Šodien zaudējam deputātu, rīt – balsojumu

Deputātu vietu pārdale Eiropas Parlamentā liek bažīties par principiem, uz kuriem būvēta ES

Eiropas Parlaments šodien plenārsesijā Strasbūrā balso par ziņojumu “Par Eiropas Parlamenta sastāvu 2014. gada vēlēšanu perspektīvā”, kas cita starpā paredz Latvijas deputātu skaita samazināšanu Eiropas Parlamentā no deviņiem līdz astoņiem. Par likumprojektu atbildīgā Parlamenta Konstitucionālo lietu komiteja iepriekš noraidīja manu un citu Latvijas deputātu priekšlikumus, kas novērstu Latvijas pārstāvniecības sarukšanu Parlamentā.

Te nav runa par matemātiku vai deputātu vietām. Man ir bažas par principiem, uz kuriem ir balstīta Eiropas Savienība. Aiz saukļiem par demokrātiju, vienotību un kohēziju mēs redzam dalījumu – debitoru un kreditoru, budžeta maksātāju un saņēmēju, emigrācijas un imigrācijas valstīs.

Ir ES dalībvalstis, kas emigrācijas rezultātā ir zaudējušas 10% savu iedzīvotāju. Tagad šie ES pilsoņi zaudē savu pārstāvniecību Parlamentā. 

Un zaudē lielā mērā tāpēc, ka ES joprojām pastāv dalībvalstu diskriminācija, kaut vai lauksaimniecības tiešmaksājumu jomā.

Eiropas Parlamenta darba kārtībā esošais ziņojums paredz vienas deputātu vietas zaudēšanu kopumā 12 ES dalībvalstīm, un trīs deputātu vietu zaudēšanu Vācijai. Tas nepieciešams, lai pēc Horvātijas pievienošanās ES šā gada jūlijā Parlamenta deputātu skaits atbilstu Lisabonas līgumā paredzētajam – proti, 751 deputātam. Valstis, kurām piedāvāts samazināt deputātu skaitu, izraudzītas pēc t.s. regresīvās proporcionalitātes principa jeb rēķinot deputātus uz iedzīvotāju skaitu. Kā norāda ziņojuma autori, būtisks faktors jaunajā vietu sadalījumā ir demogrāfiskās izmaiņas dalībvalstīs laikā kopš pēdējām Parlamenta vēlēšanām.

Mans un Eiropas Konservatīvo un reformistu grupas deputāta Lajoša Bokroša ziņojumā iesniegtie priekšlikumi pēc būtības paredzēja, ka deputātu skaits netiek samazināts tām dalībvalstīm, kuru iedzīvotāju skaits ir sarucis sakarā ar ES atbalstīto krīzes pārvarēšanas pasākumu īstenošanu.

Mūsu priekšlikumu būtība bija ņemt vērā to ieguldījumu, ko Latvija atbilstoši Eiropas Komisijas ieteikumiem, īstenojot lielu valsts budžeta “griešanu”, “Parex” bankas glābšanu un nacionālās valūtas kursa nemainīšanu, faktiski sniedza visas ES finanšu sistēmas stabilitātei. Šīs pieejas rezultātā notika īslaicīgs straujš Latvijas ekonomikas kritums un bezdarba pieaugums, kas noveda pie daudzu Latvijas iedzīvotāju aizbraukšanas.

Diemžēl Parlamentā pamatā valdošais noskaņojums liecina par ES it kā valdošo “solidaritāti”. Tāpat kā dažu valstu pārstāvju centieni, lai no Latvijas un citām Austrumeiropas valstīm emigrējušo cilvēku pārstāvniecība tiktu uzticēta to jauno mītnes valstu politiķiem. Protams, var jau teikt kā Latvijas Ministru prezidents, ka nekas liels jau šī deputātu skaita samazināšanā neesot, un tā jau iepriekš esot bijusi paredzama.

Taču no diskusijām Konstitucionālo lietu komitejā ir skaidri noprotams, ka nākotnē sekos nākamais solis – balsu skaita izmaiņas ES Padomē, kas arī var izrādīties Latvijai un tās premjerministram nelabvēlīgas.

Pasaulē ir vērojama valstu nežēlīga cīņa par savas pārstāvniecības saglabāšanu visdažādākajās institūcijās, piemēram, Starptautiskajā Valūtas fondā, kur t.s. BRIC valstīm netiek dots vietu skaita palielinājums padomē. Tāpat arī ar zobiem un nagiem notiek cīņa, lai SVF vadītājs vienmēr būtu no Francijas vai Vācijas, par spīti tam, ka jau daudzus gadus BRIC valstis SVF ir lielāki kontributori, nekā “vecā” ES. Tas liecina, ka šie jautājumi pasaulē tiek uztverti nopietni. Es gribētu aicināt līdzīgi uztvert lietas arī Latvijas valdībai.

Autors ir Eiroparlamenta deputāts, Nacionālā apvienība