Viņš atzīst, ka kļūdījies, uzskatot – Baltijas valstu ieviestā stingrā ekonomikas pielāgošanas politika nedarbosies
Britu finanšu laikraksta “Financial Times” (FT) komentētājs norāda uz ekonomistu un analītiķu pieļautajām kļūdām Baltijas valstu ekonomiskajās prognozēs, kas nav piepildījušās, ziņo LETA.
FT ekonomikas komentētājs Džons Dizards rakstā “Baltijas burbuļekonomikas drūmā zinātne” arī citē vairākus amerikāņu ekonomista Pola Krugmana izteikumus un prognozes par Baltijas valstu ekonomiku, kas izrādījušās nepareizas.
“Ekonomisti sev glaimo, savu darbības nozari dēvējot par “drūmu zinātni”. Drūmu – jā, zinātni …, patiesībā pārsvarā gadījumu viņi ir vienu vai otru interešu propagandētāji. Zinātnieki savas hipotēzes prognozēto vērtību salīdzina ar rezultātiem. Turpretī ekonomisti var atteikties atzīt savu kļūdu un vienkārši pārvietoties no profesionāliem žurnāliem uz komentāru sadaļu,” raksta autors.
“Tādēļ sabiedrības pārstāvjiem, kā arī investoriem ekonomiskās hipotēzes ir jāpārbauda pašiem, izvērtējot jaunākos datus. Baltijas ekonomiku gadījumā dati neapstiprina [Latvijas, Lietuvas un Igaunijas] ieturētās politikas kritizētāju nostāju.”
FT komentētājs atzīst, ka 2009.gadā viņš uzskatījis, ka “Baltijas valstu ieviestā stingrā ekonomikas pielāgošanas politika nedarbosies. Es kļūdījos un esmu to atzinis”.
“Ja kā investors jūs esat sekojis dažu vadošo ekonomistu prognozēm attiecībā uz valūtu, aktīvu vai parādzīmju tirgiem, tad jūs esat vai nu zaudējis naudu, vai arī palaidis garām būtisku peļņu. Savukārt uzbrukumi fondu tirgos vietējām valūtām ir nesuši zaudējumus.”
Turpretī kopš Krugmana 2010.gada Nobela lekcijas, kurā viņš Baltijas valstīm garantēja Argentīnas valūtas krīzes scenāriju, Igaunijas biržas indekss pieaudzis par 60%.
Argentīna ar SVF palīdzību vairāku gadu garumā uzturēja nacionālās valūtas kursu, taču, krīzei nemazinoties, valstij tik un tā 2002.gadā nācās devalvēt nacionālo valūtu.
FT komentētājs norāda, ka “Baltijas valstis nebūt nav viendabīga cilvēku masa ar angļu mēlē neizrunājamiem vārdiem, bet gan trīs atsevišķas valstis ar dažādām valodām un tautām. Turklāt Latvijas, Lietuvas un Igaunijas ekonomiskais un finanšu stāvoklis pirms krīzes bija ļoti atšķirīgs, kā arī iznākumi ir dažādi”.
Attiecībā uz daudzu komentētāju piesaukto emigrāciju FT autors jautā, “vai darbaspēka mobilitāte nav viens no Eiropas vienotības ieguvumiem un mērķiem”.
Dizards arī atgādina, ka daudzi amerikāņi ir Eiropas emigrantu pēcteči. “Vai mums, piemēram, īru amerikāņus vajadzētu uzskatīt par kādas etniskas grupas traģisku bojāeju?”
Komentētājs norāda, ka virkne makroekonomisko rādītāju liecina par situācijas uzlabošanos katrā no Baltijas valstīm.
Piezīmējot, ka ne visi katras Baltijas valsts politiskie soļi bija labi, komentētājs norāda uz Latvijā valdošo “draugu interešu kapitālismu un oligarhiem draudzīgu banku restrukturizāciju un regulatoru politiku”.
“Sociālo atbalstu vajadzēja vairāk virzīt uz jaunajām mātēm un strādniekiem un mazāk vecākiem cilvēkiem. Izglītības sistēmai vajadzētu būt vairāk atbilstošai tam, kas studentiem ir vajadzīgs, nevis izglītības iestāžu vēsturiskajam mantojumam. Kopumā veikts pārāk daudz makropolitikas reformu salīdzinājumā ar mikropolitikas reformām. Bet tāpat notiek arī pārējā Eiropā, kā arī ASV,” raksta komentētājs, piebilstot, ka Krugmans un viņa atbalstītāji reti kad piezīmē, ka Baltijas valstīm ir straujākā ekonomiskā izaugsme Eiropā.
“Baltijas valstis kritizējošajā analītikā trūkst vienas būtiskas komponentes – valsts parādu sākotnējais līmenis un augošo deficītu ilgtermiņa nasta. Igaunijai atlabšana bija visvieglākā, un tai ir ļoti mazs valsts parāds. Latvijai ne tikai bija lielāks valsts parāds, bet arī problemātiska banku restrukturizācija. Tas apgrūtināja ekonomisko un sociālo atlabšanu,” raksta Dizards.
“Virkne ASV un Eiropas ekonomistu uzskata – lai realizētos eksporta vadīta Baltijas valstu ekonomiku vispārēja atlabšana, zemes preces vajadzētu sākt importēt marsiešiem. Taču arī šo ekspertu ekonomikas atlabšanas plāniem, kas balstīti uz valsts deficīta palielināšanu, būtu vajadzīgi marsieši kā kreditori,” viņš piebilst.
Komentāri (36)
janis17 27.05.2013. 20.30
Pag, tam Krūgmanam atņems to Nobela prēmiju vai nē???
1
Aivars Krauklis > janis17 28.05.2013. 07.03
Nav vairs iespējams, nopīpēta.
0
garausiitis 27.05.2013. 20.19
Kam negadaaaaasssss :)
2
Ieva Priedenfelde > garausiitis 28.05.2013. 06.41
Viņi prognozē, ka maiņas kurss būs 1:1.
0
simpsons > garausiitis 28.05.2013. 02.02
Gadījās jau daudziem. Pagaidām tikai viens anglis un viens skandināvs atzinuši ka kļūdījušies. Turpretim viens Nobela prēmijas laureāts joprojām uzskata, ka viņa prognozes ir pareizas, bet reālā dzīve ir nepareiza. Un divi ASV profesori joprojām raksta par ‘beigta kaķa atsitienu’.
Interesanti, ko par savām progozēšanas spējām domā latvieši, kuri no 2008. gada oktobra līdz 2009. gada maijam atkratījās no latiem, tos samainot pret 2 miljardiem eiro?
0
Egitazz 27.05.2013. 20.31
Attiecībā uz daudzu komentētāju piesaukto emigrāciju FT autors jautā, “vai darbaspēka mobilitāte nav viens no Eiropas vienotības ieguvumiem un mērķiem”.
===========
Drīzāk tas bija ieguvums Latvijas budžetam, jo emigrācija gan ievērojami samazināja sociālo spriedzi un spiedienu uz budžetu (kas būtu noticis, ja šie 200 000 paliktu tepat bez darba un iztikas un prasītu pabalstus no pašvaldībām un valsts), gan pēc tam sekojošu finanšu atbalsu palikušiem ģimenes locekļiem.
11
+4
-16
Atbildēt
+4
-15
Atbildēt
+3
-13
Atbildēt
+4
-6
Atbildēt
+4
-6
Atbildēt
0
-2
Atbildēt
+4
-4
Atbildēt
+2
-2
Atbildēt
+2
-2
Atbildēt
+4
-3
Atbildēt
+10
-5
Atbildēt
@piziks > Egitazz 27.05.2013. 20.56
Kad Tu redzējis esi, ka Dombrovskim reālā ekonomika interesētu. Banksteru lobijs!
0
Ieva Priedenfelde > Egitazz 27.05.2013. 20.50
Tas nav ieguvums, bet zaudējums ilgtermiņā. Ja lats tiktu devalvēts, šiem cilvēkiem nemaz nebūtu jāaizbrauc. Pie devalvācijas vismazāk cieš tie, kas dzīvo no rokas mutē – algotais darbaspēks, kā arī reālā ekonomika, kam visi aktīvi iekārtās.
0
Ieva Priedenfelde > Egitazz 27.05.2013. 20.51
Sanāca tā, ka Dombrovskis saudzēja finansu struktūras, bet iebelza pa reālo ekonomiku.
0
Ieva Priedenfelde > Egitazz 27.05.2013. 22.02
wow, demagoģijas speciāliste klāt
0
andris902 > Egitazz 27.05.2013. 22.14
…Dikembe….nabadzīgs, Tev, tas argumentu krājums….:))
0
piziks > Egitazz 28.05.2013. 13.14
Edgarsav! Tieši tā! Visvairāk dēļ Dombrovska valdību attieksmes zaudēja visgodigākie pilsoņi/vēletāji! Tie, no kuriem aizņēmas valdiba, lai glabtu visus savējos, padarot godīgākos — kredītu negrābejus, strādātajus, nodokļu mazos maksātājus — par donoriem, kuriem var procentus nemaksāt. Tādēl jau Dombrovskis ar Vilku ir vislielākie banku lobijisti.
0
Ieva Priedenfelde > Egitazz 28.05.2013. 01.05
tomēr vismaz ir
0
Ieva Aile > Egitazz 28.05.2013. 10.37
Darbaspēka mobilitāte varbūt ir viens no ES mērķiem,bet par ieguvumu es nekādi to nevarētu nosaukt,jo tā iztukšo jau tā atpalikušākās Eiropas valstis un piespiedu kārtā izrauj cilvēkus no viņu dzimtajām vietām,turklāt apdraud mazāko tautu pastāvēšanu.
0
grislits > Egitazz 28.05.2013. 09.42
edgarsav: aizbrauca parsvarā darbaspējīgie – sociālo pabalstu saņēmēji jau palika uz vietas.
__________________________
Stāsti manim Daugaviņa.
0
Ansis > Egitazz 28.05.2013. 09.32
kolpant – aizbrauca parsvarā darbaspējīgie – sociālo pabalstu saņēmēji jau palika uz vietas. Tā ka tas ir Latvijai nakontes potenciāla zaudējums.
DikembeSakomoto – Dombrovskis bija tikai izpildītajs – lemumu iet iekšējās devalvacijas celu pieņēma jau Godmaņa valdība – tikai nespeja izpildīt.
Bet par devalvaciju piekrītu – Latvijas sabiedrības zaudējumi tiktu pārdalīti ātrak un godīgāk – vairak ciestu bankas un eiro kredītgrabēji, mazāk ciestu darbaņēmēji. Straujāk samazinātu importu un vairak saglabātu vietējas darbavietas. (protams, ka viss imports būtu dārgāks, inflacija būtu lielāka, eiro ieviešana būtu gar degunu , bet es uzskatu, ka tas būtu to verts.)
“Lielajam veiksmes stāstam” ir divas puses:
1) fiskalās problēmas tika sakārtotas veiksmīgi – valūta nesabruka, kreditoru uzticība atgūta, budžets deficīts normas robežās …
2) parāk daudz zaudētas darbavietas un pārak daudz emigrējuši darbaspejīgi cilvēki – un tas mums rezultātā ilgtermiņā samazina nakotnes attīstības iespējas. Piedevām – lielie kredītņēmēji izspruks cauri ar “maksātnespējas ” procesiem, bankas jau tagad darbojas ar peļņu, bet tie, kas nebija kredītu grabuši, bet vienkārši procesā zaudēja darbu … tiem neviens neko nekompensēs, kautgan viņi šajā procesā cietuši visvairāk.
0
andris902 > Egitazz 27.05.2013. 21.29
…wow!…lielais finanšu speciālists ieradies!…. :)
0