Grišins: policija darbu paveikusi labi. Nacionālā apvienība pieprasa Kozlovska demisiju
Leģionāru atceres dienas piemiņas gājiena laikā sestdien pie Brīvības pieminekļa izcēlies konflikts starp biedības „Apvienība pret nacismu” aktīvistiem un vairākiem leģiorāru gājiena dalībniekiem, kuru vidū bija arī Nacionālās apvienības Saeimas deputāti Jānis Dombrava un Raivis Dzintars. Iesaistoties policijas specvienībai, konfliktu izdevies novērst un trīs konflikta dalībnieki aizturēti.
Kā ir.lv teica Valsts policijas Rīgas reģiona pārvaldes priekšnieks Andrejs Grišins, policijas darbs sestdien kārtības nodrošināšanai 16.marta pasākumos vērtējams atzinīgi. Grišins teica, ka policija, kā ierasts, rēķinājusies ar verbāliem konfliktiem starp abām pusēm, taču uzdevums bijis nepieļaut, lai tie pāraugtu fiziskos konfliktos.
Kopā aizturēti četri cilvēki, kas visi bijuši leģionāru atceres gājiena dalībnieki, informēja Grišins. Trīs aizturētie bijuši konflikta dalībnieki, savukārt kāda kundze aizturēta par mēģinājumu izraut lentes no sēru vainaga, ko „Apvienība pret nacismu” bija novietojusi Brīvības pieminekļa pakājē.
Tikmēr Nacionālā apvienība „Visu Latvijai-Tēvzemei un brīvībai/LNNK”, kuras deputāti iesaistījās konfliktā, pavēstījusi, ka pirmdien pieprasīs iekšlietu ministra Riharda Kozlovska (RP) demisiju, jo policija pieļāvusi, ka pie Brīvības pieminekļa vairākus simtus gājiena dalībnieku pretējās nometnes pārstāvji – biedrības „Apvienība pret nacismu” aktīvisti – sagaidīja ar skaļām sirēnām un ausīs griezošu mūziku krievu valodā, vēsta LETA.
Kā teica Grišins, „Apvienība pret nacismu” atskaņojošo aparatūru izmantojusi likumīgi, jo iepriekš saņemta atļauja mūzikas atskaņošanai. Tādēļ neesot pamata vainot policijas darbiniekus, ka tie ļāvuši atskaņot mūziku.
Arī Kozlovskis norādījis, ka policija izdarīja to, kas tai bija jāizdara, neatkarīgi no savas politiskās pārliecības vai emocijām, kā rezultātā neviens cilvēks necieta un fiziski konflikti netika pieļauti.
16. marta notikumi
Neilgi pirms pulksten desmitiem Brīvības pieminekļa tuvumā jau atradās liels policijas darbinieku skaits, tomēr īpaša rosība nebija vērojama. Ceļš līdz piemniekliem no abām pusēm norobežots ar barjerām, tomēr nekādu pārvietošanās ierobežojumu gājējiem nebija. Sekot līdzi notiekošajam bija ieradusies arī policijas vadība ar Valsts policijas priekšnieku Intu Ķuzi priekšgalā.
„Apvienības pret nacismu” aktīvisti Bastejkalna pusē ieprietim piemineklim uzslēja improvizētas karātavas, uz kurām novietoja fotoattēlus no vācu koncentrācijas nometnēm. Vairāki ārvalstu tūristi tikmēr izrādīja interesi par notiekošo, uzrunājot policistus un jautājot, kas 16.martā noticis un kādēļ apkārt tik daudz policistu. Policijas pārstāvji centās sniegt īsu skaidrojumu, norādot, ka „tas saistīts ar Otro pasaules karu”.
Neilgi pirms pusvienpadsmitiem „Apvienības pret nacismu” biedri sapulcējās pie viesnīcas „Royal fg Hotel” pretim “Laimas” pulkstenim, lai dotos gājienā līdz Brīvības piemineklim ar sagatavotajiem sēru vainagiem. Pie viesnīcas ieejas viņus ar plakātiem sagaidīja trīs protestētāji, kuri nosodīja Krievijas propagandas ietekmi un „KGB darboņu” aktivitātes Latvijā, norādot uz „Apvienības pret nacismu” biedriem.
„Apvienība pret nacismu gājiens” noritēja mierīgi. Pieminekļa pakājē tika novietoti divi vainagi ar sēru lentēm nacisma upuru piemiņai. Kopā ar antinacistiem, kā ierasts, bija arī Eiroparlamenta deputāte Tatjana Ždanoka.
Pulksten 11 Doma laukumā pēc dievkalpojuma sāka pulcēties Leģionāru atceres gājiena dalībnieki. Visa gājiena laikā cauri Vecrīgai viņus ieskāva policistu veidots koridors. Tikmēr pie antinacistu uzslietajām karātavām starp vairākiem Leģionāru dienas atbalstītājiem un antinacistu biedriem risinājās asa diskusija par vēstures izpratni.
Leģionāru gājiena dalībniekiem tuvojoties piemineklim, „Apvienība pret nacismu” novietotajos skaļruņos atskaņoja skaļu sirēnu troksni, pēc tam sāka skanēt dziesma krievu valodā. Tikmēr leģionāru pieminētāji ar ziediem bija pilnībā pārklājuši iepriekš novietotos sēru vainagus, un sākās ziedu novietošana pieminekļa pakājē.
Lielākās nekārtības izcēlās brīdī, kad skaļruņos sāka skanēt runa latviešu valodā, kas vēstīja par vācu armijas kara noziegumiem. Paužot neapmierinātību par notiekošo, kāds aktīvists centās izraut vadus aparatūrai, pēc tam viņš tūlīt tika aizturēts.
Pēc brīža sākās nopietnāki asumi – vairāki leģionāru gājiena dalībnieki devās pie antinacistu uzstādītajā karātavām, cenšoties izraut vadus atskaņojošajai aparatūrai. Sākās neliela grūstīšanās ap norobežojošajām barjerām. Vārdu pārmaiņā ar antinacistiem iesaistījās arī žurnāliste Elita Veidemane, kura centās apturēt atskaņojošās aparatūras darbību.
Konflikta norisēs bija iesaistīti arī divi Saeimas deputāti – Nacionālās apvienības biedri Raivis Dzintars, kurš centās nomierināt konflikta dalībniekus, un Jānis Dombrava. Divi policijas darbinieki Dombravu pat uz brīdi veda projām no konflikta vietas, taču pēc vairākkārtējiem deputāta aicinājumiem laist viņu vaļā policisti Dombravu atbrīvoja.
Pēc notiekošā policijas specvienība norobežoja aparatūras atrašanās vietu un izveidoja koridoru iepretim antinacistu izvietotajiem attēliem. Tikmēr turpinājās asas diskusijas starp gājiena dalībnieku atbalstītajiem un pretiniekiem. Pēc brīža pretim antinacistu štābam nostājās vairāki aktīvisti ar Staļina un Hitlera noziegumus nosodošiem plakātiem. Taču, tā kā specvienība neļāva viņiem tuvoties norobežojošajai barjerai, konflikti vairs neizcēlās.
Tūlīt pēc pulksten 12 antinacistu biedri devās prom, noslēdzies bija arī leģionāru gājiens. Pieminekļa apkārtnē joprojām uzkavējās vairāki desmiti cilvēku. Nelielos bariņos turpinājās jau salīdzinoši mierīgas diskusijas par strīdīgajiem jautājumiem, leģionāri savukārt atcerējās un pārsprieda kara laika notikumus, vairāki gājiena dalībnieki dziedāja patriotiskas dziesmas.
Pēc pulksten vieniem lielākā daļa cilvēku jau bija izklīdusi, arī policijas darbinieki pamazām devās projām un sākās norobežojošo barjeru novākšana.
Ēlerte vaino domi; dome – viss ir likumīgi
„Vienotības” kandidāte uz Rīgas domi Sarmīte Ēlerte uzskata, ka Rīgas dome ir atbildīga par 16.marta apkaunojošajiem notikumiem pie Brīvības pieminekļa. „Pretēji veselajam saprātam Rīgas dome pieļāva, ka praktiski vienā laikā un vienā vietā notiek vairāki konfliktējoši pasākumi,” vēsta Ēlerte ar partijas preses sekretāres starpniecību.
Viņa norāda, ka leģionāriem ir visas tiesības pulcēties, pieminēt savus kritušos un nolikt ziedus pie pieminekļa. „Tas, ka Rīgas dome vienlaikus ar leģionāru pasākumu pieļāva arī „Apvienības pret nacismu” piketu pie Brīvības pieminekļa, ir labākajā gadījumā kļūda, bet sliktākajā – apzināta provokācija” saka Ēlerte.
Viņa attaisno policistu rīcību, kuras pienākums šajā gadījumā bijis tikai viens: neļaut traucēt saskaņotu piketu vai gājienu norisi.
Savukārt Rīgas dome norāda, ka, lemjot par 16.marta pasākumu saskaņošanu, ierobežot to rīkotāju plānotās darbības nebija likumīga pamata. Tā aģentūrai LETA teica Rīgas domes sabiedrisko attiecību projektu vadītājs Uģis Vidauskis.
Pārmetumus pašvaldība izpelnījās tāpēc, jo netika noteikti ierobežojumi pasākumu rīkotājiem un biedrība “Apvienība pret nacismu” leģionāru piemiņas gājiena dalībniekus varēja sagaidīt ar griezīgām sirēnām, ausīs griezošu mūziku krievu valodā un ierakstītām uzrunām ar savu skatījumu uz vēsturi.
Vidauskis norādīja, ka biedrība bija pieteikusi piketu un sapulci, un saskaņā ar likumu “Par sapulcēm, gājieniem un piketiem” sapulces laikā drīkst izmantot megafonu, mikrofonu un citas skaņu pastiprinošas iekārtas.
Viņš arī norādīja, ka saskaņā ar likumu dažādi pasākumi, ja rīkotāji par to nav vienojušies, nevar notikt vienā laikā un vienā vietā, taču šajā gadījumā pasākumi bijuši tuvu viens otram, bet nepārklājās. Biedrība “Apvienība pret nacismu” savu sapulci un piketu no plkst.10 līdz 13 rīkoja uz Raiņa bulvāra trotuāra pie Brīvības pieminekļa, bet leģionāru atceres gājiens no aptuveni plkst.11 līdz 13 noritēja Brīvības pieminekļa laukumā.
Vidauskis arī atsaucās uz tiesībsargājošo institūciju atzinumiem, ka nav gaidāmi lieli draudi sabiedriskajai kārtībai un drošībai.
Skaņu pastiprinošo iekārtu izmantošana biedrības “Apvienība pret nacismu” pasākumā bijusi saskaņota ar domi, sākotnēji teica Vidauskis, taču Rīgas pilsētas izpilddirektors Juris Radzevičs (GKR) precizēja, ka dome nekādas atļaujas neizsniedz un neko nesaskaņo – rīkotājiem vien jāiesniedz informatīvs paziņojums.
Vidauskis piebilda: tam, vai uz vietas pasākums norit atbilstoši pieteikumam, jāseko policijai, un, ja tā nenotiek, policija var attiecīgi rīkoties.
Vaicāts, vai atsevišķos gadījumos pašvaldība nevar liegt skaņu pastiprinošo iekārtu izmantošanu sapulcēs, viņš norādīja, ka ikviens gadījums jāvērtē atsevišķi. Viņš atzina, ka ir jāvērtē, vai pasākums nevar traucēt apkārtējo mieru, piemēram, nakts laikā, bet šajā gadījumā pašvaldība nodrošinājusi pulcēšanās brīvību.
Uz cilvēktiesībām atsaucās arī Radzevičs, kurš vairākkārt norādīja uz tiesas spriedumiem, ar kuriem atcelti domes iepriekšējo gadu lēmumi neatļaut pasākumus 16.martā. Viņš norādīja, ka pretēji viedokļi vai varbūtība, ka notiks kādi starpgadījumi, nevar būt pamats aizliegumam. Šogad arī no Drošības policijas un Valsts policijas nav saņemti ierosinājumi par kādiem ierobežojumiem.
(papildināta ar Ēlertes un Rīgas domes viedokļiem)
Komentāri (146)
Dita 16.03.2013. 17.38
Griu zināt tās atbildīgās personas vārdu ,kura uzlika parakstu uz saskaņošanas lapas un atļāva atskaņot padomju maršus.Tas ir tīšs naida kurināšanas paņēmiens Latvijā.
3
janis17 > Dita 16.03.2013. 22.28
http://www.youtube.com/watch?v=DYfZ_Hu7pWo
0
janis17 > Dita 16.03.2013. 18.49
Kur tad bija AKKA-LAA, kas iekasē naudu par publiski atskaņotu mūziku?
0
ievuliitis > Dita 16.03.2013. 18.17
Radzēvičs. Juris Radzēvičs.
https://www.riga.lv/LV/Channels/Riga_Municipality/Executive_authority/Izpilddirektors/default.htm
0
My Paradise, My Rules 16.03.2013. 15.33
Tas bija šoks – 22 gadus pēc “neatkarības” atjaunošanas pie brīvības pieminekļa leģionāru un viņu domubiedru gājiena laikā uz pilnu klapi skan krievu marši un vienpusīga upuru skaitīšana. Labi, ka sievām ienāca prātā doma sākt dziedāt. Sākām ar utaino un zilipelēko “samīļošanu”, bet, kad tikām līdz “Te ir Latvija, te ir Gaujmala”, dziedāja visi. Tā vismaz nedzirdējām to krievu bļaustīšanos. Vispār bija sajūta, ka esmu atsviesta 24 gadus senā pagātnē, kad tikko sākām savu dziesmoto revolūciju. Bet ka tā būs 22 gadus vēlāk, nebūtu ticējusi.
Lieki laikam piebilst, ka tādā troksnī neskanēja mācītāja uzruna un nebija iespējams aizlūgt par Latviju. Pagājušogad vismaz mēs to darījām.
Kauns un negods. Kur es dzīvoju?
17
cheszz > My Paradise, My Rules 16.03.2013. 16.14
Ja 16.martā pie pieminekļa neies “nacionāļi”, tad neies arī “antifašisti”. Ko viņi tur vieni darīs? Provokatori ir abās pusēs.
0
cheszz > My Paradise, My Rules 16.03.2013. 16.06
Vai Brīvības piemineklis ir vienīgā vieta un 16.marts vienīgais datums, kad godināt leģionārus?
0
Egitazz > My Paradise, My Rules 16.03.2013. 21.17
jankam
vēsturi jāzina. Arī to, ka leģionā tika iekļauti arī soģu bataljonu dalībnieki.
ak jā, es tak aizmirsu, ka latviešiem ir divu šķiru pilsoņi. un tāpēc latvieši brīvprātīgi iestājās leģionā par to, ka tika izsūtīti 14 000 latviešu, bet leģionāriem bija vienalga, ka viņu atbalstīta Vācija līdz 1943. gadam iznīcināja 100 000 otrās šķiras pilsoņu.
Jā, un pamēģiniet iestāstīt, ka nabaga leģionāri 1943. gadā nemaz nezināja, kas notika ar tiem 100 000
0
cheszz > My Paradise, My Rules 16.03.2013. 15.45
Mēs dzīvojam demokrātiskā valstī, kur ikvienam ir tiesības paust savu viedokli un nostāju- tajā skaitā arī radikāļiem. Žēl tikai veco leģionāru.
0
cheszz > My Paradise, My Rules 16.03.2013. 23.36
CB teica: Tonij, kas tev par daļu gar nacionāļiem?
……
Nav man gar viņiem nekādas daļas, tikai nepatīk, ka dara kaunu valstij un taisa politiku uz vecu vīru rēķina.
CB teica: Tev ir sava diena 9. maijs.
….
Tipiska nacionāļa binārā domāšana- 9.maiju es lieku vienā plauktiņā ar 16.martu. Ar ko latvieši, kas karoja hitlera armijā labāki par tiem, kas karoja sarkanajā armijā?
CB teica: Vai Tu gribi man atgādināt, kas īsti bija 50 gadus un joprojām valda Latvijā…?
……
Latvijā valda Dombrovska vadītā koalīcija, kuras sastāvā ir arī NA, diemžēl.
Cik man gadu? 45, meitenīt :)
0
kristaps_drone > My Paradise, My Rules 18.03.2013. 11.07
” Bet ka tā būs 22 gadus vēlāk, nebūtu ticējusi.” – diemžēl, tā ir realitāte bijušo komunistu, čekas aģentu un kangaru pārvaldītajā Latvijā, pie kuras nonācām pavisam likumsakarīgi…
0
janis17 > My Paradise, My Rules 16.03.2013. 22.14
Kolpant leģionāri cīnījās pret šo, pret tavējiem!
http://www.youtube.com/watch?v=okM_stxT7BY
0
Kaspars Špūle > My Paradise, My Rules 16.03.2013. 15.40
Mēs dzīvojam Ušakova, Zatlera un Ēlertes Latvijā.
Viņi ir apmierināti ar sava darba rezultātiem.
0
Agnese Lûse > My Paradise, My Rules 16.03.2013. 23.21
Nē nav,bet tas ir vienīgais datums,kur populisti un radikāļi var izrādīties,tādā veidā Krievijai dodod iespēju pasniegt Latviju kurā tiek varonizēts nacisms.
0
buchamona > My Paradise, My Rules 17.03.2013. 09.27
kolpants Jā, un pamēģiniet iestāstīt, ka nabaga leģionāri 1943. gadā nemaz nezināja, kas notika ar tiem 100 000 ++++ Vari man atbildēt uz jautājumu, kurš bija tas ļaunums, kurš radīja latviešu leģionu? Vai Tev neliekas, ka šo ļaunumu sauc- PSRS okupācija?
Bet tas, kā Jūs ” antifašisti” uc draņķi pierakstāt latviešu leģionam nacistu kara noziegumus… :) Tas nav aiz vēstures nezināšanas, tas ir aiz naida pret atjaunoto LR un savas nelietības
0
My Paradise, My Rules > My Paradise, My Rules 16.03.2013. 16.58
Klausies, Tonij, puisīt, cik tev gadu? Tā jau mēs varam ņemties līdz vakaram: bet tu – un tu? Leģionāru diena ir 16. marts. Palasi, ja trūkst informācijas, bet beidz ākstīties.
0
My Paradise, My Rules > My Paradise, My Rules 16.03.2013. 17.01
Tonij, kas tev par daļu gar nacionāļiem? Tev ir sava diena 9. maijs. Tur tu varēsi svinēt visus pret un par. Vai Tu gribi man atgādināt, kas īsti bija 50 gadus un joprojām valda Latvijā un tāpēc es savus uzskatus nevarēšu paust? Tu pats teici, ka mēs dzīvojam demokrātiskā valstī. Tā ir demokrātija, ka vieni drīkst visu, bet citi neko? Vai tā ir demokrātija, ja drīkst teikt tikai tādu viedokli, kāds tev patīk?
0
Elīna Barkovska > My Paradise, My Rules 16.03.2013. 16.24
tonijs. Ko tad tu tik sekli peldi, labāk mums valsti uzreiz pamest, ko tad tikai brīvības pieminekli!:)
0
andrejs_murnieks > My Paradise, My Rules 16.03.2013. 18.45
>Tonijam Jā, Brīvības piemineklis ir tā vieta un 16. marts ir tas datums. Ne jau par Hitlera idejām viņi cīnījās, bet par Latvijas brīvību, pret Staļina režīmu, pret deportācijām, pret sarkano teroru un par savu, komunistu atņemto, valsti. To daudzi no viņiem pierādīja arī vēlāk, vēl pēc kapitulācijas turpinot cīņu, kā Nacionālie partizāni Latvijas mežos, kad Hitlers jau sen bija sakauts. Latvijai tās brīvības simbols ir Brīvības piemineklis un tur katru gadu, dzīvi palikušie Brīvības Cīnītāji, ar ziedu nolikšanu, godina savus viņsaulē aizgājušos šo cīņu biedrus. Bet 16. marts ir izvēlēts tādēļ, ka šajā datumā Latviešu Leģionāru bataljoni pirmo reizi, 2. Pasaules kara cīņu vēsturē cīnījās kopā, plecu pie pleca, pret kopējo ienaidnieku. Arī tas bija Latviešu Leģionāru mērķis, apvienot savus spēkus, lai vēlāk būtu vieglāk cīnīties arī pret fašismu. Vācieši to visu laiku nepieļāva, bet tur Leģionāriem beidzot tas izdevās. Un tā viņiem bija liela diena. Tāpēc arī cīņu biedri tiek pieminēti tieši šajā datumā. Diemžēl viņu bijušajiem un esošajiem pretiniekiem tas ir lielisks iemesls, lai Leģionārus pielīdzinātu Buhenvaldes slepkavām, bet Latvijā pasludinātu fašisma atdzimšanu, kaut viņi cīnījās Austrumu frontē un ar hitleriešu zvērībām aizmugurē viņiem nebija pilnīgi nekā kopēja. Bet tie daži latviešu izcelsmes asinsuņi, kuri aizmugurē slaktēja mierīgos iedzīvotājus, ir tādi paši noziedznieki kā slepkavas šodien. Un tas, ka mūsu, kaut arī citu uniformu nēsājušie, brīvības cīnītāji šodien ar grūtībām var pieminēt šeit savus cīņu biedrus, tikai liecina par to, ka mēs joprojām neesam brīvi, ka mums joprojām noteikumus šeit diktē tie, kuri 1940. gadā, izmantojot milzīgo pārspēku, šeit ielauzās un palika, kuri okupēja mūsu valsti.
0
ievuliitis > My Paradise, My Rules 16.03.2013. 16.10
Tonijs, par prieku provokātoriem-antifašistiem ir jāatstāj Brīvības piemineklis viņu izdarībām?
0
ievuliitis > My Paradise, My Rules 16.03.2013. 16.27
Tev ir bagāta fantāzija Tonij. Vairākus gadus Piemiņas pasākumi notika bez “antifašistu ālēšanās. Vēlāk kādam masu pasākumu režisoram bija šī ideja ienākusi prātā un nu ar katru gadu tā balagāna izpausmes kļūst aizvien provokatīvākas.
Ko iesaki? Varbūt nevajadzēja Latvijas neatkarību atjaunot, jo tas tak dod tik daudz ieganstu pretdarbībai?
0
My Paradise, My Rules > My Paradise, My Rules 16.03.2013. 15.52
Kāpēc manas tiesības bija jāapslāpē ar skaļu tehnisku troksni? Kad es drīkstēšu izmantot savas tiesības godināt tos leģionārus, kas vēl 1945. gada maijā cīnījās pret krieviem, kad vācieši jau bija prom?
Kā ir ar manām tiesībām? Joprojām man jāklusē?
0
Elīna Barkovska 16.03.2013. 16.22
Latviešu gļēvpolitikas 22 gadu sekas. Pat Rīgas domes vēlēšanās nespēj kopīgi pret Ušaku apvienoties cīņā, bet ēdās tik savā starpā.
16.martā iebraucēji dara ko grib un 9.maijā dara ko grib, bet mēs viņus ar policiju vēl sargājam:)
3
+4
-18
Atbildēt
+3
-5
Atbildēt
+10
-3
Atbildēt
@efeja60 > Elīna Barkovska 16.03.2013. 21.27
Par Vienotību es nebalsošu! Viņi izdzīs pēdējos latviešus no Latvijas.
0
Ligiña Doniña > Elīna Barkovska 17.03.2013. 19.36
Normi, par Vienotību balsos tie, kas paši nedomā…un kam viss vienalga.
0
dace_ampermane > Elīna Barkovska 17.03.2013. 15.37
normis ====== Par Vienotību es nebalsošu! Viņi izdzīs pēdējos latviešus no Latvijas
tāpat kā viņi izdzina pēdējos krimas tatārus no krimas un kareļus no Karelijas un tagad ķērušies pie latviešiem.
normi, ej tak bekot!
0