fbpx

Kad pats nezini, par ko balso 13

Foto: Edijs Pālens, LETA
Evita Puriņa
Print Friendly, PDF & Email

Labi iesāktā, bet nepabeigtā reforma, īpaši jau lauku pašvaldībās, var palielināt mandātu nolicēju skaitu, kārtējo reizi radot mulsumu vēlētājos

Pagājušonedēļ mediju uzmanības lokā nonāca četri jaunievēlētie apvienības SC/GKR Rīgas domes deputāti, kas tikai pāris dienu pēc vēlēšanām no šā goda nolēma atteikties. Taču mandātu nolikšana tūlīt pēc ievēlēšanas nav tikai Rīgas un dažu saskaņiešu netikums. Tā ir ierasta prakse un, visticamāk, kļūs vēl izplatītāka arī laukos, nereti liekot jau tā kūtrajam vēlētajam vilties, jo balsots par vieniem, bet domnieku krēslos sēž citi.

Kārtējo reizi aizdomāties, ka kaut kas ar pastāvošo kārtību nav labi, lika nevis ziņa par RD „četrīšiem”, bet vietējā avīzē izlasītais par amatu dalīšanu mana nelielā (ap 10 tūkstošiem iedzīvotāju) novada jaunievēlētajā domē. Mazā ciematā deputātu darbs norit visu acu priekšā, un pēcvēlēšanu dienās jauno deputātu vārdi bija viens no pirmajiem tematiem jebkurā sarunā. Tāpēc mēģināšu uz vēlētāju un ievēlamo attiecībām nelielā pašvaldībā paraudzīties no pilsoniski aktīva iedzīvotāja viedokļa.

Kā kļūt par deputātu?

Mans novads ir viens no tiem, kurus pēdējos aptuveni 20 gadus ir vadījis viens domes priekšsēdētājs. Šogad viņš nolēmis pakāpties malā, un tas sakrīt ar laiku, kad aizvien lielākā daļā iedzīvotāju jaušama vēlme pēc pārmaiņām un kardināli citas pieejas novada pārvaldīšanā. Pavisam vienkāršoti šīs vēlēšanas varēja dēvēt par sāncensību starp vecajiem un jaunajiem. 

Tā kā vidēja izmēra novados, kāds ir manējais, saskaņā ar Pašvaldību likumu vēlēšanās var piedalīties tikai reģistrētu politisko partiju vai to apvienību saraksti, mani novērojumi liecina, ka dalījums „vecie pret jaunajiem” tāpat kā jebkurš cits dalījums ir visai nosacīts. Paskaidrošu, kāpēc. Aktīviem iedzīvotājiem, kas vēlas kandidēt uz vietējo varu, pastāv trīs iespējas – dibināt savu partiju, sarunāt ar kādu esošu, bet domē nepārstāvētu partiju, un uzņemties tās saraksta veidošanu vai arī iekļauties kādā no konkrētajā domē jau esošām partijām.

Pirmā iespēja saprotamu iemeslu dēļ vismaz manā novadā netiek izmantota. Otrā gan, taču iznākums nereti mēdz būt dīvains. Piemēram, ilggadēja kolhoza priekšsēdētāja, vēlāk domnieka, vadīta cilvēku kopa ar izteiktu viena pagasta iedzīvotāju īpatsvaru pirms 2009.gada vēlēšanām šādi pieslējās partijai “Pilsoniskā savienība”, savukārt šajās bija nevis iekļāvusies “Vienotībā”, kā prasītu loģika, bet startēja ar Reformu partijas vārdu. Maz ticams, ka viņi to darīja konkrētās partijas ideoloģijas vadīti.

Savukārt tie, kas pirms četriem gadiem bija divu citu pašlaik vairs neeksistējošā politisko spēku – Tautas partijas un LPP/LC – sarakstos, šogad jau ir zaļie. Taču jāņem vērā, ka šādas iespējas uz kārtējām vēlēšanām atrast jaunu partiju, ja iepriekšējā no viņiem neatkarīgu iemeslu dēļ pazudusi, ir diezgan ierobežotas.

Netiek par priekšnieku, no mandāta atsakās

Savukārt, ja kāds apņēmīgs cilvēks izdomā izmantot trešo iespēju, var gadīties, ka vēlētājs tiks nopietni mulsināts. Viņam kā progresīvam un labu slavu guvušam cilvēkam, cerot uz vēlētāju atsaucību, tiek piešķirts pirmais numurs, bet zemāk sarakstā ir tie paši gadiem ar pašvaldību saistītie ne tik perspektīvie kandidāti. Jāpiebilst, ka pirmsvēlēšanu solījumos jaunais censonis demonstrē lielu vēlmi būtiski mainīt vietvaras darba stilu, šādi atšķirdamies no vairākiem saviem saraksta biedriem, kas vismaz publiski nekādu vēlēšanos ko mainīt nepauž.

Jaunajam censonim tiešām izdodas sarakstu domē „ievilkt”, taču kārotā domes priekšsēdētāja amata iegūšanai balsu tomēr nepietiek. To sapratis, pirmais numurs, kas vēlētāju cieņu ieguvis pašvaldības komunālā dienesta vadītāja amatā, jau runā par atteikšanos no mandāta, jo vienlaikus būt gan pašvaldības kapitālsabiedrības vadītājs, gan vēlēts deputāts saskaņā ar pērn pieņemtajiem grozījumiem Pašvaldību likumā viņš nedrīkst. Bet deputāta krēsls līdz ar to tiek tam, kas ir aiz viņa un kurš jaunā un progresīvā atbalstītājiem ar pārmaiņām it nemaz neasociējas.

Balso par partiju vai uzticamiem cilvēkiem?

Domāju, šis mana novada situācijas ļoti vienkāršotais atstāsts iezīmē vismaz divas būtiskas problēmas pašvaldību vēlēšanu kārtībā.

Pirmā. Kā vēlētājam man ir ierobežotas iespējas balsot par tiem, kurus gribu redzēt savas pašvaldības domē. Pirms četriem gadiem nenobalsoju par cilvēkiem, kuru līdzšinējais darbs pašvaldībā un solījumi man šķita vispieņemamākie, tikai tāpēc, ka viņi, meklējot brīvu partiju, bija atraduši tādu, kas pārāk cieši saistīta ar tā sauktajiem oligarhiem. Savukārt tās partijas sarakstā, kuras ideoloģija un darbs mani puslīdz apmierina nacionālā mērogā, savā novadā redzu, manuprāt, šiem principiem īsti neatbilstošus cilvēkus.

Domāju, ne man vienai rodas iespaids, ka likumdevējam atceļot nosacījumu par obligāto piekritību kādai partijai, vieglāk būtu gan kandidātiem kārtoties listēs, gan vēlētājiem saprast, par ko īsti viņi balso.

Uzmini nu – strādās vai nē!

Otrā problēma ir mandātu nolikšana, kas jau minēto Pašvaldības likuma grozījumu dēļ šogad, domājams, būs vēl izplatītāka nekā iepriekš. Informācija par to, cik deputāti pēc ievēlēšanas no statusa atsakās, nav ne Centrālajā vēlēšanu komisijai, ne Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijā, kas iniciēja amatu savienošanas ierobežojumus. Taču, pārskatot dažus vietējo mediju portālus, pāris minūšu laikā atradu ziņas par vēl trim novadiem, kur ievēlētie jau izlēmuši aiziet vai vēl to apdomā. Var jau būt, ka vēlētājiem pašiem pirms balsošanas jāapsver, vai viņu atbalstītie kandidāti, tā teikt, būt strādātāji. Taču, pirmkārt, manis aprakstītais jaunais censonis pirms vēlēšanām ne ar vārdu neminēja, ka neizdevīga iznākuma gadījumā domē nestrādās. Otrkārt, nez vai būtu godīgi prasīt no ierindas vēlētāja smalku likumu pārzināšanu un iespējamo risku izvērtēšanu.

Ar ko atšķiras kultūras nams no komunālā dienesta?

Mandātu nolicēju arguments ir pilnīgi saprotams. Jebkurā izpildvaras amatā viņiem ir stabila alga, savukārt ierindas deputātam ir vien prestižs un divciparu skaitlī rakstāma mēneša samaksa par dalību domes un tās komiteju sēdēs.

Skaidrs, ka iepriekš plaši pieņemtā kārtība – pats uzdodu, pats daru un pats kontrolēju – ir absurda, un izpildvaras un lēmējvaras nošķiršana pašvaldībās tāpat kā valsts līmenī ir pilnīgi nepieciešama. Taču Pašvaldību likuma pieeja šajā aspektā nav konsekventa. Piemēram, mana novada jaunajā domē ievēlētas divas skolu direktores un viena kultūras nama vadītāja. Pašvaldības dibināta skola un kultūras nams ir tikpat vai vēl tiešākā domes pakļautībā kā komunālais dienests. Tad kāpēc šo iestāžu direktori – pēc būtības administratīvā darba darītāji – drīkst piedalīties lemšanā par savu sfēru, bet komunālā dienesta priekšnieks – ne? Vai tiešām pareiza ir situācija, ka domē ievēlētais skolas direktors ir izglītības nodaļas vadītāja padotais un priekšnieks reizē?

Atceros interešu konflikta novēršanas oponentu argumentu, ka nelielās pašvaldībās ir maz aktīvu un spējīgu cilvēku, kas varētu kandidēt un domē kvalitatīvi strādāt. Tam nepiekrītu, taču vēlēšanu rezultāti apliecina, ka tieši dažādiem pašvaldības struktūrvienību vadītājiem un esošajiem deputātiem tikt ievēlētiem ir visvieglāk. Par viņu labajiem darbiem regulāri vēsta domes izdotā novada „avīze”, savukārt jebkuram citam kandidātam par savu atpazīstamību jārūpējas pašam.

Labi sāka, bet nepabeidza

Jomas ekspertiem vēl jāspriež, taču pašlaik šķiet, ka labi plānotā reforma ir tikai iesākta, un tās atstāšana pusratā pēc būtības situāciju neuzlabos. Varbūt tomēr jāatgriežas pie diskusijas par vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra Edmunda Sprūdža (Reformu partija) piedāvājuma samazināt deputātu skaitu visos novados un, iespējams, tos padarīt par algotiem amatiem?

Domāju, tad kandidātiem būtu lielāka motivācija, viņi daudz aktīvāk meklētu ceļus, kā uzrunāt un pārliecināt par savu varēšanu iedzīvotājus, un galu galā arī vēlētāji saņemtu to, par ko tiešām balsojuši. Fakts, ka pašvaldību vēlēšanās piedalās arvien mazāk cilvēku, liek meklēt risinājumus.

Autore ir žurnāliste

 

Komentāri (13)

ligakalnina 11.06.2013. 11.25

Novados un nelielās pašvaldībās būtu jābalso nevis pēc partiju sarakstiem, bet, par konkrētiem cilvēkiem.
Parasti ir tā, ka ir vairāki saraksti, un katrā pāris cilvēki, par ko vērts balsot, bet, jāizvēlas viens saraksts, un tas ir absurds.

+8
-2
Atbildēt

1

    Una Grinberga > ligakalnina 11.06.2013. 16.49

    @dzeris
    Piekrītu. Tas ir īstenībā vienīgais sakarīgais veids, kā nodrošināt kvalitatīvu domes sastāvu laukos. Visus saliek vienā sarakstā un tad ar plusiņiem/svītrojumiem vēlētāji izvēlas domes sastāvu. Tad arī dažiem uznēmīgiem cilvēkiem būs jēga pieteikties, ja viņi nevēlēsies nodarboties ar partiju sarakstu veidošanu un muļķīgām politiskām spēlēm.
    Vēl būtu jānosaka, ka tie, kas ir izpildvarā, zaudē amatu līdz ar tikšanu domē, lai nebūtu situācijas, ka puse no ievēlētajiem deputātiem atsakās no mandāta un tiek iekšā tie cilvēki, kurus vēlētāji nav ievēlējuši!

    +4
    -1
    Atbildēt

    0

Jânis Melngailis 11.06.2013. 10.57

Jāpiekrīt autorei, ka mazo novadu cilvēkresurss ir tik novājināts, ka saprātīgu cilvēku palicis maz, piedevām tie paši latviskā garā katrs sēž savā partijā. Ir jādod iespēja balsot par cilvēkiem nevis partijām.

Nākošā problēma – iespējams, ka mazos novados vajag no visiem iecirkņiem sabērt visas lapiņas kopā pirms balsu skaitīšanas, jo citādi ļaunatminīgāka partija var arī kādu pagastu atstāt bez attīstības turpmākos 4 gadus, ja pagastā ir bijuši citi favorīti, kas pie varas beigās nav tikuši.

Viens ir skaidrs – pašvaldību vēlēšanām jānotiek savādāk.

+3
0
Atbildēt

0

Ansis 11.06.2013. 12.19

Autore ir palaidusi garām faktu, ka šo muļķību ieviesa Sprūdža ministrija – tagad novada aktīvākie cilvēki nedrīkst būt deputāti un pašvaldības izpildvara vienlaikus – tapēc viņiem nemaz nav nekādas izveles, kā nolikt deputāta mandātu.

Reāli – deputāti sanāk uz sēdi 1x mēnesī un nobalso par par izpildvaras sagatavotajiem priekšlikumiem. Tad tieši daudz sakarīgāk būtu, ka deputati vienlaikus ieņem amatus svarīgākajās pašvaldības institūcijās (skolā, pagasta pārvaldē utml) , lai būtu lietas kursā par pašvaldībā notiekošo.

(Jeb vai Jūs domājāt, ka par deputātiem jāievēl tie, kas nekur nestrādā? Vai arī izpildvarā jāieceļ tādi, par kuriem neviens nav gatavs balsot?)

+6
-4
Atbildēt

4

    esmeralda_se > Ansis 11.06.2013. 20.40

    Es jau vēl pirms vēlēšanām, liekas, tieši Jums ierosināju pakļaut pašvaldību lietas pa taisno MK:)
    Un, ja ejam vēl tālāk – vai skola nevar darboties arī bez IZM? Kādēļ?

    0
    0
    Atbildēt

    0

    Ansis > Ansis 11.06.2013. 22.47

    Madonas novads – lielākais Latvijā. Nu labi – nav tik liels, kā rajons bija, jo Ērgļi, Cesvaine un vēl laikam Lubāna nepievienojās.
    Vai par mazu?

    No Vienotības ievēlēja līdzšinējo mēru (bijušais TP biedrs), ģimnazijas direktori, slimnīcas direktoru, utml

    Vispār (ne tikai Vienotībā) pārsvarā kandidēja skolu direktori, socialo dienestu darbinieki, pagastu pārvalžu darbinieki utt

    Nu labi – ZZS spilgti atšķīrās, jo tur lielāks īpatsvars bija zemnieki
    NA izcēlās – tur bija “puse” mūzikas skolas skolotāju un kas īpaši interesanti – 12. klases skolniece ar fifīgu bildi NA avīzē.

    +1
    -1
    Atbildēt

    0

    Una Grinberga > Ansis 12.06.2013. 09.45

    @raitis_licitis
    Diez vai būtu prātīgi pašvaldības likvidēt! Es vairāk sliecos uz to, ka ir izpildvara un to neatkarīgi “pieskata” un vērtē no iedzīvotāju vidus izvēlēti cilvēki. Un tādēļ tik cieša saaugšana starp pašvaldības darbiniekiem un deputātiem ir absolūti nevēlama! Ar 5-7 deputātiem pilnībā pietiktu, lielās pilsētas varētu atskaitīties MK (Tavs ierosinājums!).
    Skolām būtu jābūt pilnībā zem IZM – nav iespējams realizēt vienlīdzīgas iespējas visiem skolēniem, ja pašvaldības var noteikt skolu skaitu un infrastruktūru. Skolu tīkla attīstību ir jāplāno gandrīz vai satiksmes ministrijai un VARAM – iedzīvotāju skaits un plūsma, transporta iespējas, skolotāju pieejamība, infrastruktūras attīstības plānošana u.c.

    0
    0
    Atbildēt

    0

    Una Grinberga > Ansis 11.06.2013. 16.53

    @Edgars Avotiņš
    Vai Tev nešķiet jocīgi, ka skolas direktors vai komunālās saimniecības vadītājs paši vērtē savu darbu? Man tas liekas absurds. Un ja šādā pašvaldībā bez komunālās saimniecības vadītāja un skolas direktora nav neviena atbilstoša kandidāta uz deputātu vietām, tad acīmredzot šāds novads ir pārāk mazs un būtu jāpievieno kādam citam! Lai novadā būtu skola un darbotos komunālie pakalpojumi, nav nepieciešama domes institūcija!

    +4
    -2
    Atbildēt

    0

Saņem svarīgākās ziņas katru darba dienas rītu