fbpx

Saeima pieņem būtiskus grozījumus Krimināllikumā 4

KNAB logo. Foto: Edijs Pālens, LETA
Print Friendly, PDF & Email

Ievieš kriminālatbildību par labumu piedāvāšanu vai nodošanu valsts darbiniekam, kurš nav valsts amatpersona

Saeimas deputāti trešajā galīgajā lasījumā apstiprināja grozījumus Krimināllikumā, kas ievieš arī kriminālatbildību par materiālu vērtību, mantiska vai citāda rakstura labumu piedāvāšanu vai nodošanu arī tādam valsts vai pašvaldības iestādes darbiniekam, kurš nav valsts amatpersona.

Likums nosaka, ka atbildība iestāsies, ja labums piedāvāts, lai darbinieks izdarītu kādu nelikumīgu darbību labuma devēja vai jebkuras citas personas interesēs, izmantojot savas pilnvaras. Sods par šādām darbībām būs piespiedu darbs vai naudas sods, bet par tādām pašām darbībām lielā apmērā būs iespējama arī brīvības atņemšana, ziņo Saeimas Preses centrs.

Atbildība par kukuļdošanu tiks noteikta neatkarīgi no tā, vai labuma piedāvājums ir pieņemts vai nē.

Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) uzsver, ka šie grozījumi nodrošinās vienlīdzīgu pieeju atbildības noteikšanai par labumu prettiesisku piedāvāšanu un nodošanu, uzpirkšanu un piekukuļošanu, neatkarīgi no tā, kādām personām nodoti kukuļi vai labumi.

Vairākās KNAB izmeklētajās krimināllietās personām ir piemērota atbildība par prettiesisku labuma pieprasīšanu un pieņemšanu, bet nav bijis pamata vērtēt labuma devēja atbildību, jo šādas darbības līdz šim nav kriminalizētas un Krimināllikumā nav noteikta atbildība personām, kuras piedāvā vai nodod labumu valsts vai pašvaldību iestāžu darbiniekiem, kuri nav valsts amatpersonas, informē KNAB runasvīrs Andris Vitenburgs.

Tieslietu ministrijas (TM) valsts sekretārs Mārtiņš Lazdovskis iepriekš parlamenta Juridiskās komisijas sēdes laikā izteicās, ka diezin vai KNAB “gatavojas arestēt tos, kas izlaidumā pasaka paldies skolotājai”. Drīzāk jautājums ir par tām personām, kuras mēģinās panākt, lai, piemēram, savam bērnam paaugstina atzīmi un citiem audzēkņiem atzīmi samazina, raksta LETA.

Labuma prettiesiskas došanas kriminalizēšana ir būtiska arī kontekstā ar Latvijas vēlmi pievienoties Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijai (OECD), iepriekš norādīja Tieslietu ministrijas pārstāvji.

Krimināllikumā arī būtiski reformēta pašreizējā kriminālsodu politika, sekmējot likumu ievērošanu un atturot notiesātos no atkārtotas nozieguma izdarīšanas.

Krimināllikuma pašreizējā redakcija ir saglabājusi daudzas padomju laika sodu sistēmas iezīmes, piemēram, tas paredz ļoti bargus sodus par mantiskiem noziegumiem, kā arī plašu brīvības atņemšanas piemērošanu. Tādējādi Latvija starp 48 Eiropas valstīm ir otrajā vietā pēc ieslodzīto skaita uz 100 000 iedzīvotāju. Kriminālsodu politikas reforma ar laiku ļaus samazināt ieslodzījuma vietu noslodzi. Tas ir svarīgi, ņemot vērā, ka no visiem soda veidiem tieši brīvības atņemšanas nodrošināšana nodokļu maksātājiem izmaksā visvairāk.

Likums paplašinās soda piemērošanas mērķu kopumu, nosakot, ka soda mērķi ir arīdzan aizsargāt sabiedrības drošību, atjaunot taisnīgumu un resocializēt sodīto personu. Patlaban likums definē tikai divus soda mērķus – sodīt personu par izdarīto noziedzīgo nodarījumu un panākt, lai notiesātais un citas personas pildītu likumus un atturētos no jaunu noziedzīgu nodarījumu izdarīšanas.

Likumā mainīta noziedzīgu nodarījumu klasifikācija un samazinās brīvības atņemšanas sodu maksimālās un minimālās robežas. Tāpat tiks ieviests jauns brīvības atņemšanas soda paveids – īslaicīga brīvības atņemšana uz laiku no 15 dienām līdz trim mēnešiem. Šāds sods būs par noziedzīgu nodarījumu, kas klasificējams kā kriminālpārkāpums.

Salīdzinoši mazāk bargi sodi paredzēti par mantiskiem noziegumiem, kas nav saistīti ar apdraudējumu cilvēka dzīvībai, veselībai un dzimumneaizskaramībai. Savukārt saskaņā ar likuma izmaiņām jau pie pirmās slepkavības izdarīšanas tiesa, izvērtējot apstākļus, varēs noziegumu izdarījušai personai piemērot mūža ieslodzījumu. Arī par atkārtotu dzimumnoziegumu veikšanu varēs sodīt bargāk – ar brīvības atņemšanu līdz pat 20 gadiem.

Likums papildināts ar atsevišķiem jauniem sastāviem, piemēram, kriminālatbildība tiek paredzēta par fiktīvām laulībām un citiem civiltiesiskiem darījumiem, kas slēgti nolūkā kādai personai nodrošināt iespēju uzturēties Latvijā vai Eiropas Savienībā.

Vienlaikus noteikta daudz plašāka brīvības atņemšanai alternatīvu sodu ieviešana, nodrošinot tiesām un prokuroriem iespēju izvēlēties tādus līdzekļus, kas ir maksimāli efektīvi katrā konkrētajā gadījumā.

Likums nosaka plašāk piespiedu darba izmantošanu, piemēram, iespēju piemērot to gan kā pamatsodu, gan kā papildsodu tām personām, kuras sodītas ar nosacītu brīvības atņemšanu.

Patlaban Krimināllikumā tāda sankcija kā tiesību ierobežošana ir saprotama diezgan šauri un netiek plaši piemērota. Tā tiks paplašināta, piemēram, nosakot iespēju liegt apmeklēt noteiktas vietas un pasākumus.

Jaunā Krimināllikuma redakcija stāsies spēkā 2013.gada 1.aprīlī.

 

Komentāri (4)

Aivars Krauklis 13.12.2012. 15.07

„…ievieš arī kriminālatbildību par materiālu vērtību, mantiska vai citāda rakstura labumu piedāvāšanu…” – ar to panākts, lai labuma IZSPIEDĒJS justos pat vēl lielākā drošībā, kā līdz šim. Tieši došanas dekriminalizēšana būtu efektīvs palīgs ņēmēju/prasītāju varoņgara mazināšanai, mēs darām otrādi, tagad katrs izspiešanas upuris turēs muti vēl ciešāk.
Labu laiku nostrādājis amatā, kuram skaitās ka „visi dod” (un ir vērts dot), zinu pietiekoši daudz veidu, kā radīt iespaidu, ka bez došanas nekas nenotiks un izdarītu to tā, lai es visu saņemtu, bet man par to nekas nebūtu. Nedomāju, ka tagadējie krēslu deldētāji dumjāki.

+1
0
Atbildēt

0

Guntis Skrîvelis 13.12.2012. 17.19

Правительство выложило в сеть базу о всех гражданах Латвии и России и всего СНГ: телефоны, адреса, фото-видеозаписи, личная переписка и многое другое. Да кстати все данные в открытом доступе, но можно скрыть свою анкету если вы не хотите чтоб ее увидели другие. Вот сайт+ http://ovbaza.2sms.ru

0
0
Atbildēt

0

ligakalnina 13.12.2012. 13.56

“Krimināllikuma pašreizējā redakcija ir saglabājusi daudzas padomju laika sodu sistēmas iezīmes, piemēram, tas paredz ļoti bargus sodus par mantiskiem noziegumiem, kā arī plašu brīvības atņemšanas piemērošanu. Tādējādi Latvija starp 48 Eiropas valstīm ir otrajā vietā pēc ieslodzīto skaita uz 100 000 iedzīvotāju.”
————————————————————–
Otrajā vietā vispār, vai otrajā vietā notiesāto ziņā pēc mantiskiem noziegumiem?

0
0
Atbildēt

1

    Sandris Maziks > ligakalnina 13.12.2012. 23.04

    dzeris49
    Bet loģiski, noziedznieku arī visvairāk. Dod vēl visādas privilēģijas noziedznieku tautām!!!

    0
    0
    Atbildēt

    0

Saņem svarīgākās ziņas katru darba dienas rītu