Pirms vairākiem mēnešiem slejā rakstīju par šķēršļiem, kas liedz efektīvi iesaistīt vecāka gadagājuma darbspējīgos cilvēkus darba tirgū. Biju nepatīkami pārsteigts, par šo publikāciju saņemot kritiku, ka esmu vecāku cilvēku nodarbināšanas pretinieks. Tā nav.
Aizvadītajā nedēļā notikušajā Lattelecom konferencē amerikāņu eksperte Tamāra Ēriksone norādīja, ka, ņemot vērā mūsu demogrāfisko situāciju, Latvijai jāiesaista darba tirgū visi darbspējīgie iedzīvotāji, arī cilvēki gados. Es tam pilnībā piekrītu. Taču, lai to varētu realizēt, organizācijām un sabiedrībai jāveic būtiskas pārmaiņas.
Pirmkārt, nepieciešams izveidot visaptverošu mācību sistēmu, kas nodrošinātu gados vecākiem cilvēkiem piemērotas mācību programmas. Svarīgi, lai šīs programmas tiktu veidotas atbilstoši uzņēmējdarbības vides reālajām vajadzībām konkrētās nozarēs, pat konkrētos uzņēmumos. Es ieteiktu novirzīt šīm vajadzībām daļu līdzekļu, kas tiek tērēti bezdarbnieku izglītošanai, jo pieejas un metodes cienījama vecuma cilvēku attīstīšanai ir laikietilpīgas un tāpēc dārgākas.
Lai lasītu šo rakstu tālāk, lūdzam autorizēties ar savu epastu vai sociālā tīkla kontu:
Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties mūsu lasītāju pulkam. Abonējot digitālo žurnālu, saņemsi piekļuvi rakstiem nekavējoties.