Āzijas bezdelīgas

  • Ieva Puķe
  • 06.02.2013
  • IR
«Mēs to darām bērnu dēļ,» saka Latvijas ķīniešu kopienas jaunpienācējs Čens, kurš uz Latviju atbraucis ar sievu un trim atvasēm. Abi vecākie dēli novembra beigās «ielēkuši» Iecavas skolas 1. un 3.klasē. Termiņuzturēšanās atļauju, ko garantē īpašums 50 000 latu vērtībā, ģimene vēl nav saņēmusi.

«Mēs to darām bērnu dēļ,» saka Latvijas ķīniešu kopienas jaunpienācējs Čens, kurš uz Latviju atbraucis ar sievu un trim atvasēm. Abi vecākie dēli novembra beigās «ielēkuši» Iecavas skolas 1. un 3.klasē. Termiņuzturēšanās atļauju, ko garantē īpašums 50 000 latu vērtībā, ģimene vēl nav saņēmusi.

Austrumu Jauno gadu 10.februārī Latvijā sagaidīs vairāk Ķīnas pilsoņu nekā jebkad. Augošās kopienas locekļu skaits jau sasniedzis 100, uzturēšanās atļaujas pārsvarā iegūtas par nekustamo īpašumu pirkumiem mūsu valstī

Glīti nokrāsotais namiņš Iecavas nomalē nav ietupināts pastkartes cienīgā ainavā. Īpašnieks to ieguvis kopā ar nepabeigtas ēkas pamatiem, kas vīd sētsvidū, un pamestu siltumnīcu. Ielas pusē pret debesīm slejas padomjlaiku garāžu kooperatīva skursteņi. «Kad vēl nebija uzsnidzis sniegs, te bija patiešām skaisti,» apcerīgi saka 33 gadus vecais ķīniešu vīrietis, ko esmu satikusi pie vārtiņiem. 

«Vai jums Latvijā ziemā nepietrūkst saules?» jautāju, lai sāktu sarunu. «Nē, ar gaismu mēs esam pilnīgi apmierināti. Meidžo pilsētā, kur pirms tam dzīvojām, saule bieži vien vispār neparādījās lielā gaisa piesārņojuma dēļ,» viņš atbild. «Mūsu provinces lielākajā pilsētā dzīvo 20 miljoni, mūsu pilsētā - seši miljoni iedzīvotāju.» Trīsreiz vairāk nekā visā Latvijā. Pa ielu bijis grūti paiet, kādam neuzgrūžoties. «Mums Latvijā patīk viss, izņemot auksto laiku,» paziņo ķīnietis.

Jaunākajā žurnālā