Ja nevaram izdomāt, kā atbrīvoties no Krievijas gāzes monopola, jāraugās uz Lietuvas pusi
Nesen Lietuvas prezidente Daļa Grībauskaite pieņēma lēmumu, ka valsts atbalstīs slānekļa gāzes izpēti Lietuvas teritorijā. Līdzīgus lēmumus pieņēmušas arī Rumānija un Ukraina. Polijā ne tikai ir pieņemti lēmumi, bet notiek jau izpēte. Savukārt Francija tieši pretēji – aizliegusi slānekļa gāzes izpēti savā teritorijā, argumentējot, ka ir pārāk daudz nezināmu vides apdraudējumu slānekļa gāzes ieguves procesā. Kas īsti notiek slānekļa gāzes jautājumā un kā tas varētu ietekmēt gāzes cenas arī Latvijā?
Slānekļa gāze ir tā pati dabas gāze, taču atrodas dziļāk (līdz pat trim kilometriem) zemes iežos, un tās ieguve ilgi skaitījās komerciāli neizdevīga. Tomēr pēdējo 10 gadu laikā ASV gāzes industrija ar lielu valdības atbalstu ir attīstījusi tehnoloģijas, kas ļauj šo gāzi iegūt par konkurētspējīgām cenām.
Amerikā šī ieguve notiek lielos apjomos. Rezultātā valsts īsā laikā ir pārtapusi no gāzes importētājas par tādu, kurai ir milzu potenciāls gāzi eksportēt sašķidrinātā veidā, tomēr ASV valdība patlaban ir aizliegusi šī stratēģiskā resursa eksportu. Tādējādi gāzes cenas Amerikā ir aptuveni sešas reizes zemākas nekā Eiropā. Un iemesls tam ir tikai viens – slānekļa gāzes parādīšanās tirgū.
Amerikā patlaban atdzimst ražošana, jo enerģijas cenas ir krietni zemākas nekā Eiropā un arī Japānā. Daudzi mēdz šo dēvēt par “slānekļa gāzes revolūciju”, jo tā pilnībā izmaina pasaules enerģijas karti.
Pēc ģeologu atzinumiem, arī Eiropā ir liels slānekļa gāzes potenciāls – lielākie lauki zem Francijas un Polijas, bet ir arī lauks, kas no Polijas virzās uz ziemeļiem zem trim Baltijas valstīm. Kamēr Amerika ir aizņemta, iegūstot šo gāzi, un šādi likvidējot vajadzību to importēt, Eiropā zaļie izveidojuši masveida kampaņu, apgalvojot, ka šīs ieguves tehnoloģijas ir videi bīstamas. Tiesa, procesā izmanto ķīmiskas vielas, kuras zem spiediena iepumpē dziļajos iežos, lai atbrīvotu slānekļa gāzi. Tas viss tiek vadīts pa caurulēm caur dzeramā ūdens slāņiem – tur arī rodas bīstamība, ka negadījumu rezultātā dzeramais ūdens varētu tikt piesārņots. Tāpat ir jāattīra patērētais ūdens/ķīmijas maisījums, kad tas nonāk zemes virsū.
Arī Amerikā pastāv tieši tādi paši riski, bet ir izstrādātas metodes, kā tos samazināt. Mums jāatceras – praktiski jebkurā industrijā ir potenciāli vides riski, kas vienmēr tiek regulēti un pieskatīti.
Kā bieži gadās, arī šoreiz var secināt, ka Eiropas zaļo argumentācija interesantā kārtā kārtējo reizi sakrīt ar Krievijas enerģētikas giganta „Gazprom” monopola interesēm. Ja Eiropa sāks izmantot slānekļa gāzi, tā aizvien mazāk importēs gāzi no Krievijas.
Ir vērts atzīmēt, ka Polijai, Ukrainai, Rumānijai un Lietuvai ir viena kopīga īpašība – tās visas ir ļoti atkarīgas no Krievijas gāzes importa. Ja paskatāmies Eiropas gāzes vairumtirdzniecības cenu kartē, var redzēt, ka šīs valstis maksā krietni vairāk par gāzi nekā tās, kuras atrodas tālāk no Krievijas un kurās pastāv reāla piegādes konkurence. Arī Latvija ir pilnībā atkarīga no Krievijas gāzes piegādēm un maksā vairāk par gāzi nekā, piemēram, Vācija, Francija vai Lielbritānija.
Mūsu kaimiņvalsts Lietuva, manuprāt, ir pieņēmusi pilnīgi loģisku lēmumu – veicināt izpēti par slānekļa gāzes ieguvi, jo tas Lietuvai nozīmētu iespēju atbrīvoties no Krievijas gāzes monopola.
Tādas motivācijas dēļ arī pārējās jau iepriekš minētās Eiropas valstis virzās uz šīs izejvielas ieguves izpēti. Atšķirībā no šīm Austrumeiropas valstīm, Francija var šobrīd atļauties nepētīt šo iespējamo pašmāju enerģijas avotu – tās kodolspēkstacijas nodrošina aptuveni 85% no visa elektrības patēriņa, bet gāze veido tikai ap 14% no viņu kopējā enerģijas patēriņa. Latvijā no visa enerģijas patēriņa gāze veido aptuveni trešo daļu.
Kamēr Lietuva, Polija, Rumānija un pat Ukraina pieņem lēmumus rīkoties, lai samazinātu savu energoatkarību no Krievijas, mūsu valsts šķiet inerta. Visai drīz – 2017. gadā – beigsies „Latvijas gāzes” („Gazprom”) monopols mūsu valstī. Joprojām gaidām no ekonomikas ministra skaidru rīcības plānu, kā ieviest konkurenci gāzes tirgū. Ir jābūt plānam, kā valsts atgūs kontroli pār Inčukalna pazemes gāzes krātuvi un kā tā sadarbosies ar Lietuvu un Igauniju, lai tiktu uzbūvēts reģionālais sašķidrinātās gāzes terminālis.
Tāpat valstij jāapsver iespēja izpētīt slānekļa gāzes potenciālu kā alternatīvu Latvijā, kas mūs atbrīvotu no Krievijas gāzes monopola. Ir laiks beigt izlikties, ka viss ir kārtībā. Mēs visi kā patērētāji maksājam par šo monopola atkarību. Ja paši nevaram izgudrot kā, pēc parauga varam lūkoties uz mūsu dienvidu kaimiņiem.
Autors ir Eiropas Parlamenta deputāts, Vienotība
Komentāri (79)
Anna Gaigule 15.03.2013. 21.38
Kā šodien http://www.guardian.co.uk/environment/georgemonbiot/2013/mar/14/japan-gas-climate-change rakstīja Džordžs Monbio, ja kaut nedaudz raizējas par globālo sasilšanu un nākamajām paaudzēm (vai savām vecumdienām), tad atbildīgāk būtu atstāt fosilo kurināmo tur, kur tas ir.
Diemžēl, vairums “zaļo” ir pret kodolenerģētiku, bet, nezin’ kāpēc jaunus oglekļa ieguves veidus (piem., metāna hidrātu) uzskata par “modernām tehnoloģijām”.
6
Rita Lazda > Anna Gaigule 15.03.2013. 22.47
Visvairāk satrauc, ka zem “zaļajiem” var pabāzt visu ko. Bet kopējās iezīmes te tomēr ir tādas, ka ne tikai “zaļajiem” derētu padomāt pāris soļus tālāk un to, kā kaut kas var ietekmēt vidi un veselību, kas tad nu vispār jau tā kā būtu galvenie jautājumi kas katram būtu svarīgi – paša veselība un bērnu nākotne.
0
Kristīne > Anna Gaigule 15.03.2013. 23.59
“zem “zaļajiem” var pabāzt visu ko”
==
vietējais makartisms
0
Kristīne > Anna Gaigule 16.03.2013. 02.17
“Visvairāk satrauc”
===
Visvairāk satrauc tas, ka ap 90tajiem dzīvoju visbrīvākajā pasaules valstī ar diezgan sūdīgiem likumiem, bet tagad dzīvoju diezgan policejiskā valstī ar jēdzīgiem likumiem (ja ir ūbernepareizi uzskati – Tevi čakarēs (http://www.diena.lv/latvija/zinas/dp-lindermana-cinu-biedru-girsu-atzinusi-par-aizdomas-tureto-slepenas-videokameras-glabasana-13998811)).
===
Par lietām ir jārunā, nevis stulbi jāpiš ļautiņi, kam ir citādi uzskati. Ja mēs čakarējam “ļaunos krievus”, tad kas īsti ir tas, ar ko mēs esam jēdzīgāki par visādām krievijām un baltkrievijām?
=
Es tiešām negribu kļūt par igauni vai leiti (drīzāk igauni) tikai tāpēc, ka izvēle ir domāt pašam un nebūt latvietim vai piemēroties kaut kādiem sūdiem.
=
votever, esmu ļoti dusmīgs
:)
0
Sandris Maziks > Anna Gaigule 16.03.2013. 10.24
Nezinis
“kāpēc jaunus oglekļa ieguves veidus (piem., metāna hidrātu) uzskata par “modernām tehnoloģijām”.”
Tāpēc, nezini, ka metāna hidrāts un sērūdeņraža hidrāts, tā ir revolūcija
0
Sandris Maziks > Anna Gaigule 16.03.2013. 10.34
kristaps_freimanis
Pienāks diena, kad fašistisko izdzimteņu suga būs izbeigta uz visiem laikiem. Vai stāsies Girsam blakus uz karātavās un vēlies lai jūs abus, latviešu tautas un valsts nīdējus, ieliek vienā cilpā?
Kāds vispār sakars šim rakstam ar tavas sugas brāli, fašistisko ņedobitku?
0
Kristīne > Anna Gaigule 16.03.2013. 00.02
Vēl lielākas problēmas šiem ļautiņiem raisītu doma, ka labklājība un laimīga dzīve visdrīzāk ir apgriezti proporcionāla centieniem pēc lielāka IKP/galviņa.
0
evameijere 15.03.2013. 13.25
ASV iedzīvotāju pieredze ar slānekļa gāzi ir aplūkota filmā Gasland – http://www.youtube.com/watch?v=dZe1AeH0Qz8 Maigi sakot, tie nav vienkārši vides riski.
Ja mēs tik tiešām gribam samazināt energoatkarību, būtu vērts aktīvāk pētīt šķeldas un citu mums Latvijā pieejamo atjaunojamo resursu izmantošanu. Par to ik palaikam ierunājās, bet reāla darbība tā arī nav bijusi
5
Rita Lazda > evameijere 15.03.2013. 19.24
ex-diena-lasitaji – jūsu doma aiztraucās kosmosā, kā krievu pirmais sputņiks…
Salīdzinājums tika teikts par ASV, ka tā atrodas aptuveni tajos plašos platuma grādos, kā Spānija – apkures problēma šajā valstī ir aktuāla ļoti nelielai daļai iedzīvotāju un ne jau speciāli dēļ viņiem ASV iegūst gāzi… arī Latvijā gāze nav vajadzīga tikai ekskluzīvi apkurei, kā jūs iedomājieties. Ja jūs būtu tik kašķīgs, kā es un vēl ar labu atmiņu(lai var atcerēties slikto), tad atcerētos ko kādreiz Latvijas gāzes šefs ir teicis par to, ka viņiem neinteresē ar gāzi apgādāt privātos un to, ka ieteica visiem pāriet uz elektriskajām plītiņām. Viņam savā ziņā bija taisnība, bet attieksme ar kādu tika izteikts šis ieteikums nebija atbilstošs tik liela uzņēmuma vadītājam.
0
ineta_rr > evameijere 15.03.2013. 18.53
Kā vienmēr zaļie un gudrie, un progresīvie izceļas ar savām zināšanām. Ģeogrāfiskais platums neko daudz nenozīmē. Mēs esam no 56° līdz 58° no ekvatora, tādā pašā attālumā atrodas:
Punta Arenas (“tikai” 53° dienvidu platums) – vistālāk uz dienvidiem esošā pilsēta pasaulē, maksimālās temperatūras rekords +26°C, bet minimālās iespaidīgi -15°C, gada nokrišņi mazāki par 400 mm, salīdzinājumam gandrīz visās Latvijas vietās, kur tiek veikti mērījumi, nokrišņi pārsniedz 600 mm, bet vismaz vienā vietā tuvojās 700 mm.
Wakkanai (45° ziemeļu platums) – Japānas vistālāk uz ziemeļiem esošā pilsēta, gada nokrišņi vairāk nekā 1 m, no kā vairāk nekā puse ir sniegs (jā, viņiem sniega ir gandrīz tikpat daudz cik mums visu nokrišņu kopā, rasu ieskaitot)
Fort McMurray (56°C ziemeļu platums) – Aptuveni Daugavpils un Liepājas attālumā no ekvatora, minimālās temperatūras rekords -50°C – kā tik zemā temperatūrā vispār var eksistēt civilizācija, nezinu, jo tas ir gana, lai plastmasas kļūtu trauslas, bet jebkura normāla degviela vai eļļa būtu drīzāk cietas nekā šķidras. Nemaz nerunājot par svina-skābes akumulatoriem, kas sen būtu sasaluši, bet to trauslie plastmasas korpusi saplīstu
King Edward Point (54° dienvidu platums) – polārais klimats izsaka visu, protams, tiem, kas kaut ko arī zina nevis tikai muld par zaļo dzīvi
Gan Ķīna, gan Kazahstāna ir tuvāk ekvatoram nekā Latvija par Ukrainu un Mongoliju nerunājot, bet Krievijā mūsu platuma grādos grūti atrast kādu interesantu vietu, par kuru Wikipedia būtu klimata dati.
0
Maija > evameijere 15.03.2013. 15.54
vēl varēji pielikt kadrus no Harija Potera, Resident Evil un citiem amerikāņu kinoindustrijas šedevriem :D
0
Rita Lazda > evameijere 15.03.2013. 16.08
Šķelda var nodrošināt akmens laikmeta iedzīvotāju skaitu Latvijā, ne jau rūpniecību – gāze jau nozīmē ne tikai māju apkurināšanu, ko ASV noteikti nedara, jo atrodas tur kur Eiropā ir Spānija, bet gan rūpniecisko kurināšanu, kur tāda ir nepieciešama un elektrības ražošanu, to sadedzinot.
Valynx, ASV kino industrija no pasaku sacerēšanas vien nepastāv… ja tev ir kritika par šķeldu, kā kurināmo, kas aizstāj gāzi, klāj galdā, bet kino recenzijas es lasīšu citur. Pieliktais video atbilst tēmai – Harry Poter gan mums der tikai izklaidei.
0
Anete Lukstiņa > evameijere 15.03.2013. 18.20
Truthland – atbilde tai gāzes filmai.
http://www.youtube.com/watch?v=iTJaaeiuzSU
0
Sandris Maziks 15.03.2013. 14.14
Būtu interesanti palasīt Maskavas algoto zil-zaļo argumentus pret metāna hidrātu, kas ir, praktiski neizsmeļams, atjaunojamais resurss, un kā laukus okeānā līdz 2020. gadam gatavojas apgūt Japāna. Pret krievijas centieniem iegūt slānekļa tehnoloģijas zil-zaļiem nekādu pretenziju tāpat kā pret atomspēkstacijām Karalaučos un Baltkrievijā.
http://www.warandpeace.ru/ru/reports/view/74145/
http://newtimes.ru/articles/detail/63966
Priecē ASV panākumi slānekļa tehnoloģiju apguvē, tas, ka viņi tā vietā, lai importētu Kataras sašķidrināto gāzi, tagad var atļauties eksportēt ogles un savu smago transportu pārvest uz gāzi, samazinot vajadzību pēc naftas. Jauki, ka ar tik zemām gāzes cenām pamatīgi izčakarēs Ķīnas un krievijas ķīmisko rūpniecību.
Apbēdina, ka slānekļa revolūcijas dēļ vairāk novārtā tiek atstāta saules enerģijas tehnoloģiju izstrāde. Vienā Arizonas tuksnesī varētu saražot elektroenerģiju visu ASV vajadzībām, piedevām tur iespējams izvietot arī gigantiskas aļģu fermas, eļļas ražošanai.
0