Latvija ir vienīgā valsts pasaulē, ap kuras robežu visā tās garumā izvietoti slēpņi. Unikālo ideju novembrī īstenoja kāda domubiedru grupa. Visus 300 slēpņus pagaidām atradis tikai viens cilvēks
Labāku dāvanu grūti iedomāties. To pasniedza desmitos no rīta. Nezināmi labdari Latvijai 94.dzimšanas dienā uzdāvināja jaunu robežu – veidotu no 300 slēpņiem. Šo ziņu pērnā gada 18.novembrī savos telefonos saņēma slēpņotāji un sēdās pie datora, lai Geocaching.com ielādētu slēpņu koordinātas, un devās meklējumos. Daudzi mājās pārradās naktī, par svētku vakariņām piemirstot.
Slēpņošana (geocaching) radās pirms 13 gadiem Amerikā, kad programmētājs Deivs Almers gribēja pārbaudīt globālās pozicionēšanas sistēmas (GPS) iespējas: vai, saglabājot platuma un garuma grādus, var kaut ko atrast. Deivs mežā apraka spaini, savā GPS ierīcē piefiksēja koordinātas un iedeva tās draugam Maikam Tīgam, kurš ar GPS ierīci devās mežā un spaini atrada. Pirmajā slēpnī Deivs ielika arī piezīmju grāmatu, kur nākamajiem atradējiem pierakstīties, un sazinājās ar viņiem internetā. Slēpņošana bija dzimusi. Slēpnim jābūt izvietotam unikālā un interesantā vietā. To var veidot no plastmasas kārbas vai pudeles un labi paslēpt koka dobumā vai zem akmens, ar magnētu piestiprināt zem metāla pakāpiena, ielikt speciāli veidotā putnu būrī. Telefonā vai GPS ierīcē norādītās koordinātas novedīs līdz eglei, taču pašam slēpņotājam būs jānojauš, vai kastīte ir zem egles saknes, pie tuvējā akmens vai kokā. Kur tieši – nojaušams arī pēc neliela slēpņa apraksta Geocaching.com.
Autors runā, bet seju slēpj
Pirmās ziņas par slēpņošanu Latvijā lasāmas pirms aptuveni desmit gadiem. Visu šo laiku nekas tik vērienīgs kā Latvijas robežas sērija nebija redzēts. Tās autors Geocaching.com ir norādīts LV_Patriots, kurš nevēlas sevi atklāt un sastopams tikai virtuāli. LV_Patriots ir arī Twitter.com. Viņu izdodas pierunāt tikai sarakstei skaipā, jo slēpņotāja mērķis neesot izcelties «paskat, cik mēs forši, kādu sēriju uztaisījām!». Anonīmais sevi dēvē par Pēteri Brūkleni. Dzīvojot ārpus Rīgas, gadi tā virs 50, strādājot valsts iestādē.
Lai lasītu šo rakstu tālāk, lūdzam autorizēties ar savu epastu vai sociālā tīkla kontu:
Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties mūsu lasītāju pulkam. Abonējot digitālo žurnālu, saņemsi piekļuvi rakstiem nekavējoties.