Kremļa uzvara valodas karā Ukrainā 108

Ukraiņu opozīcija ar prezidenta Janukoviča portretu protestē pret krievu valodas lietojuma paplašināšanu. Foto: AFP/LETA
Aivars Ozoliņš

Latvijā tas neizdevās, toties Ukrainā krievu valoda faktiski kļūst par otru valsts valodu.

Ukrainas parlaments otrdien pieņēma likumu, kas ļauj piešķirt oficiālas valodas statusu krievu valodai reģionos, kuros tā ir dzimtā vismaz 10 procentiem iedzīvotāju. Krievu valodai šāds statuss būs 13 no valsts 27 administratīvi teritoriālajām vienībām, arī galvaspilsētā Kijevā.

“Par ukraiņu valodu pilsētās varēs aizmirst,” opozīcijas politiķi brīdināja pēc likuma pieņemšanas pirmajā lasījumā jūnija sākumā. Pilsētās, kurās vismaz desmitā daļa iedzīvotāju uzskata krievu valodu par savu dzimto, vairs nevarēšot runāt par obligātu ukraiņu valodas lietošanu valsts un pašvaldību iestādēs, medijos, augstskolās.

Tādu pašu statusu varēs piešķirt arī citām valodām, kuras atbilst likumā noteiktajiem kritērijiem. Taču ne jau armēņu, baltkrievu, vācu, grieķu vai tatāru valodas statuss rūp valdošajai Reģionu partijai, kura šo likumu virzīja, un prezidentam Viktoram Janukovičam, kurš bija solījis panākt tā pieņemšanu līdz jūlija beigām.

Spēle ar kaķēniem

Otrdien tas tika izdarīts kā specoperācijā – parlamenta deputātiem piepeši tika paziņots, ka tūlīt notiks balsojums par likumprojektu, kurš nemaz nebija iekļauts dienaskārtībā, un, kamēr sašutušie opozīcijas deputāti centās nepieļaut balsojumu, parlamenta vairākums to atbalstīja. No klātesošajiem 360 deputātiem 118 pat nepaguva nobalsot. “Baudiet spēles skaistumu – mēs tikām ar viņiem galā kā ar kaķēniem,” pēc balsojuma tīksminājās Reģionu partijas priekšsēdētāja vietnieks Mihails Čečetovs.

Operācija tika īstenota tiešām veiklāk nekā 24.maijā, kad mēģinājums pieņemt likumprojektu pirmajā lasījumā izraisīja masu kautiņu parlamenta zālē. Tomēr 5.jūnijā tas izdevās, kaut gan arī ar nekārtībām un opozīcijas protestiem. Kremļa kontrolētie Krievijas plašsaziņas līdzekļi tolaik to komentēja kā “uzvaru kaujā, taču vēl ne karā”. Tagad oficiālas valodas statusa piešķiršanu krievu valodai viņi varēs pamatoti uzskatīt par svarīgu uzvaru karā par Ukrainas atgūšanu.

Atšķirībā no opozīcijas deputātiem Kremlim balsojums diezin vai bija negaidīts. Dienu iepriekš prezidenta Vladimira Putina administrācijas vadītājs Sergejs Ivanovs Kijevā paziņoja, ka likuma pieņemšana “nāks par labu valstij un tās pilsoņiem”. Otrdienas balsojums izskatās arī kā piekrišana Krievijas premjerministra Dmitrija Medvedeva pagājušonedēļ vizītes laikā Ukrainā teiktajam, ka Ukrainai neizdosies izvairīties no atgriešanās Maskavas apkampienos – “agri vai vēlu abām valstīm būs jāatbild uz jautājumu par integrāciju”.

Saimnieciskās attiecības starp Maskavu un Kijevu paliek saspringtas (piemēram, tikšanās laikā ar Medvedevu Janukovičs pavēstīja, ka gribētu apspriest arī “gāzes jautājumu”, taču konkrētu atbildi nesaņēma), un šajā ziņā Ukrainas prezidents ar savām rūpēm par “ekonomisko suverenitāti” neatšķiras no citiem bijušās PSRS valstu vadoņiem. Neviens negrib atdot sarausto citam. Taču oficiālas valodas statusa iegūšana krievu valodai ilgtermiņā ir pat svarīgāka Krievijas ietekmes nostiprināšanai nekā tūlītēja kontrole pār ekonomiku. Arī sabiedrības nacionālā šķelšanās un radikalizēšanās, ko Ukrainā bija veicinājušas ieceres paaugstināt krievu valodas statusu un vēl pastiprinās valodu likuma pieņemšana, ir Kremlim tīkams rezultāts.

Tādā ziņā “kaķēna” lomā ir arī pats Janukovičs un viņa promaskaviskā partija, kuras palikšana pie varas un ekonomiskajām svirām ir atkarīga no krievvalodīgajiem, kuri Ukrainā dzīvo daudz intensīvākā Krievijas informatīvajā telpā nekā dažā citā valstī. Oktobrī jānotiek parlamenta vēlēšanām. Ar jaunā valodu likuma pieņemšanu Janukoviča partija nostiprina izredzes palikt pie varas. Taču opozīcija un ukraiņu valodā runājošā sabiedrības daļa šo likumu uzskata par nopietnu apdraudējumu valsts suverenitātei. Protestēdams pret likuma pieņemšanu, no amata atkāpies parlamenta priekšsēdētājs Volodimirs Ļitvins, kam bija formāli jāapstiprina pieņemtais likums, lai tas varētu nonākt pie prezidenta. Janukovičs nu teic, ka vēl domāšot, vai to parakstīt, ņemot vērā nestabilitāti, ko tas var izraisīt valstī.

Latvijā – bez pašdarbības

Lai noteiktu krievu valodai otras valsts valodas statusu Ukrainā, būtu jāmaina konstitūcija, kam vajadzētu divu trešdaļu parlamenta atbalstu. Šāda pārsvara promaskaviskajiem spēkiem nav. Tāpēc parlamenta pieņemtais likums, kam vajadzēja tikai vienkāršu vairākumu, ir veids, kā to izdarīt caur sētas durvīm.

Latvijā Kremlis pašlaik nevar cerēt uz līdzīgu risinājumu. Necerēja arī tautas nobalsošanā februārī mainīt Satversmi, lai noteiktu krievu valodai otras valsts valodas statusu. “Uzvara vienā kaujā” Kremlim un tam draudzīgajiem politiskajiem spēkiem šeit būtu bijusi tāda “par” un “pret” balsojušo proporcija, kas būtu ļāvusi turpmāk runāt par “ievērojamu atbalstu” otrai valsts valodai. Arī tas neizdevās – Latvijas pilsoņi ieceri noraidīja ļoti pārliecinoši. Maskavai un tās Saskaņas centram nākas par uzvaru uzskatīt jau to vien, ka referendumu izdevās sarīkot.

Jāatgādina, ka tas izdevās tikai tāpēc, ka parakstu vākšanas kampaņai atklāti pieslēdzās SC un tā līderis, Rīgas mērs un kaķu mīlētājs Nils Ušakovs, kas parakstījās par referenduma rīkošanu. (Viņa parakstīšanos “kā privātpersonai”, it kā paliekot pret otru valsts valodu “kā politiķim un amatpersonai”, laikam arī jāuzskata par Kremļa ieskatā skaistu spēli ar vietējiem kaķēniem.)

Pašlaik Ukrainā notiekošais ir atgādinājums, ka, pirmkārt, valsts valodas statusa maiņas mēģinājumi arī Latvijā nav vis kādu pašcieņas problēmu nomocītu vietējo pašdarbnieku iniciatīva. Krievu valoda Kremlim ir globālas ekspansijas ierocis, ko tas izmanto visā frontē, bet it īpaši valstīs, kuras turpina uzskatīt par Krievijas impērijas “vēsturisko” teritoriju.

Otrkārt, ka ir naiva un bīstama iedoma “ņemt valdībā” prokremliskus politiķus, cerot viņus “integrēt” un tā veicināt arī sabiedrības integrāciju. Lielajos impēriskās politikas jautājumos viņu lojalitāte “centram” vienmēr paliks nepārkāpjama, bet etniski sašķelta sabiedrība paliks šo mērķu sasniegšanai obligāts priekšnoteikums. Šie jautājumi līdz ar Putina atgriešanos Kremlī ir kļuvuši par Krievijas ārpolitikas stūrakmeni. Krievu valodas pacelšana gandrīz valsts valodas statusā Ukrainā ir viņa pirmā lielā uzvara “pēcpadomju telpā” pēc atgriešanās tronī. Diemžēl nenākas cerēt, ka nemēģinās panākt arī citas.

 

Komentāri (108)

Kaspars Špūle 08.07.2012. 09.08

Skandalozais likums par reģionālajām valodām Ukrainā ir pievērsis uzmanību ari pašam likumu pieņemšanas procesam Ukrainas parlamentā. Ja saskaita “par” un “pret” likumu nobalsojušos deputātus, tad to kopā ir apmēram par 70 vairāk, nekā todien vispār bija ieradušies parlamenta ēkā. Kādi desmit “par” balsojušie jau ir savas balsis atsaukuši, bet pārējie, šķiet, klusē…
Parlamenta vadītāji negribīgi atzīst – Ukrainas konstitūcijā noteikts, ka deputātiem jāpieņem likumi, “balsojot personīgi”, bet tūliņ piebilst, ka nekur nav teikts, cik deputātiem jābūt parlamentā balsošanas laikā.
Sakarā ar to grūti iebilst Ļvovas telekanāla ZIK diskusiju raidījuma vadītājam, kurš pārraides laikā konstitucionālo tiesību ekspertiem pajautāja: vai likums nebūs pārkāpts, ja parlamenta sēžu zālē strādās tikai trīs cilvēki – parlamenta priekšsēdētājs, viens valdošā vairākuma pārstāvis ar visu pārējo savu domubiedru balsošanas kartītēm un viens opozīcijas pārstāvis (kam, protams, kartīšu būs mazāk). Likumus pieņems ātri un lēti.
Vēl viena interesanta lieta ir vairāk nekā 2000 likuma labojumu liktenis. Šos labojumus opozīcija iesniedza pēc likuma pieņemšanas pirmajā lasījumā, bet, balsojot par otro lasījumu, tos neviens pat nepieminēja. Tagad gan prezidents Janukovičs it kā esot uzdevis valdībai izskatīt šos labojumus un “vajadzīgos” iestrādāt likumā.
Tāds, lūk, parlamentārisms. Nav brīnums, ka daudzi Rietumukrainas politiķi tagadējo Augstāko Radu (parlamentu) Kijevā skaidri un gaiši dēvē krievu vārdā – par “shodņak” (zagļu saiets), bet Janukoviču sauc par “Reģionu partijas prezidentu”.

+25
-2
Atbildēt

0

dro 08.07.2012. 10.48

Vai tad tagad sāksiet diskutēt ar superi? Tas taču garīgi slims provokātors! Kur skatās Veselības ministrija?:)

+20
-5
Atbildēt

5

    Sanšains > dro 08.07.2012. 13.30

    Interesanti.

    Bet, vai dažkārt nav nesaprotami, ja kāds cits ir atbildējis uz komentāru, kas Jums nav redzams?

    0
    0
    Atbildēt

    0

    Sanšains > dro 08.07.2012. 12.54

    nulle –

    Kurus vēl Jūs ielikāt tajā skriptā?

    0
    0
    Atbildēt

    0

    Kaspars Špūle > dro 08.07.2012. 11.19

    Nepūt nu pīlītes, tev viņa “Sovoku blokā” nemaz nav 🙂

    +3
    -3
    Atbildēt

    0

    ilmisimo > dro 08.07.2012. 12.13

    lno Vai tad tagad sāksiet diskutēt ar superi?
    _________________ mja.

    ar tabureti padiskutēt laikam ir jēddzīgāk. Pie tam- var aŗī apsēsties.

    Bet – redakcijai superi laikam dikti vajadzīgi?

    +6
    -4
    Atbildēt

    0

    Kaspars Špūle > dro 08.07.2012. 11.11

    Vai tad tagad sāksiet diskutēt ar superi?
    ——-
    Es gan teikšu – drīzāk ar IR.lv redakcijas trolli komentāru skaita palielināšanai. Gan jau arī šim ir kāds labumiņš.
    Un piebildīšu moderno frāzi – tas ir mans viedoklis.

    +11
    -3
    Atbildēt

    0

austrisv 08.07.2012. 12.32

Putina mērķi, izskatās, ir kā jau ierasts lielkrievu šovinistiem!, kā to varēja jau iepriekš paredzēt, kad šis briesmonis nāca atkal pie varas. Tai vietā , lai sakārtotu savu valsti, šis punduris metas destabilizēt kaimiņvalstis. Pilnīgi līdzīgi scenāriji ar krievu valodu, kā reģionālo valodu: gan Ukrainā, gan arī Latvijā. Labi, ka izdevās dažus “tankistus” sašķelt, citādi, ej nu zini, kas notiktu arī Latvijā!
Es gan šaubos vai ar ukraiņiem viņi tiks tik viegli cauri, jo ukraiņi savā pārsvarā ir īsti nacionāla tauta. Domāju, ka nemieri tikai sāksies.
Krievi joprojām nesaprot, ka nevajag uzbāzties ar savu “mīlestību” citiem.
Zinām jau kas notika Baltkrievijā ar baltkrievu valodu, kuru tik jau nu iztapīgi Baķka nostūma aizkrāsnē! Atdeva visu krieviem, bet pretī dabūja figu!

+15
-2
Atbildēt

4

    janazakovica > austrisv 09.07.2012. 01.20

    pareizticigie vinus-sektantus septitas dienas advesntistus loti draudzigi apslakstija ar sveto udeni..ta ir vinu kannoniska teritorija un nekadiem amerikanu sektantiem jozefa smita un elenas vaitas sekotajiem. tur nav vietas..lai priecajaas ka vinus nenomizoja..a vajadzeja oj ka vajadzeja..

    0
    -3
    Atbildēt

    0

    dace_roze_lmt_lv > austrisv 08.07.2012. 13.05


    Bet Putina mērķi, izskatās, ir kā jau ierasts lielkrievu šovinistiem!, kā to varēja jau iepriekš paredzēt, kad šis briesmonis nāca atkal pie varas. Tai vietā , lai sakārtotu savu valsti, šis punduris metas destabilizēt kaimiņvalstis. Pilnīgi līdzīgi scenāriji ar krievu valodu, kā reģionālo valodu: gan Ukrainā, gan arī Latvijā”

    – Простаки любят идею заговора, и что миром управляют евреи, или что все беды придумывает Путин. На самом деле, миром правит случай. И Линдерман возник сам по себе, точнее, потому что Латвия потребовала его выдать, и на Украине закон был принят случайно, потому что вице-спикер и коммунист Мартынюк воспользовался отсутствием начальника, националиста Литвина, и поставил на голосование законопроект:

    “…резонансный законопроект о языковой политике, против которого выступила оппозиция, был принят в первом чтении в начале июня. Оппозиционеры, пытаясь заблокировать дальнейшее рассмотрение документа, подали к нему большое количество поправок (более двух тысяч). В этих условиях предполагалось, что Рада не успеет принять документ до начала парламентских каникул (которые начинаются со следующей недели) и он будет отложен на осень.

    Литвин, успокаивая оппозицию, заявлял, что на текущей неделе законопроект на голосование поставлен не будет. Однако в итоге документ все же был принят во втором чтении. Литвина в это время в зале заседаний не было (заседание вел один из вице-спикеров, коммунист Адам Мартынюк). Он внес законопроект в повестку дня. В Раде началась драка. На этом фоне документ был быстро поставлен на голосование и одобрен в редакции первого чтения (то есть без учета поступивших поправок).

    Представитель Партии регионов Михаил Чечетов, комментируя произошедшее, заявил: “Оцените красоту игры. Мы их развели, как котят. Я не знаю, что они будут делать на выборах”: http://lenta.ru/news/2012/07/04/resign/

    0
    -3
    Atbildēt

    0

    janazakovica > austrisv 08.07.2012. 14.17

    starp citu irijaa tikai ap 10% iru zin savu dzimto valodu..visi parejie runaa angliski..kad viniem prasa kas tu esi..vins atbild..iru katolis..par to vini var pateikties romas katolu baznicai un britu imperijai..

    +4
    -3
    Atbildēt

    0

    Nika > austrisv 08.07.2012. 12.43

    Tieši tā. Un tas arī būs iemesls, kāpēc krievija atkal sabruks, kā jau 2 reizes nesenā vēsturē. Viņi no savām kļūdām nav neko iemācījušies.

    +9
    0
    Atbildēt

    0

Lai pievienotu komentāru, vai ienāc ar:

Saņem svarīgākās ziņas katru darba dienas rītu