Latvijai norāda uz nepilngadīgo cilvēktirdzniecības “pelēko zonu”

Cilvēktiesību eksperti: Latvijas valsts ir nepamatoti optimistika par statistiku

Pirmo reizi ASV Valsts departamenta šāgada ziņojumā „Par cilvēku tirdzniecības novēršanu” Latvija tiek pieminēta saistībā ar nepilngadīgu personu kā cilvēku tirdzniecības upuri. Latvijas Cilvēktiesību centra direktore Anhelita Kamenska Ir.lv teica, ka valsts oficiālie dati ir optimistiskāki – tajos neparādās informācija par nepilngadīgajām personām, kas kļuvušas par cilvēku tirdzniecības upuriem.

Pirms Jāņiem klajā nāca ASV valsts sekretāra Džona Kerija parakstītais jaunākais ziņojums „Par cilvēku tirdzniecības novēršanu”. Tajā Latvija, nemainīgi kā iepriekšējā gadā, ierindota otrajā līmenī līdzīgi kā Kosova, Bangladeša, Kazahstāna u.c. Arī kaimiņvalstis Igaunija un Lietuva ir turpat līdzās.

Ziņojumā teikts, ka Latvija neizpilda cilvēku tirdzniecības apkarošanas minimālos standartus. Taču Latvijas valdība ir uzlabojusi cilvēku tirdzniecības novēršanas pasākumus. „Nevalstiskās organizācijas (NVO) informē, ka nepilngadīgas personas tiek iesaistītas cilvēku tirdzniecībā seksuālas izmantošanas nolūkos Latvijas teritorijā. Tāpat pastāv seksa tūristu apdraudējums attiecībā uz Latvijas nepilngadīgajiem,” teikts ziņojumā.

„Palikšana otrajā līmenī nozīmē, ka valsts, pašvaldību institūcijas un nevalstiskās organizācijas pieliek lielas pūles, lai sasniegtu ASV izvirzītos standartus,” bilst Sandra Zalcmane, biedrības „Patvērums „Drošā māja”” vadītāja.

Savukārt Kamenska uzsver, ka ASV Valsts departamenta ziņojums tomēr ir ar „kritiskākiem uzsvariem”, ja salīdzina ar iepriekšējo gadu. Kā piemēru viņa min tajā teikto, ka nepilngadīgie bērni kļuvuši par cilvēku tirdzniecības upuriem.

Ja Latvija iepriekš bija „nosūtītāju valsts”, tad tagad tā kļūst par „tranzītcentru”, secina Kaminska. Savukārt Zalcmane no “Drošas mājas” uzskata, ka „Latvija joprojām ir upuru izcelsmes, nevis tranzīta vai mērķa valsts. Līdz ar to noziedzīgi nodarījumi notiek ārpus Latvijas robežām, kas apgrūtina vervētāju un citu cilvēku tirdzniecības tīklu organizatoru sodīšanu.”

Iluta Lāce, resursu centra „Marta” valdes locekle, Ir.lv teic, ka viņas pārstāvētajai organizācijai ir zināms viens nepilngadīgs cilvēktirdzniecības upuris. „Viens gadījums iezīmē pelēko zonu,” saka Lāce un skaidro, ka aiz katra šāda gadījuma var slēpties vairāki. Taču Zalcmane apgalvo, ka „no biedrības statistikas ir redzams – visas cietušās personas 2012. gadā bija pilngadīgas”. Viņa norāda, ka „vidējais upura vecums ir no 20 – 25 gadiem”.

Lāce ir pārliecināta, ka Latvijā ir liels cilvēku tirdzniecības upuru skaits, rodas dažādas jaunas rekrutēšanas formas. Turklāt daudzi upuri netiek identificēti, jo nav gatavi par notikušo ziņot policijai. Tā kā sabiedrība neuzticas tieslietu sistēmai, tai būtu jāmaina attieksme pret šiem upuriem. Kā vienu no risinājumiem stāvokļa uzlabošanai Latvijā Lāce min Norvēģijas piemēru, kur sods ir jāmaksā ne tikai seksuālo pakalpojumu sniedzējiem, bet arī to pircējiem.

Pēc Lāces teiktā, pagājušajā gadā oficiāli bijuši 30 šādi upuri, taču viņa uzsver, ka tie ir tikai oficiāli uzskaitītie.

Tiesībsargs Juris Jansons vaino sabiedrības kopējo vienaldzīgo attieksmi pret cilvēkiem, kuriem ir nepieciešama ekonomiska palīdzība. Tiesībsargs Ir.lv norāda, ka jaunākie pētījumi rāda – arvien vairāk cilvēku tirdzniecībā tiek iesaistīti bērni.

Latvija ir viena no sešām Eiropas Savienības valstīm, kura pievienojusies Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvai par cilvēku tirdzniecības novēršanu un apkarošanu un cietušo aizsardzību. „Lai varētu vienoti runāt par cilvēku tirdzniecības mazināšanu vismaz Eiropas kontekstā, būtu svarīgi arī citām valstīm pievienoties šai direktīvai un veikt izmaiņas savas valsts normatīvajos aktos, jo katra valsts tomēr savādāk traktē, piemēram, fiktīvās laulības,” uzskata Zalcmane.

ASV Valsts departamenta ziņojumā „Par cilvēku tirdzniecības novēršanu” ietvertās rekomendācijas valdībai, lai samazinātu cilvēku tirdzniecību Latvijā, iesaka uzlabot cilvēku tirdzniecības upuru identificēšanu, īpašu uzmanību pievēršot personām, kas cietušas piespiedu darba rezultātā un kas kļuvušas par cilvēktirdzniecības upuriem, strādājot mājsaimniecībās. Ziņojumā ir arī ieteikts palielināt kriminālvajāšanu un tiesvedību skaitu gadījumos, kad pastāv aizdomas par cilvēku tirdzniecību mājsaimniecībās un citos piespiedu darbos.

Ziōjumā norādīts, ka „2012.gadā Latvijas tiesībaizsardzības iestādes izvirzīja apsūdzības par cilvēku tirdzniecību 12 personām, kas ir mazāk, ja salīdzina ar 2011.gadu, kad šādas apsūdzības tika izvirzītas 27 personām, un ar 2010.gadu, kad šādas apsūdzības tika uzrādītas 39 personām”.

Saskaņā ar „Eurostat” datiem, cilvēku tirdzniecības apjoms Eiropas Savienībā laikā no 2008. līdz 2010. gadam ir audzis par 18%, taču spriedumu skaits pret cilvēku tirgotājiem skaits šajā laikā ir samazinājies par 13%.

Cilvēku tirdzniecība ir mūsdienu verdzības forma, kurā personas, ar varu, draudiem, spaidiem vai krāpšanu tiek izmantotas darbam, seksuālai ekspluatācijai un verdzības nolūkos.