Cenu monitoringa veicējs dibināts pērnvasar, piesaistījis pieredzējušus intervētājus
Pirms eiro ieviešanas īstenotā patēriņa cenu monitoringa laikā cenu pierakstu veiks 93 precēm un 32 pakalpojumiem tirdzniecības vietās Rīgā, Daugavpilī, Rēzeknē, Jelgavā, Valmierā, Liepājā un Ventspilī, piektdien informēja monitoringa veicēja SIA “Aptauju centrs” vadītājs Andris Avotiņš.
Cenu monitoringa laikā reizi mēnesī plānots novērot un fiksēt cenas maizes un labības izstrādājumiem, gaļai, zivīm un to izstrādājumiem, augļiem, dārzeņiem, tējai, kafijai, atspirdzinošajiem un alkoholiskajiem dzērieniem, tabakas izstrādājumiem, mājokļa komunālajiem pakalpojumiem un remontam, medicīniskajiem produktiem, transporta pakalpojumiem, sakariem, presei, atsevišķiem izklaides pasākumu izdevumiem un citām precēm, tostarp ēdināšanas, finanšu, tūrisma, personīgās aprūpes un citiem pakalpojumiem.
Patlaban ir noteikts konkrēts novērojamo preču un pakalpojumu saraksts. Monitorings tiek sākts piektdien, un pēc pirmā cenu pieraksta monitoringa veicējs tiksies ar Ekonomikas ministrijas pārstāvjiem, lai nepieciešamības gadījumā precizētu šo sarakstu, piemēram, gadījumā, ja kāds no produktiem nebūs pieejams konkrētajos veikalos, vēsta „Nozare.lv”.
Patēriņa cenu monitorings ir viens no Latvijas nacionālā eiro ieviešanas plānā iekļautajiem pasākumiem, kura galvenais mērķis ir novērot cenu svārstības pirms eiro ieviešanas un tās laikā, lai noteiktu nepamatotu un spekulatīvu cenu kāpumu tirdzniecības un pakalpojumu sniegšanas vietās, informē Ekonomikas ministrija.
Pērn dibinātajā uzņēmumā SIA “Aptauju centrs”, kas veiks patēriņa cenu monitoringu pirms eiro ieviešanas, strādā pieredzējuši darbinieki – 85% intervētāju ir vismaz divu gadu darba pieredze, informēja uzņēmuma valdes loceklis un vienīgais īpašnieks Andris Avotiņš.
Viņš atzina, ka uzņēmums darbu sācis pērn jūlijā, tā komandā patlaban ir 90 cilvēki, kuru vidū ir lauka darba speciālisti, projektu vadītāji, statistiķis, datu apstrādātāji, cenu novērotāji un intervētāji.
Uzņēmumā strādājošajiem ir darba pieredze nacionālu un starptautisku pētījumu organizēšanā, kas iegūta Centrālajā statistikas pārvaldē, tirgus pētniecības kompānijā “GfK”, pētījumu aģentūrā “Data serviss”, telekomunikāciju uzņēmumā “Lattelecom”.
Uzņēmums ikdienā strādā ar vairāk nekā 80 intervētājiem, kas dzīvo dažādās Latvijas pilsētās, un 85% intervētāju ir vismaz divu gadu darba pieredze. Uzņēmumam ir savs zvanu centrs un interneta panelis.
Lai arī “Aptauju centrs” dibināts tikai pērn, tas pirmo sešu darbības mēnešu laikā jau veicis sešas ikmēneša “Omnibusa” aptaujas – 1000 reprezentatīvas tiešās intervijas visā Latvijā. Uzņēmums īstenojis arī 60 informācijas iegūšanas projektus, no kuriem 25 ir monitoringa veida projekti.
Saskaņā ar “Firmas.lv” datiem “Aptauju centra” vienīgais īpašnieks ir Avotiņš. Uzņēmuma apmaksātais pamatkapitāls ir divi lati. Uzņēmums reģistrēts pagājušā gada jūlijā.
Uzņēmuma vadītājs ir sabiedriskās domas un mārketinga pētījumu asociācijas “ESOMAR” biedrs, tādējādi tiek ievērotas tās rekomendācijas.
“Aptauju centrs” tiesības veikt patēriņa cenu monitoringu ieguva atklātā Ekonomikas ministrijas izsludinātā konkursā. “Aptauju centra” piedāvājums atzīts par uzvarējušu, jo tas atbilda noteiktiem kritērijiem un bija ar viszemāko cenu – 39 765,89 lati, ieskaitot pievienotās vērtības nodokli.
Konkursā kopumā tika saņemti četri piedāvājumi, arī no biedrības “Latvijas Patērētāju interešu aizstāvības asociācija”, pētījumu centra SIA “SKDS” un Latvijas Valsts agrārās ekonomikas institūta.
Ekonomikas ministrijas Iepirkuma komisija pērn decembrī par iepirkuma uzvarētāju atzina “Aptauju centra” piedāvājumu. Pārējo pretendentu cena bija augstāka, kā arī viens piedāvājums neatbilda nolikumā izvirzītajām prasībām. Kā galvenais iepirkuma vērtēšanas kritērijs bija noteikts piedāvājuma zemākā cena.
Patērētāju interešu aizstāvības asociācija apstrīdēja iepirkuma rezultātus, taču Iepirkumu uzraudzības birojs atļāva Ekonomikas ministrijai slēgt iepirkuma līgumu ar “Aptauju centru”. Līgums noslēgts šodien.
Informācija par monitoringa rezultātiem būs publiski pieejama Latvijas iedzīvotājiem mājas lapās www.eiro.lv un www.em.gov.lv.
Komentāri (19)
vogelchen 26.01.2013. 00.53
Ja kaut ko nedara, tad slikti, ja dara – atkal slikti??? Ko tad lai dara??? Talākais jau būs atkarīgs no mums, vai mēs ņemsim vērā tirgotāju rīcību, vai nē. Izvele mūsu rokās!
2
efeja60 > vogelchen 26.01.2013. 01.41
Un ko tad Tu izvēlēsies, rimi vai maximu?
0
Signija Aizpuriete > vogelchen 26.01.2013. 10.21
——–
FKTK monitorē finanšu sektoru, KNAB skaita korumpantus, NEPL ziņo par reklāmām, VK pārkāpumus iepirkumos bez ievērības neatstāj – viss notiek, sistēma/iekārta turpina funkcionēt. Tagad vēl viens kantoris sekos cenu izmaiņām, kuras “brīvajā” tirgū nosaka kaut kāda tur “neredzamā” roka? Jā, “paldies” – tā turpiniet, tikai par savu naudu, jo JĒGAS šādām nodarbēm nav – ne krīzes, ne cenu izmaiņas, ne korupciju, ne……neko tas esošajā sistēmā būtiski nemainīs. Uzskatāms esošās sistēmas funkcionēšanas paraugs ir arī pēdējais balsojums Saeimā pret deputātu skaita samazinājumu – ņabaga ministrs Sprūdžs, tik daudz enerģijas un resursu patērēja, lai reformas bīdītu -, galarezultātā “čiks”.
Neiepriecinoša aina – valsts “galvai” nav nekādas apjēgas par notiekošo sabiedrībā, bet reformēt gribam – nu, gluži kā pirms 30 gadiem:
“(..)В 1983 году Юрий Андропов признался, что мы до сих пор не поняли советской системы.(..)Сработал такой фактор, как «ума не хватило». Не хватило ума. Они даже не понимали, с чем они имели дело. Это ужас какой-то….”
http://www.zinoviev.ru/ru/zinoviev-interview.html
0
oskaar 27.01.2013. 02.16
Varētu domāt, ka cenas mainās (pārejas mirklī mainīsies) tikai un vienīgi atkarībā no nacionālās valūtas maiņas. :)
Ja tā uzskatām, tad vismaz maizes, piena un tamlīdzīgu “nacionālo” produktu cenām laikam vēl šodien būtu bijis jābūt, teiksim, kaut vai 2008. gada līmenī- kad dzīvokļi bija dārgi, bet maize lēta.
Bet izrādās, ka šodien dzīvokļi ir krietni lētāki, bet maize stipri dārgāka.
Jēga no tādiem monitorētājiem varētu būt tikai tāda, ka varbūt kaut kādai sabiedrības daļai izdotos pierādīt, ka cenu izmaiņas nav atkarīgas no nacionālās valūtas maiņas, bet tas ir dabisks process, kurš norisinās ik dienu.
Ja politiķi nav spējuši savus piekritējus pārliecināt ar saviem politiskajiem argumentiem, tad ļoti žēl.
Man šķiet kļūdaina un mazmotivēta (ekonomiski nemotivēta) to Latvijas pilsoņu nostāja, kuri uzskata, ka Eirozonai nav jāpievienojas.
Tomēr trallināt valstss naudu sava politiskā brāķa labošanai tomēr nav gluži korekti.
Cenas mainās ļoti dinamiski. Un, ja šādi monitorētāji netika algoti līdz šim (kaut vai kopš 2008. gada krīzes), tad tādi nav vajadzīgi arī procesā no LVL pārejas uz EUR. Izņemot- ja viņi to dara kā sabiedriska organizācija, nesaņemot nekādu finansiālu atbalstu no valsts.
0
agijs 26.01.2013. 10.08
Lielveikala preču sortiments ir no dažiem līdz vairākiem desmitiem tūkstošu preču. Šie moniorēs nepilnas 100 preces. Iespaidīgi.
1
Signija Aizpuriete > agijs 26.01.2013. 10.24
——-
No kura “skapīša” naudu ņems? Paši tak no savas kabatas nemaksās…. p.s. Foršs bizness – es arī neatteiktos par nodokļu maksātāju naudu un/vai ES piešķirto, piemēram – , pa-monitorēt (novērot) laika apstākļu izmaiņas….
0