„Nepilsoņu kongresa” marginālās spēles • IR.lv

„Nepilsoņu kongresa” marginālās spēles

98
Pagājušās nedēļas nogalē notika tā saucamais nepilsoņu kongress. Foto: Ieva Lūka, LETA
Sarmīte Ēlerte

Ir jāatzīst valsts, kurā tu dzīvo, lai būtu par ko sarunāties

Pasākums, kurā, piepalīdzot Krievijas tautiešu politikas ideologiem, dzīvību cenšas iepūst Saskaņas centra un lindermaniešu ļaudis, ir politisks projekts, kam maz sakara ar patiesu vēlmi palīdzēt cilvēkiem, kas tā vai cita iemesla dēļ nav vēlējušies iegūt Latvijas pilsonību.

Vieni dzīvi ērtajā un drošajā nepilsoņa statusā izvēlējušies tādēļ, lai varētu vieglāk ceļot uz Krieviju, citiem grūti saprotamu iemeslu dēļ vēl joprojām nav izdevies iemācīties latviešu valodu, lai nokārtotu naturalizācijas eksāmenu, vēl citiem tas droši vien ir principa jautājums, pie kura stingri turēties aicina daži ideologi.

Latvijas Pilsonības likums ir taisnīgs un ļauj iegūt pilsonību katram, kas nodzīvojis Latvijā noteiktu gadu skaitu un nokārto samērā vienkāršo valodas un vēstures eksāmenu. Kārtība, kādā var iegūt Latvijas pilsonību, atbilst Eiropas Savienības valstu principiem. Taču uzspiest pilsonību nav nedz iespējams, nedz arī vajadzīgs.

Kļūt vai nekļūt par kādas valsts pilsoni ir katra atsevišķa cilvēka individuāla izvēle. Tas nozīmē apzināties sevi kā piederīgu valstij, ieaugt tās valodā un kultūrtelpā. Tāds ir naturalizācijas priekšnoteikums ikvienā valstī.

Var saprast to cilvēku psiholoģisko traumu, kas 1990.gadā pamodās citā, neatkarīgā valstī un 1992.gadā piedzīvoja, ka tā valsts, kuras pilsoņi viņi bija, pazuda no zemes virsas. Visi bijušie PSRS pilsoņi gan Latvijā, gan citur Eiropā kļuva par bezvalstniekiem. Šie cilvēki vai nu atgriezās dzimtenē, vai centās iegūt attiecīgās valsts uzturēšanās atļauju, mācīties valodu un iegūt pilsonību.

Latvijā, kā arī Igaunijā, bijušajiem PSRS pilsoņiem – okupācijas laika ieceļotājiem – vēsturisku un humanitāru apsvērumu dēļ tika piešķirts īpaši priviliģētais nepilsoņu statuss: sociālās garantijas, droša uzturēšanās un perspektīva iegūt pilsonību. Nekur citur Eiropā vai pasaulē tur palikušie bijušie PSRS pilsoņi šādu priviliģētu statusu neieguva. Kopš 1998.gada Latvijā dzimušie nepilsoņu bērni var iegūt pilsonību reģistrācijas kārtībā. Šādas privilēģijas nav, piemēram, Latvijā dzīvojošai ķīniešu ģimenei un Latvijā dzimušam ķīniešu bērnam.

Šajos divdesmit gados bijušo PSRS pilsoņu „pamošanos” Latvijā dažādi centušās kavēt partijas, kurām nepilsoņu jautājums bijusi galvenā vai vienīgā politiskā kārts. Ne pārāk sekmīgi: liela daļa no bijušajiem nepilsoņiem ir iekļāvušies Latvijas sabiedrībā, nepilsoņu skaits ir būtiski samazinājies no aptuveni 30% 1992.gadā līdz 13,5% patlaban (piemēram, no Luksemburgas iedzīvotājiem 43% nav Luksemburgas pilsonības, Šveicē – apmēram 22% nav Šveices pilsonības, pēc 2011.gada datiem Kiprā, Austrijā, Spānijā, Beļģijā vairāk nekā 10% iedzīvotāju nav attiecīgās valsts pilsonības).

Spriežot pēc portālu ziņām, „nepilsoņu kongresā” izskanējuši priekšlikumi Augstākās padomes dokumentos revidēt atsauci uz okupāciju un 1918.gadā dibinātās Latvijas valsts kontinuitāti. Iedoma pārskatīt Latvijas valsts nepārtrauktības doktrīnu uzrāda šīs īstermiņa politiskās spēles marginālo dabu. Jo tas izslēdz jebkādu iespēju „nepilsoņu kongresam” veidot dialogu ar Latvijas tautas leģitīmiem pārstāvjiem. Vispirms ir jāatzīst valsts, kurā tu dzīvo, lai būtu par ko sarunāties.

Autore ir partijas „Vienotība” Rīgas mēra amata kandidāte

 

Komentāri (98)

buchamona 25.03.2013. 10.48

Prieks lasīt, cik Elerte precīzi formulē tādu jēdzienu, kā LR pilsonība un arī situāciju, kuru LR pilsonības likums ir radījis Latvijā. Izrādās Latvijā šis pilsonības jautājums nemaz nav tik ” kliedzošs”, ja salīdzināmies ar pārējām Eiropas valstīm :) Izrādās, tā ir normāla situācija, ka 43% no Luksemburgas iedzīvotājiem nav nav Luksemburgas pilsonības, bet Šveicē – apmēram 22% iedzīvotāju nav šīs valsts pilsonības.

Tā tad, ja izdarām secinājumus – tas, ka valstī dzīvo liels skaits nepilsoņu, tā pasaulē ir normāla prakse, par to neviens neuztraucas. Izņēmums ir vienīgi ir Latvija un Igaunija, kuras parādīja labu gribu un radīja īpašu nepilsoņu statusu, lai rūpētos par ļaudīm, kuri pēc PSRS sabrukšanas bija palikuši bez savas valsts. Sāk izskatīties, ka tā bija kļūda – šāda labsirdība nevietā, jo šobrīd šie paši ļaudis par kuriem parūpējās mūsu valsts, izmanto šo dāvanu – nepilsoņu statusu, par platformu no kuras sākt cīņu pret mūsu valsti.

+29
-3
Atbildēt

11

    Egitazz > buchamona 25.03.2013. 11.14

    Izņēmums ir vienīgi ir Latvija un Igaunija, kuras parādīja labu gribu un radīja īpašu nepilsoņu statusu, lai rūpētos par ļaudīm, kuri pēc PSRS sabrukšanas bija palikuši bez savas valsts.
    ====
    korektāk būtu tā:
    Izņēmums ir vienīgi ir Latvija un Igaunija, kuras parādīja viltību un radīja īpašu nepilsoņu statusu, lai rūpētos par saviem vēlētājiem, kurus vienmēr pēc tam var mobilizēt, baidot ar ļauniem okupantiem.

    Un lai tie nepilsoņi vēl ne nesadomātu ātri kļūt par savējiem, viņiem veiksmīgi dažu gadu laikā iestāstīja, ka viņi šeit nav vēlāmi. Bet tā nelāga Eiropa iejaucās, un nācās izdarīt dažus atvieglojumus

    +1
    -21
    Atbildēt

    0

    Ieva Priedenfelde > buchamona 25.03.2013. 13.28

    Pēc Ženēvas konvencijas visiem okupantiem bija jābrauc mājās. Bet pateicoties tādām liberastēm ēlertēm, pleskavas šosejai un citiem komunistiem, viņi palika te un tika legalizēti. Ēlertes brēkšana ir pliks populisms bez seguma.

    +3
    -10
    Atbildēt

    0

    Sandris Maziks > buchamona 25.03.2013. 21.52

    rinķī apkārt
    Nešķiro, hiēnu barā zālēdāju nav.

    +1
    -3
    Atbildēt

    0

    kristaps_drone > buchamona 26.03.2013. 09.17

    >dzeris
    “Tikai izdarīts maksimāli iespējamais, toreizējos apstākļos neko vairāk izdarīt nevarēja, tā ka visa muldēšana par DDD vienreiz būtu jābeidz, to reāli nevajadzēja” – ak, ko tik Stokholmas sindroms un citas kaites neizdara ar cilvēkiem…

    0
    -2
    Atbildēt

    0

    ligakalnina > buchamona 25.03.2013. 14.07

    Tagad jau tādi “varoņi” saradušies lielā daudzumā, kas tad vēl zem galda kājām staigāja, toties tagad tādi lieli kritiķi, cik viss bija nepareizi izdarīts.
    Tikai izdarīts maksimāli iespējamais, toreizējos apstākļos neko vairāk izdarīt nevarēja, tā ka visa muldēšana par DDD vienreiz būtu jābeidz, to reāli nevajadzēja un arī nevarēja izdarīt ne tikai pašmāju situācijas, un Krievijas, bet, arī demokrātisko valstu nostājas dēļ, ne, vēl jo vairāk, to nevar izdarit tagad, tukša gaisa tricināšana, pat VL par to sen nerunā.

    +7
    -7
    Atbildēt

    0

    Egitazz > buchamona 25.03.2013. 16.48

    rinķī apkārt
    iespējams, neskaidri izteicos, dēļ savām sliktām latviešu valodas zināšanām (отдельный привет Betijacelmale)
    Biju domājis zem saviem vēlētājiem tieši latviešus vēlētājus, kurus jau 22 gadus veiksmīgi mobilizē tieši patiecoties nepilsoņu (un krievu) draudiem.

    +1
    0
    Atbildēt

    0

    Ieva Priedenfelde > buchamona 25.03.2013. 14.59

    Vai gribi teikt, ka Gailis, Birkavs, Bērziņš, Gorbunovs izdarīja visu iespējamo ?

    +4
    -2
    Atbildēt

    0

    buchamona > buchamona 25.03.2013. 17.52

    kolpants. Nav nekādu krievu draudu.Ir internacionālās putinisma briesmas :) Pirmsreferenduma laikā Ušakovs visus krievus sadalīja – ” labajos krievos” un ušakoviešos. Ar labajiem krieviem latviešiem nekad nav bijušas un nebūs problēmas, ar ušakoviešiem nekad nekas nesanāks kopīgs. Viss ir ļoti vienkārši

    +7
    0
    Atbildēt

    0

    kristaps_drone > buchamona 25.03.2013. 11.31

    >kolopants
    “Izņēmums ir vienīgi ir Latvija un Igaunija, kuras parādīja viltību un radīja īpašu nepilsoņu statusu, lai rūpētos par saviem vēlētājiem” – Latvija un Igaunija parādīja nevis viltību, bet savu bezgalīgu muļķibu vai, labākajā gadījumā, labticību, atstājot šeit milzīgu 5. kolonnu, nevis veicot deokupāciju un dekolonizāciju.

    +13
    -6
    Atbildēt

    0

    kristaps_drone > buchamona 25.03.2013. 10.56

    Nevis “sāk izskatīties”, bet tas bija skaidrs kopš paša vājprātīgās naturalizācijas sākuma.

    +14
    -3
    Atbildēt

    0

    buchamona > buchamona 25.03.2013. 11.40

    kolpants.Izņēmums ir vienīgi ir Latvija un Igaunija, kuras parādīja viltību un radīja īpašu nepilsoņu statusu, lai rūpētos par saviem vēlētājiem…+++ kaut kas neklapē Tavā formulējumā :)) Un kļūda ir tur, ka Tu vēl nesaproti starpību starp valsti, kuru pārvalda diktatūra un demokrātisku valsti, kuras vara balstās uz pilsoņu vairākuma gribu. Tu tādas demokrātiskas valstis kā Latviju un Igauniju pretstati šo valstu pilsoņu vairākumam.Tu netieši apgalvo, ka Latvijas Republikā vēlēšanas – tā nav pilsoņu brīvas gribas izpausme, bet gan kaut kāda piespiedu akta rezultāts. Ja tā – tad piemēru lūdzu? :)

    +14
    -1
    Atbildēt

    0

Sanšains 25.03.2013. 10.32

Iekopēšu pāris čivinājumus, ko nupat vakar vakarā paudusi kārtējā uzlecošā zvaigzne, Kažoka v. 2.0, “eksperte” Olga Procevska – tā pati, kura kopā ar Zelčes grupu prezidentam pagājušajā gadā iebaroja “veterānu samierināšanas” ideju:

“Starp citu, Latvijas valstij ir visas iespējas izraut nepilsoņus no Krievijas maigās varas ķetnām, paņemot tos savā maigajā paspārnē.”
https://twitter.com/Olga_Procevska/status/315930037050286081

“Ja Nepilsoņu kongress par galveno mērķi sludina nepilsonības institūta likvidēšanu likumīgiem līdzekļiem, tad ir acīmredzami, ka Latvijas valsts var šo organizāciju apsteigt.”
https://twitter.com/Olga_Procevska/status/315932628865921027
https://twitter.com/Olga_Procevska/status/315932821640339456

Ja šādas idejas pauž latvietis, man parasti ir nožēlas pilna sajūta, ka personībai veidojoties, viņa domāšana nez kāpēc izveidojusies šķība, un, ka pastāv neskaidras cerības, ka tā kaut kad nākotnē kādu apstākļu iespaidā varētu arī mainīties.

Bet jāatzīstas – ja redzu, ka šādas idejas pauž cilvēks ar krievisku vārdu un uzvārdu, pirmā doma tomēr ir: “baro to vilku, kā vien spēj – mežu tas neaizmirsīs”.

Procevska mudina nepilsoņiem masveidā piešķirt pilsonību. Vai viņa ir dumja? Neizskatās. Un tātad…

+25
-1
Atbildēt

0

silvija_vitina 25.03.2013. 11.27

Es vēlreiz tomēr gribētu pievērsties dubultpilsonības jautājumam ar RUS. Pirms kādiem pāris gadiem, kad RUS sāka piedāvāt pilsonību visām pazudušajām avīm un kā motivējošo faktoru – pensiju no 55 gadiem, RUS vēstniecība burtiski tika gāzta riņķī. Rindas bija neiedomājamas, un var tikai minēt vēstniecības kapacitāti un darba ražīgumu jauno pilsoņu reģistrēšanā.

Fakts, ka daži ir pamanījušies tikt pie 2 pilsonībām, pat netiek īpaši slēpts. Pieļauju, ka daudzi no mūsu t.s. nepilsoņiem jau sen ir citas valsts pilsoņi. No migrācijas dienestu puses nav nekādas intereses šo jautājumu pētīt. Vismaz nav dzirdēts. Tai pat laikā ir dzirdēti gadījumi, ka šie paši dienesti liek ar varu atteikties no pilsonības “īstajiem” latviešiem. Vai ir ieviesta kāda “asimetriska kārtība”?

+25
-2
Atbildēt

1

    Andris > silvija_vitina 25.03.2013. 18.52

    > traductrice
    No PUMPAs interese ir. Taču informācijas nav, un to nav iespējams saņemt. “Anglija ir aizslēgta” utt. – uz jautājumiem Rus. vēstniecībai atbilde ir klusums.
    Taču fakts, ka dubultpilsonību ar Krieviju daudzi Latvijā dzīvojošie uzskata par pašsaprotamu lietu, liecina nesenais Ditas Arājas raksts par “integrāciju”.

    +6
    0
    Atbildēt

    0

@

Komentāri nav iespējoti šim rakstam

Saņem svarīgākās ziņas katru darba dienas rītu