Piedāvā palielināt PVN, lai mazinātu IIN par 2% • IR.lv

Piedāvā palielināt PVN, lai mazinātu IIN par 2%

30
Labklājības ministre Ilze Viņķele un finanšu ministrs Andris Vilks sarunā. Foto: Kaspars Krafts, F64

Ienākumu nevienlīdzības mazināšanai “Vienotība” 2014.gada budžeta kontekstā piedāvā samazināt IIN nevis par plānotajiem 2%, bet vienu

Lai no nākamā gada varētu samazināt iedzīvotāju ienākuma nodokli (IIN) par diviem procentpunktiem – līdz 22% -, varētu celt pievienotās vērtības nodokli (PVN), šāds viedoklis izskanēja biznesa portāla “Nozare.lv” rīkotajā diskusijā.

Ienākumu nevienlīdzības mazināšanai partija “Vienotība” 2014.gada budžeta kontekstā piedāvā samazināt IIN nevis par plānotajiem diviem procentpunktiem, bet – vienu, liekot akcentu uz neapliekamā minimuma un ar IIN neapliekamās summas par apgādājamo palielināšanu. Savukārt koalīcijas partneri – Reformu partija (RP) -, kā arī uzņēmēji tam nepiekrīt, iebilstot, ka pērn pieņemtais likums par virzību uz IIN samazinājumu 2014.gadā par diviem procentpunktiem un 2015.gadā – līdz 20%, ir jāpilda.

Finanšu ministrs Andris Vilks (Vienotība) diskusijā skaidroja, ka pēdējā gadā būtiski pieaugusi neapmierinātība ar sociālo nevienlīdzību Latvijā, uz ko norāda gan valsts iedzīvotāji, gan ārvalstu eksperti. “Šī problēma ir jārisina. Tāpēc arī tapa mūsu piedāvājums spert būtiskākus soļus. Sabiedrība gaida, lai tiktu ieviesti progresīvie nodokļi, kam, manuprāt, Latvija īsti nav gatava. No otras puses, progresivitāti varam ieviest ar neapliekamo minimumu, tādējādi panākot pretī iedzīvotājiem ar zemākiem ienākumiem, tāpat tas būtu lielāks atbalsts ģimenēm. Tas ir mūsu piedāvājums. Mēs nesakām, ka IIN nebūtu jāmazina – arī šī apņemšanās ir būtiska,” atzina Vilks.

Finanšu ministrs norādīja, ka par izmaiņām nodokļos valdība runās šā gada jūlijā vai augustā, kad tiks likts kopā nākamā gada budžets. “Abas apņemšanās ir svarīgas – pat, ja būs nobīde, tik un tā jāiet uz mērķi IIN samazināt līdz 20%. Bet atstāt sociālo nevienlīdzību tādā līmenī, kādā tā ir, būtu absurds,” uzsvēra Vilks.

Tajā pašā laikā finanšu ministrs atzina, ka fiskālā telpa ir daudz sliktāka, nekā tas tika lēsts pērn. “Pēdējās ziņas ir tādas, ka uz vienu iespējamo lata tēriņu nākamā gada budžetā jau tiek prasīti desmit lati. Nemitīgi no ministrijām nāk papildu pieprasījumi. Tas ir absurds, ko ministrijas prasa, zinot, ka naudas tam nav. Es lūgtu ministrus apturēt šo procesu un aicinātu pieturēties tikai pie IIN samazināšanas un sociālās nevienlīdzības mazināšanas. Ja valdība strikti izlems, ka tiek atmesta jaunā politika un paliekam pie divām pozīcijām, es nebūšu tas, kas pretosies. Tomēr ļoti šaubos, vai atbildīgie ministri teiks, ka, viņiem, piemēram, ārstu, skolotāju algas neinteresē.”

Labklājības ministre Ilze Viņķele (Vienotība) norādīja, ka neapliekamā minimuma celšana un atvieglojumi par apgādājamajiem nepalielinās uzņēmēju izmaksas, jo tādējādi netiks paaugstināts nodokļu slogs. Tajā pašā laikā viņa piebilda, ka valdība neatkāpjas no kopējās virzības. “Diskusija ir piedāvāta. Varam runāt par to, vai tā ir pieņemama forma, vai bija jātaisa kāds pieteikums. Reizumis lēmumus, nemainot būtiski virzienu, var pārskatīt,” uzsvēra Viņķele, uzskatot, ka no nākamā gada IIN varētu samazināt par vienu procentpunktu.

Pēc Viņķeles domām, ieguvums, nemazinot IIN likmi par vienu procentpunktu, ļauj tās summas ietvaros, kas ir aptuveni 30 miljoni latu, izdarīt lietas, kas arī palīdz uzņēmējiem attīstīties. Viņa uzskata, ka lēnākas IIN likmes samazinājuma ietekme ir mazāka nekā straujāka nepaliekamā minimuma un atvieglojumu celšana. “Tas radīs lielāku efektu tiem, kuri saņem vidējo algu,” pārliecināta labklājības ministre.

Viens no Reformu partijas līderiem, Izglītības un zinātnes ministrs Vjačeslavs Dombrovskis atgādināja, ka IIN samazinājuma atcelšana vai ierobežošana tika diskutēta partijas Saeimas frakcijā, un tās lēmums bija, ka frakcija nav gatava balsot par 2014.gada budžetu, kurā nav paredzēts IIN samazinājums par diviem procentpunktiem. Viņš uzsvēra, ka IIN samazināšana palielinās Latvijas pievilcību ārvalstu investoru acīs un Latvijā būs zemākais nodokļu slogs Baltijas valstīs.

Arī ekonomikas ministrs Daniels Pavļuts piebilda, ka IIN samazināšana uzņēmējiem ļautu saglabāt konkurētspēju. Pavļuts arī skaidroja, ka uzskats – IIN samazinājums ir izdevīgs tikai lielo algu saņēmējiem – ir mīts. “Tas ir izdevīgi visu algu saņēmējiem, arī pensionāriem, jo pensijas virs 165 latiem tiek apliktas ar IIN un situācijā, ja tiek indeksētas mazās pensijas, tad visiem, kam nav mazās pensijas, IIN samazinājums arī būtu izdevīgs,” teica ekonomikas ministrs.

Tajā pašā laikā Dombrovskis atzina, ka, ja sāk diskutēt par iepriekš pieņemtu lēmumu pārskatīšanu, tad no tā izriet, ka ir pārskatāmi visi iepriekš pieņemtie lēmumi, tajā skaitā PVN samazināšana. “Jautājums ir par to – vai loģiskāk būtu turpināt samazināt IIN vai palielināt PVN par vienu procentpunktu?” vaicāja izglītības un zinātnes ministrs.

Finanšu ministrs atzina, ka par šādu piedāvājumu var diskutēt valdībā. “Ja PVN samazinājums par vienu procentpunktu neko nedod, tad ceļama atkal augšā vai tamlīdzīgi. Nekas, kas ir mazināts par vienu procentpunktu, neko nedod. Visiem interesē trīs, pieci procentpunkti. Ja reiz mazināšana par vienu procentpunktu neko nedod, tad arī celšana neko nedos. Varam pacelt, dabūsim papildu naudu,” ironizēja Vilks un piebilda, ka viens procentpunkts no PVN nozīmē aptuveni 41 miljonu latu valsts budžetam gadā.

Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības priekšsēdētāja vietnieks Egils Baldzēns atzina, ka arodbiedrības ir gatavas nopietnai sarunai tikai tās paketes ietvaros, kurā ir gan IIN likmes samazinājums par diviem procentpunktiem, neapliekamais minimums, atvieglojumi par apgādājamo un minimālā algas palielināšana. “Šajos ietvaros esam gatavi diskutēt. No mūsu viedokļa būtu ļoti labi, ja neapliekamo minimumu paceltu līdz apmēram 600 latiem. Ja tiek samazināta IIN likme par vienu procentpunktu, tad mums šķiet, ka neapliekamais minimums un atvieglojumi jāceļ straujāk, nekā ir paredzēts,” atzina Baldzēns.

Savukārt finanšu ministrs argumentēja, ka “nevaram atļauties neko vairāk par to, ko patlaban piedāvājam. Pirms divām nedēļām no ministrijām bija pieprasījums par 400 miljoniem latu, bet katru dienu nāk klāt pieprasījumi par 20, 30, 40 miljoniem latu. Ambīcijas ir pārāk lielas. Tad vajadzēja ignorēt Fiskālās disciplīnas likumu un varējām dzīvot ar budžeta deficītu 3-4% no iekšzemes kopprodukta (IKP)”.

Jau ziņots, ka par ienākumu nevienlīdzības mazināšanas pasākumiem tiks lemts valdībā nākamā gada valsts budžeta sagatavošanas un izskatīšanas laikā kopā ar visu ministriju priekšlikumiem jaunām politikas iniciatīvām un iesniegtajiem papildu finansējuma pieprasījumiem.

Nevienlīdzības mazināšanai 2014.gadā ierosināti trīs priekšlikumi – paaugstināt minimālo darba algu no līdzšinējiem 200 līdz 225 latiem, palielināt iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) atvieglojumu par apgādībā esošām personām līdz 98 latiem, kā arī piemērot diferencētu ar IIN neapliekamo minimumu atkarībā no algas lieluma no 45 līdz 84 latiem.

Labklājības ministre un finanšu ministrs ir izteikušies, ka IIN samazināšana par diviem procentpunktiem nākamajā gadā vēl būtu diskutējama. Taču valdība ir apņēmusies IIN līdz 2015.gadam samazināt par pieciem procentpunktiem. IIN likme šogad tika samazināta no 25% līdz 24%, un IIN likmi samazināt plānots arī nākamajos divos gados – no 2014.gada IIN likme plānota 22%, bet no 2015.gada – 20%. IIN samazināšanu par savu prioritāti ir izvirzījusi Reformu partija.

 

Komentāri (30)

Kristīne 11.06.2013. 09.16

Risinājums nav pats sliktākais, bet IIN mazināšanas vietā par attiecīgu summu varētu celt neapliekamo minimumu, jo tieši tas noderētu nevienlīdzības mazināšanai. No nodokļu mazināšanas pamatā iegūst ļautiņi ar lielākiem ienākumiem, neapliekamo ienākumu sliekšņa celšana proporcionāli visvairāk palīdz tiem, kam ir visšvakāk.

+11
-1
Atbildēt

3

    Kristīne > Kristīne 11.06.2013. 10.54

    “Vai mēs varam uzticēties valdībai, kura atsakās no saviem lēmumiem tik īsā laikā? ”
    ===
    Kopumā jau šamie tomēr ir diezgan prognozējami, pat ja reizēm rodas vēlme kādu iekaustīt, lai nerunā un nedara muļķības.

    +1
    -1
    Atbildēt

    0

    janis17 > Kristīne 11.06.2013. 09.56

    Kurai valdībai vispār var uzticēties?

    0
    0
    Atbildēt

    0

    Una Grinberga > Kristīne 11.06.2013. 09.30

    Ja valdība ar tik vieglu roku var mainīt pirms pus gada pieņemtus lēmumus, kāda ir garantija, ka neapliekamais minimums 2015.gada budžeta kontekstā netiks atcelts? Vai mēs varam uzticēties valdībai, kura atsakās no saviem lēmumiem tik īsā laikā?

    +10
    -5
    Atbildēt

    0

Ernests 11.06.2013. 09.57

Latvijai ir viens liels aktīvs, kurš netiek izmantots – pārlieku lielais energoresursu patēriņš. Visi Latvijas iedzīvotāji, ieskaitot uzņēmumus un valsti pašu pārtērē vairākus simtus miljonus latu gadā.
Es dēvēju to par aktīvu, jo tie ir līdzekļi, kurus pietiekoši vienkārši, ir iespējams ietaupīt un tie paliktu Latvijas iedzīvotāju kabatās t.i. vairotu mūsu ienākumus. Valsts varētu visiem pensionāriem (nabadzīgajiem!) un maznodrošinātajiem un … atļauties uzdāvināt energoefektīvās spuldzes vai ekonomisku santehniku vai uzlikt termostatus vai citus lētus, bet efektīvus IZDEVUMUS TAUPOŠUS risinājumus un šādi būtiski samazinot šo personu izdevumus un vairotu to ienākumus.
Papildus ieguvumu arī ir ļoti daudz! Sākot no valsts tirdzniecības bilances un energoatkarības, beidzot ar mazumtirdzniecības apgrozījuma palielināšanos un nabago dzīves uzlabošanos. Negribās arī runāt par vēlētāju balsu uzpirkšanu, bet plāns varētu būt labāks par SC brīvbiļetēm sabiedriskajā transportā.
Tā vietā, lai samazinātu iedzīvotāju komunālo maksājumu izdevumus par elektroenerģiju, siltumu un ūdeni, šādi vairojot iedzīvotāju ienākumus tiek apsvērts palielināt PVN! Kārtējo reizi visa valsts mainīs IT sistēmas, cenu uzlīmes veikalos, utt… Fantāzijas trūkums?
Pasaules Banka kopā ar ANO jaunattīstības valstīs Āzijā un Āfrikā (piemēru jau ir ļoti daudz!) aktīvi propagandē ideju par Green Growth. Idejas pamatdoma ir ilgtspejīga attīstība, kura balstīta uz vietējo resursu izmantošanu – radot darbavietas, jaunāko tehnologiju izmantošanu resursu patēriņa samazināšanā – atkal radot darbavietas. papildus tam nodokļu sistēmas pilnveidošana un energoresursu cenu/nodokļu politika, kuras uzdevums veicināt atjaunojamo resursu izmantošanu, samazinot subsīdijas fosilajiemm resursiem, kuru izmantošana rada kaitējumu videi – saasina nākotnes problēmas un nesniedz realu pienesumu tautsaimniecībā. Manuprāt tā ir sistēma, kura Latvijā būtu kā kulaks uz acs.

Vairāk par Green Growth – http://www.greengrowthknowledge.org/Blogs/post.aspx?ID=23

+6
-2
Atbildēt

4

    Ernests > Ernests 11.06.2013. 21.10

    Elektriskais boileris siltā ūdens sagatavošanai ir pats dārgākais risinājums;
    Rīgā ir padsmit skolas, kuras kurina ar oglēm;
    Mana bērna bernudārzā 90% apgaismojuma tiek nodrošināts ar kvēlspuldzēm;
    Padomju laika podi laikam ir maz, bet joprojām sastopami (10 – 12 litri/skalošanas reize);
    lielākā daļa ēku valstī ir bez termostatiem un daļa bez apkures režīmu programmēšanas vai tas netiek puienācīgi izmantots;
    … mani informanti saka, ka darāmā ir daudz

    0
    0
    Atbildēt

    0

    Ieva Aile > Ernests 11.06.2013. 17.48

    Kurās nozarēs ir tie vecie instrumenti?Cik es zinu,gandrīz visās mazajās pilsētās katlumājas kurina ar šķeldu,bet individuālās mājas ar malku un citiem kokproduktiem..Neekonomiskās spuldzes jau praktiski nepārdod,ledusskapjus, veļasmašīnas visi, kas spēj pavilkt,sapirkuši ekonomiskos variantus,boileri arī ražoti itālijās utt.,īsti nesaprotu,ko tur varētu ietaupīt.Ūdeni – vajadzētu mazāk mazgāties vai nelaistīt augus dārzā,lai novīst?

    0
    0
    Atbildēt

    0

    Ernests > Ernests 11.06.2013. 11.48

    Runa irpar to:
    >ka mūsu ekonomika patērē 2x vairāk energoresursu nekā vidēji EU attiecināts pret naudu ko ģenerē mūsu ekonomika;
    >mēs izmantojam neefektīvus instrumentus, lai apkurinātu mūsu mājokļus un uzsildītu silto ūdeni;
    >mums transporta nozarē ir lieli ietaupīšanas potenciāli un vienlaikus valsts subsidē tos.
    >arī piesauktais zemais el_en patēriņš mums ir par lielu = potenciāls to ietaupīt ir liels un samazināt izdevumus ir liels. Iespējas samaznāt ūdens patēriņu Latvijā ir liels.
    Tas viss norāda tikai un vienīgi uz to, ka tērējam vairāk kā vajag un varam. Un vienlaikus raudam par to ka nepietiek naudas.

    Un malku vajadzētu vairāk nokurināt šeit! Jo tas rada darbavietas! Vai saproti?

    +2
    -1
    Atbildēt

    0

    lebronj2356 > Ernests 11.06.2013. 11.15

    No mēness nokriti ?! Kāds energopatēriņš Latvijā ???!!! Tas, ka aukstā ziemā piekurina telpas skaitās patēriņš ? Vai varbūt vienam zaļajam liekas, ka vidusmēra latvietis, kas patērē 1/4 no R Eiropas elektroenerģijas patēriņa ir izšķērdīgs ? Vai varbūt ļoti daudz enerģijas patērē neeksistējošā smagā rūpniecība ? Vai varbūt par daudz malkas nokurina – nav ko skandināviem pa lēto notirgot ?

    Riebjas lasīt šos murgus !!!

    +1
    0
    Atbildēt

    0

janis17 11.06.2013. 09.12

Baigais atbalsts strādājošajiem, pensionāriem, mazturīgajiem vienotības stilā – PVN palielināšana :))) Baidos, ka šādā stilā strādājot, nebūs vēlētāju, kas par šiem balsos Saeimas vēlēšanās…

+12
-9
Atbildēt

0

@

Komentāri nav iespējoti šim rakstam

Saņem svarīgākās ziņas katru darba dienas rītu