Vai dzīve atjaunotajā Latvijā tagad ir labāka nekā «pirmās republikas» laikā?
Šogad svinam 23.gadskārtu kopš valstiskuma atjaunošanas. Tātad mūsdienu neatkarīgā Latvija pastāv jau ilgāk nekā pirmskara brīvvalsts. Ir grūti salīdzināt, ko divās valsts pastāvēšanas desmitgadēs esam sasnieguši mēs un kas izdevās paaudzēm pirms padomju okupācijas, tomēr kā atskaites punktus izvēlējāmies divus gadus – 1938. un 2011., lai aplūkotu dažus statistikas datus un iezīmētu to vēsturisko kontekstu.
«Toreiz apvāršņi bija tuvāki, dzīve – pieticīgāka un lēnāka,» par pirmska-ra Latviju saka LU asociētais profesors Viesturs Pauls Karnups, kurš pētījis tā laika ekonomiku. Viņš sulīgi nosmejas – cilvēki jūsmoja par gardajām kūkām, kuras gāja ēst uz Vērmaņdārza kafejnīcu Rīgas centrā, un kino apmeklējums bija īpašs notikums.
Mūsdienās dzīves līmenis ir augstāks, taču arī prasības ir augušas, un Latvija kā Eiropas Savienības dalībvalsts izjūt globālās iespējas. Nodarbinātības struktūra gadu gaitā ir mainījusies, tomēr, salīdzinot rūpniecībā strādājošo vidējo mēneša darba samaksu, tā 2011.gadā ir 4,2 reizes lielāka nekā 1938.gadā, bet lielākajai daļai patēriņa produktu cenas pieaugušas mazāk. Tāpēc var uzskatīt, ka vismaz šajā nodarbinātības grupā dzīves līmenis kopumā ir augstāks, secina bijušais Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) statistiķis Jānis Kalniņš.
Lai lasītu šo rakstu tālāk, lūdzam autorizēties ar savu epastu vai sociālā tīkla kontu:
Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties mūsu lasītāju pulkam. Abonējot digitālo žurnālu, saņemsi piekļuvi rakstiem nekavējoties.