Deju svētkos Daugavas stadionā. Foto: Ieva Čīka, LETA
Ko šodien Baznīca ir gatava visai sabiedrībai dot tādu, par ko nākamajām paaudzēm nebūs kauns, bet liels prieks un pateicība?
Uzmanieties no viltus praviešiem, tie nāk pie jums avju drēbēs, taču no iekšpuses tie ir plēsīgi vilki. Jūs viņus pazīsiet pēc augļiem; vai tad kāds lasa vīnogas no ērkšķiem vai vīģes no dadžiem? Tā katrs labs koks nes labus augļus, bet nelāgs koks nes sliktus augļus. Labs koks nevar nest sliktus augļus, nedz nelāgs koks - labus. Ikvienu koku, kas nenes labus augļus, nocērt un iemet ugunī. Tātad pēc viņu augļiem jūs tos pazīsiet. Ne ikviens, kas man saka: Kungs, Kungs! - ieies Debesu valstībā, bet tas, kas dara mana debesu Tēva gribu. (Mateja evaņģēlijs 7,15-21)
Vispārējie latviešu dziesmu un deju svētki. Vieniem tie liekas kā nācijas pēdējā iespēja un cerība - „vienīgais airis", ar ko vēl var censties virzīt tautas likteni modernās pasaules izaicinājumu vidū (tā par to kādā intervijā izteicās Imants Kalniņš). Latvijas Kristīgā radio prezidents Tālivaldis Tālbergs, turpretī, nesen izsūtīja apkārtrakstu, kurā uzsvēra, ka Dziesmusvētkos lietotie logo un tajos atrodamie tautiskie simboli esot tik bezdievīgi, ka Dievs pavisam noteikti "iznīcinās Latviju", ja turpināsim šādi kalpot elkiem.
