Ir.lv aptaujātie ministri izvairās no atbildes, kāpēc valdība lēmusi nerīkot konkursu par jaunu radaru iepirkumu
Tā kā valdība lēmusi fotoradaru iepirkumu veikt bez Publisko iepirkumu likuma piemērošanas un godīgas konkurences nodrošināšanas, sabiedrība par atklātību “Delna” apsver iespēju vērsties Satversmes tiesā (ST) vai Eiropas Savienības (ES) tiesā. Iespējams, ka valdībai argumentācijas vispār nav, pieļauj “Delnas” direktors Kristaps Petermanis, jo arī Ir.lv vairākas dienas neizdevās saņemt atbildi no ministriem, kāpēc valdība 25.septembrī izlēma nerīkot konkursu.
Jau ziņots, ka tikai pagājušā nedēļā Iekšlietu ministrijas (IeM) valsts sekretāte Ilze Pētersone-Godmane LTV ziņu raidījumā pateica, ka netiks rīkots jauns publisks iepirkuma konkurss par fotoradariem. Par to jau esot lemts slēgtā 25.septembra sēdē, kad arī Ministru kabinets pieņēmis lēmumu atļaut IeM vērtēt iespēju iegādāties 57 fotoradarus no Vācijas uzņēmuma.
Savukārt “Delna” neredz pamatojumu valdības lēmumam, kāpēc nevajadzētu rīkot jaunu fotoradaru konkursu. Šajā situācijā nav ne force majeure apstākļi, ne arī tiek sargāts valsts noslēpums – to pieļauj likums konkursa nerīkošanai. Turklāt valdība 25.septembra lēmumam un ar to saistītajai informācijai piemērojusi ierobežotas pieejamības statusu.
“Delna” no IeM ir saņēmusi cenzētu izrakstu no Ministru kabineta (MK) sēdes protokola ar lēmuma tekstu. “Lai arī mēs konkrēti lūdzām, nekādu argumentāciju, kas šo lēmumu pamatotu, nesaņēmām. Pieņemam, ka argumentācijas nav, un MK ir rīkojies juridiski vaļīgi. Līdz ar to mēs patlaban vērtējam tālāko rīcību, bet, tā kā iepriekšējā valdības prakses analīze liecina, ka MK šādus lēmumus nemaina, tad mums, acīmredzot, ir jāizmanto citi tiesiskie līdzekļi lēmuma apturēšanai,” aģentūrai LETA norāda “Delnas” direktors Petermanis.
Ir.lv uzrunāja visus 13 valdības ministrus, kā arī valdības vadītāju, uzdodot jautājumu, kāpēc par fotoradaru iepirkumu netiek rīkots jauns iepirkuma konkurss. Vairāku dienu laikā tā arī pēc būtības netika saņemta atbilde par konkursa nerīkošanu, bet sekoja atrakstīšanās, ka valdība vēl nav lēmusi par fotoradaru atpirkšanu no vācu firmas, turklāt ministri solidāri norādīja, ka par šo jautājumu vienīgā atbildīgā ir IeM.
Tieslietu ministrs Jānis Bordāns (VL-TB/LNNK) uzskata, ka šī nav bijusi laba prakse konkrētas ministrijas iepirkuma jautājuma risināšanu nodot izlemšanai valdības īsajā sēdē. Kā iemeslu jauna fotoradara konkursa nerīkošanai Bordāns min ilgu radaru darbības pārtraukumu, kas radot draudus sabiedriskajai drošībai. Turklāt iepirkumu likumība ir katras ministrijas atbildība, “pretējā gadījumā tiek veicināta bezatbildība”, norāda ministrs. Atbildība jāuzņemas IeM iepirkumu nodrošināšanas un kontroles nodaļai un IeM advokātu birojam.
Savukārt ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs (RP) 25.septembra sēdē nepiedalījās, jo atradās komandējumā, bet vienīgais no Ir.lv aptaujātajiem atzīst, ka par labāko iepirkuma formu uzskata konkursa rīkošanu.
Labklājības ministre Ilze Viņķele (Vienotība) atbalsta iespējami ātrāku procedūru, kas nerada juridiskas sekas tam, lai uz ceļiem atgrieztos strādājoši radari. Arī veselības ministre Ingrīda Circene (Vienotība) uzsver statistikas datus, kas rāda, ka radariem uz ceļiem ir bijusi pozitīva loma. Uz jautājumu, kāpēc netiek rīkots jauns fotoradaru konkurss, viņa atbild, ka par tālāko rīcību tiks lemts tad, kad valdībā būs uzklausīts IeM vērtējums par radaru iespējamo atpirkšanu no “Vitronic” un saņemts neatkarīgā audita slēdziens.
Līdz piektdienas vakaram Ir.lv nebija saņēmis atbildes ne no izglītības ministra Roberta Ķīļa, kurš atrodas komandējumā, ne no satiksmes ministra Aivja Roņa, kurš lēmuma pieņemšanas dienā bijis komandējumā.
Savukārt atbildīgā IeM piektdien galu galā atsūtīja to pašu atbildi, kas ievietota ministrijas mājas lapā. Tās būtība – valdība nav pieņēmusi lēmumu pirkt fotoradarus. Un atkal – atbildes nav, kāpēc netiks rīkots konkurss, ja jau fotoradari ir nepieciešami. “25.septembra Ministru kabineta sēdē, kurā tika uzklausīta Iekšlietu ministrijas informācija par fotoradaru uzstādīšanas līguma neizpildi no komersanta „V-Traffic” puses, netika pieņemts lēmums pirkt radarus,” teikts IeM paziņojumā.
Pēc būtības līdz šim neatbildēja arī premjera birojs, jo Valdis Dombrovskis (Vienotība) tieši šā raksta tapšanas laikā atradās ārpus valsts.
Tikmēr “Delna” vērtē divus ceļus – vai nu līdz 27.novembrim, kas ir pēdējais datums, līdz kuram IeM var izvērtēt fotoradaru iepirkšanas lietderīgumu, ar iesniegumu vērsties ST, lūdzot pagaidu noregulējumu apturēt fotoradaru pirkšanu bez konkursa, vai arī vērsties ES tiesā, stāsta Petermanis.
Viņš norāda, ka šis neesot vienīgais gadījums, kad valdība nav piemērojusi Publisko iepirkumu likumu. “Esam apzinājuši MK praksi 2010./2011.gada periodā. Pēc Valsts kancelejas sniegtās informācijas, MK ļāvis minēto likumu nepiemērot vismaz sešos gadījumos, un, meklējot, piemēram, interneta vietnē “www.likumi.lv”, redzam, ka vismaz kopš 2007.gada katru gadu ir viens līdz divi šādi gadījumi,” saka “Delnas” direktors.
Komentāri (34)