saplosīt gabalos ikvienu, kas domā vai izskatās savādāk, nekā viņi.

Ko Jēzus vēlas mums sacīt? Runādams par viltus praviešiem, Viņš nerunā par cilvēkiem, kas noliedz ticību un apliecina agresīvu nostāju pret jebko, kas saistās ar Dieva vārda piesaukšanu! Jēzus runā par “kristīgiem” cilvēkiem, kuri aiz ārējām lietām – avju ādām – vairs nespēj saskatīt lietas būtību – plēsīgo vilku sevī.

Jēzus brīdina, ka garīgā nozīmē kādas lietas vai norises vērtību nevar noteikt pēc simboliem un zīmēm, kas uzdrukāti uz maisiņiem, bet pēc rezultātiem un augļiem, ko šī norise rada cilvēku dzīvēs.

Dziesmusvētkos lietotie garīgie simboli norāda uz mūsu, kristiešu, uzdevumu vēl vairāk un skaidrāk liecināt par to atziņu un gudrību, ko Kristus mums ir devis, vienlaikus – pilnā mērā atzīstot to labo impulsu, kas – kā pieminējām – saglabājies ārpus baznīcas sienām labāk, nekā pašā baznīcā. Cilvēks, kurš māca meditāciju tāpēc, lai samazinātu stresa līmeni, norāda uz nepieciešamību pēc kāda, kas palīdzētu šajā praksē atklāt kaut ko vēl daudz vairāk un dziļāk – ceļu pretī sevis labākai iepazīšanai un Dieva pieredzes iegūšanai.

Baznīcai nebūtu jāapkaro savi „bērni”, kas piedzimuši tās paspārnē un pēc tam sākuši savu patstāvīgu dzīvi ārpus tās mūriem, bet tā vietā – jāpriecājas par panākumiem un ar maigu gudrību jāpalīdz izkāpt no bērna autiņiem, kas vēl pinas un tinas ap kājām.

Vārdi par viltus praviešiem nav aicinājums meklēt viltus praviešus, tas ir aicinājums uzmanīties par tādiem nekļūt. Uzmanīties no tā, lai mīlestības un Kristus patiesības vārdā mēs nesākam cits citu krustā sist. Priecāties par labiem augļiem, saskatīt tajā vienmēr Dieva Gara klātbūtni, pat tad, ja ārēji nenotiek nekāda atsaukšanās uz Dievu.

Dziesmusvētki nav vienīgais airis, kas ved pretī saulainai nākotnei. Un Dziesmusvētki nav iemesls, kādēļ Dievs varētu gribēt iznīcināt Latviju.

Dziesmusvētki ir viena no kristietības dāvanām mūsu tautai.

Un tad paliek vairs tikai viens jautājums: ko šodien mēs, kristieši, esam un gribam būt spējīgi darīt – tik labu un tik atvērtu, kā toreiz Dziesmusvētkus, kas spētu aizraut sev līdzi daudzus jo daudzus? Ko šodien Baznīca ir gatava visai sabiedrībai dot tādu, par ko nākamajām paaudzēm nebūs kauns, bet liels prieks un pateicība? Ko mēs, kristieši, esam gatavi darīt, lai no visa un visu apkarotājiem atkal kļūtu par garīgajiem līderiem? Kas būs mūsu dāvana nākamajām paaudzēm?

Rīgas Lutera draudzes mācītāji Indulis Paičs, Linards Rozentāls, Kaspars Simanovičs

Torņakalnā 2013. gada 7. jūlijā

 

Komentāri (66)

ligakalnina 11.07.2013. 08.03

Latvijā tas vārds “kristietis” ir, lielā mērā, diskrediditēts, no dažādu Šleseru, Šmitu, ļeģajevu, un arī daudzu citu cilvēku puses, kas sauc sevi par kristiešiem, bet, kuriem pirmajā plānā neiecietība, naids, agresija, tumsonība, īsts kristietis tāds nav nekad, mums te, pārsvarā, viltus kristieši.

+23
-3
Atbildēt

10

    Dmitrijs > ligakalnina 11.07.2013. 09.54

    Nez, nevajag nemaz šleserus un aivarus, lai diskriditētu kristiešus. Atliek tik palasīt veco derību, papētīt vēsturi. Agresija, naids un niecietība ir tas, ko sludina jebkura kristiešu baznīca. Pret savējiem nē, pret tiem, kas nav baznīcā un kas neuzskata, ka viņu izdomātais draugs ir īsts – jā. Visa kristiešu (un jebkuras monogāmas reliģijas) vēsture un prakse to pierāda.
    Īstu krisitešu nemaz nav, nekad nav bijis. Un neviens neiestāstīs, ka lai cilvēks būtu labs pret sevi un citiem, viņam vajag izdomātu draugu, kurš sola mūžīgas mokas, ja tu nelasīsi viņa “grāmatu” 🙂
    A par rakstu. Nu reliģijas pārdevēji mēģina kaut kā piekabnāties tam, no kā viņi pamazām tiek izstumti – kultūras dzīve, sabiedriskā dzīve, politika utt. Un istumti tiek tiek objektīvu iemeslu dēļ – šodien nav aktuālā 4000-2000 gadu veca grāmata ar tā laika redzējumu un tikumiem. Šodien arī bez baznīcas ir skaidrs, ka nezodz, nenogalini un vispār neesi kretīns un viss būs labi gan tev, gan apkārtējiem.

    +3
    -9
    Atbildēt

    0

    Dmitrijs > ligakalnina 11.07.2013. 10.46

    Filozofijas tur tik pat daudz, cik latviešu tautas pasakās. Jūs tās arī pārlasat un smeļaties dzīves gudrības? 🙂
    Runājot par karojošiem ateistiem. Ateisti nekaro. Karo reliģiozie – tie gadsimtiem ir dedzinājuši dzīvus cilvēkus par iedomātiem grēkiem un noziegumiem, tie ir rīkojuši reliģiozus karus, tie, piesedzoties ar dievu seksuāli izmantojuši bērnus, biedē ar mūžīgām mokām ellē… tā var turpināt bezgalīgi.

    +8
    -11
    Atbildēt

    0

    Dmitrijs > ligakalnina 11.07.2013. 10.41

    Jā??? Teksiet, ka šīs divas derības ir izdotas atsevišķi? Sakiet, ka kristieši neuzskata, ka dievs zemi radīja 6ās dinās, pardīze, runājošā čūska, 10 baušļu, sieviešu un homoskesulālu cilvēku diskriminācija? Tas viss no jaunās derības? Really? 🙂 Un kāda gan starpība jaunā vai vecā. Pasakas ir un paliek pasakas.

    +7
    -8
    Atbildēt

    0

    ligakalnina > ligakalnina 11.07.2013. 09.16

    Nu jā, daļēji piekrītu, iespējams, ka tā, īstajiem kristiešiem svarīgi dzīvot harmonijā ar savu ticību un sirdsapziņu, un viņi dzīvo samērā klusu, atšķirībā no pseidokristiešiem, kam svarīgākas ir “raganu medības” un publicitāte.

    +5
    -3
    Atbildēt

    0

    Astrīda Gaile > ligakalnina 11.07.2013. 15.03

    Kur tad tādu tumsonību par kristietību šodien viens cilvēks var apgūt, vai kādos dievturu pulciņos, kurus Arhibīskaps ne bez pamata nodēvēja par “jaunpagānu talibiem”. Visa Eiropa ir tapusi uz kristīgām vērtībām. Un tās joprojām ir vienīgais civilizētas Rietumu sabiedrības pamats, kur tas tiek grauts, tur sākas posts.

    +6
    -4
    Atbildēt

    0

    vietējais > ligakalnina 11.07.2013. 16.14

    Pirmkārt, šīs ir tiešām divas gan laika, gan satura ziņā atsevišķas Derības.
    Otrkārt, burtiski Radīšanas grāmatu uztver tikai nedaudzi fundamentālie kristieši. Desmit baušļi – tās ir pašas elementārākās normas, lai cilvēks pats sevi varētu uzskatīt par kārtīgu cilvēku. Ne sieviešu, ne homoseksuālu cilvēku diskrimināciju kristietībā nesaredzu.
    Jā, kristieši ir darījuši, dara – un, baidos, ka arī darīs – sliktas lietas.
    Bet vai tad orķestrantu šķības spēles dēļ jāatsauc 9. simfonija?

    +4
    -2
    Atbildēt

    0

    Ieva Aile > ligakalnina 11.07.2013. 17.50

    Ģirts arī tautas pasakās nespēj ieraudzīt gadsimtiem krāto tautu pieredzi un gudrību?!Jāāa,ar tēlaino domāšanu tad ir stipri pašvaki.

    +2
    0
    Atbildēt

    0

    Ojārs > ligakalnina 11.07.2013. 19.15

    dzeris49 Latvijā tas vārds “kristietis” ir, lielā mērā, diskrediditēts, no dažādu Šleseru, Šmitu…
    plānā neiecietība, naids, agresija, tumsonība…
    ———————
    viņi ir tadi paši pilsoņi kā te sabraukušie un apšaubāmā veidā legalizējušies kolonisti un okupanti. Tāpēc vajadzētu pret viņiem izturēties normāli, bez tukšiem nepamatotiem apgalvojumiem. Tev vajadzētu iemācīties cienīt citu viedokli, pat ja to neizsaka tavi krievu draugi.

    +3
    0
    Atbildēt

    0

    grislits > ligakalnina 11.07.2013. 09.59

    O, viens karojošais ateists uzradās, kurš vispār neiedziļinās lietās, kaut vai tajā, ka kristieši balstās pamatā Jaunajā derībā, ne Vecajā. Vecajā balstās un Jauno neatzīst jūdi.

    Un jebkurā gadījumā – Bībele ir laba filozofiska grāmata, ko palasīt kaut vai attiecīgo vēstures periodu izprašanai.

    +9
    -3
    Atbildēt

    0

    grislits > ligakalnina 11.07.2013. 08.55

    Ka pārsvarā būtu viltus kristieši nedomāju, lieta tikai tāda, ka tie viltus kristieši ir skaļākie bļāvēji 🙂

    Ir nācies runāties ar vairākiem mācītājiem, tāpat pazīstu vairākus kristīgus cilvēkus, visi pārsvarā ir mierīgi un man nekad nav virsū bāzušies un mēģinājuši ieskaidrot, kā pareizi jādzīvo. Šī jau manis minētā raksta Delfos – http://www.delfi.lv/news/comment/comment/guntis-kalme-izdziedat-svinet-un-apliecinat.d?id=43461693 – autors, piemēram, ir reti sakarīgs cilvēks.

    +7
    -1
    Atbildēt

    0

Pauze 11.07.2013. 12.10

Jaunas lūgšanu formas nav bīstamas, kaut arī drīzāk rietumnieku garlaicības un labas dzīves radītas. Arī latviešu rakstu zīmes neapdraud Latviju un par elkdievību drīzāk liecina pielūdzamās dzīves stila, lietu un mantu bildes TV un uz lielformāta plakātiem pilsētvidē, nevis savas tautas tradīciju kopšana. Man šķiet, ka nekas jauns baznīcai nav jāizgudro. Ir tikai jānokāpj lejā pie tautas un JĀBŪT BLAKUS (ne risinot, ne nosodot, bet vienkārši dodot DRAUGA PLECA SAJŪTU) visā, kas šobrīd notiek – izmiršana (tai skaitā aborti), nodzeršanās, aizbēgšana, nabadzība, nevienlīdzība, visu vērtību noliegums un relativitāte, latviešu diskriminācija savā zemē, mūsu pašu nespēja novērtēt vislielāko Dieva dāvanu – mūsu valsti. Un vēl būtu vēlams, ka jaunās paaudzes mācītāji pamatīgi apgūtu savas tautas vēsturi un literatūru (kas ir emocionālā vēsture), jo grūti palīdzēt kādam, ko īsti nepazīst. Piemēram, ir dīvaini pieminēt svešus mocekļus, svešus kristības lieciniekus, bet nepieminēt cilvēku mūsu pašu draudzē, kas savas kristīgās pārliecības dēļ spīdzināts visslavenākajā Krievijas psihenē, izdzīvojis un pat piedevis. Baznīca mūsu tautas un cilvēku pieredzi varētu ne tikai izmantot, bet pat “eksportēt” – ja apzinās, kas tā ir par vērtību. Jo esam viena no tautām, kur gandrīz katrā ģimenē kāds cilvēks ir pārcietis vairāk kā Kristus pie krusta. Tas baznīcai uzliek milzīgu atbildību – nokāpt tajā ellē un palīdzēt izkāpt un piedot, nevis atsvešināti un profāni pieprasīt piedošanu, kamēr piedošanas objekti (vai subjekti?) joprojām svin mūsu tautas pazemošanas un izbnīcināšanas gadadienas. Tā man kāds represētais stāstīja par Baznīcas brokastīm, kurās atkal vainīgie (piedot nespējīgie nelieši) bija viņi, nevis tie, kuriem būtu jālūdz piedošana. Pavisam vienkārši – ja baznīca atkal nokāps pie tautas, tauta ies uz Baznīcu. Un nebūs jāizgudro nekādi triki un jaunas lūgšanu formas.

+14
-2
Atbildēt

0

grislits 11.07.2013. 09.03

Mana nostāja ir, ka latviešiem nevajag meklēt vēl kārtējo fronti, kurā karot.

Daudzi latvieši pieder gan katoļticīgajiem, gan luterticīgajiem. Tai pat laikā daudzi ir ateisti, vai pagāniskās (senbaltu) filozofijas/reliģijas piekritēji.

Vajadzētu saprast, ka mūsu raibās vēstures rezultātā mēs šeit esam ar dažādu attieksmi pret reliģijām un dažādu reliģiju piekritēji vai to noliedzēji vispār.

Ateistiem vajadzētu cienīt cilvēkus, kas izvēlas būt kādas reliģijas piekritēji, savādāk tādi karojošie ateisti ne ar ko neatšķiras no baznīcu ortodoksālajiem tipiem – savas vienīgās taisnības pierādītājiem.

Savukārt kristiešiem tomēr būtu jāņem vērā, ka lai arī ir daudzi kristietības piekritēji, un lai arī var uzskatīt, ka katoļticība un luterānisms ir kļuvušas par tradicionālām reliģijām Latvijā, tomēr mūsu saknes iet tālāk vēsturē, nekā 13.-14. gadsimts un par tīriem kristiešiem latviešus nekad neviens nepadarīs, tāpat arī kristīgie latvieši turpinās piekopt daudzas tradīcijas (vai to, kas palicis no šīm tradīcijām pāri), no pirmskristīgā perioda. Un daudzi būs, kas pievērsīsies Dievturībai vai kādam senbaltu filozofijas piekritēju novirzienam, un tas būs tikai normāli.

+14
-2
Atbildēt

0

Lai pievienotu komentāru, vai ienāc ar:

Saņem svarīgākās ziņas katru darba dienas rītu