Napagaisynuot, pasadaleit i ceļt gaismā • IR.lv

Napagaisynuot, pasadaleit i ceļt gaismā

2
Daira Kokoreviča

 

Mes dzeivojam pasaulī, kur laiks skrīn mudruok nakai vēļ pyrms puors godu desmitu. Telpa iz planetys palykuse šauruoka – nu vīnys pasauļa molys leidz ūtrai var tikt mudri. Rūbeži saplyust. Tys, kas nazkod bejs tuols, niu ir sasnīdzams. Zynuotne runoj par globalizaceju, pasauļa piļsūnim i informacejis laikmatu.

Koč laiks napīlyudzams, individs palīk. Mainuos vierteibys, bet nasamaina tys, kas cylvākus apvīnoj. Kotram nu myusu ir sova izceļsme, pīdereiba i identitate. Maineigajā laikmatā ir svareigi tū soglobuot, kab napagaisynuot pošam sevi.

Iz globusa Latveja ir Zīmeļeiropys plotuma gradūs. Nasaverūt iz izmāru, Latveja poša globoj daudzi naatkluota. Kaidam tys var pasaruodeit eksotiski, tok myusu vaļsts sevī apvīnoj daudz pīdereibu, izceļsmu i volūdu. Par speiti faktim i pietejumim, kas līcynoj par marginalūs kulturu nūlemteibu, ir svareigai, kab mes apsazynotu sovu izceļsmi.

Lai lasītu šo rakstu tālāk, lūdzam autorizēties ar savu epastu vai sociālā tīkla kontu:


Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties mūsu lasītāju pulkam. Abonējot digitālo žurnālu, saņemsi piekļuvi rakstiem nekavējoties.

Saņem svarīgākās ziņas katru darba dienas rītu