Lielākais zinātnes atklājums šogad – Higsa bozons

Žurnāls “Science” nosauc pasaules svarīgākos zinātnes sasniegumus

Higsa bozona atklāšana, jauni dati par neitrīno un ASV kosmosa pašgājēja robota “Curiosity” nosēšanās uz Marsa – tie ir daži notikumi no autoritatīvā zinātnes žurnāla “Science” sastādītā 2012.gada galveno zinātnisko sasniegumu topa.

Katru gadu šis žurnāls gada beigās veido apkopojumu par svarīgākajiem sasniegumiem zinātnē. Pēc tradīcijas žurnāla veidotāji izvēlas uzvarētāju un vēl deviņus līdzvērtīgus notikumus pēc to nozīmīguma.

Pirmo vietu žurnāls “Science” piešķīris Higsa bozona daļiņu atklāšanai. Par šo revolucionāro atklājumu Eiropas kodolpētījumu centra CERN zinātnieki paziņoja vasarā. Higsa bozons, kā jau ziņots, bija pēdējais trūkstošais elements teorijā par Visuma uzbūvi. Hipotēzi par šādu daļiņu eksistenci pirms vairāk nekā 40 gadiem izvirzīja profesors Pīters Higss.

Žurnāla eksperti par vēl vienu nozīmīgu šā gada atklājumu uzskata tā saucamā Deņisova genoma “nolasīšanu”. Šo genomu atklāja Altaja novada Soloņešenskas rajona Deņisovas alā, no kurienes arī dots nosaukums. Alā atrada piecus cilvēka ķermeņa fragmentus, kas Vācijas Maksa Planka evolucionārās antropoloģijas institūtā ļāva atšifrēt Deņisova genomu. Proti, šie cilvēki Sibīrijas dienvidos un Vidusāzijā dzīvoja aptuveni pirms 40 tūkstošiem gadu – vienā laika periodā ar neandertāliešiem un mūsdienu Homo Sapiens priekštečiem.

Nozīmīgo atklājumu sarakstā iekļauta arī genoma “rediģēšanas” metodika – TALEN (transcription activator-like effector nucleases), ar kuras palīdzību zinātnieki tagad spēj mainīt vai deaktivizēt specifiskus dzīvnieku gēnus.

Par svarīgu sasniegumu nosaukta desmit gadus ilgušā projekta “Encode” pabeigšana. Tāpat revolucionāro atklājumu skaitā minēti sasniegtie rezultāti ar neitrīno detektoriem (Daya Bay Reactor Neutrino Experiment). Šis eksperiments pētniekiem var palīdzēt izskaidrot, kāpēc Visums satur tik daudz matērijas un tik maz antimatērijas.

Reitingā iekļuvušas arī nanotehnologu atklātās tā saucamās Majorana fermions jeb kvazidaļiņas, kuru pastāvēšanu pagājušā gadsimta 30.gados pieļāva itāliešu fiziķis Ettore Majorana. Šogad Nīderlandes fiziķu un ķīmiķu grupa ieguva pārliecinošus rezultātus, ka šādas kvazidaļiņas pastāv. Praktiski tas nozīmē iespēju radīt kvantu datorus.

Plašu sabiedrības uzmanību iemantojušais ASV Kosmosa aģentūras NASA šogad 6.augustā uz Marsu nogādātais un savus pirmo soļus uz sarkanās planētas spērušais pašgājējs robots “Curiosity” arī iekļuvis reitingā.

Žurnāla veidotāji augstu novērtējuši inženieru izveidoto mehānisko roku, kuru vada cilvēka smadzeņu impulsi. Tas ļoti atvieglos paralizēto cilvēku dzīvi.

“Science” reitinga desmit svarīgajos atklājumos iekļauts arī ar lāzerrentgenu izveidotais pirmais olbaltumvielas molekulas rentgena uzņēmums. Tas var būt noderīgs atklājums, ārstējot retas slimības.

Un vēl viens atklājums no pasaules TOP desmitnieka  – Japānas zinātnieki no peļu embriju cilmes šūnām ieguvuši dzīvotspējīgu olšūnu.