Būtiskākā prioritāte ir demogrāfija, bet vislielākais papildu finansējums tiks Veselības ministrijai
Izskatīšanai komisijās Saeima ceturtdien nodeva nākamā gada valsts budžeta projektu. Prioritārajiem pasākumiem un jaunām politikas iniciatīvām 2013.gadā valsts pamatbudžetā plānots piešķirt papildu finansējumu 146,84 miljonu latu apmērā.
Par budžeta nodošanu balsoja 47 deputāti, pret bija 27, bet atturējās 11, ziņo LETA.
Kā būtiskāko prioritāti valdība 2013.gada budžetā izvirzījusi demogrāfiju, uzsvaru liekot uz dzimstības palielināšanu veicinošiem pasākumiem. Daļa no tiem jau ir iekļauta valsts budžeta bāzes izdevumos, informēja Finanšu ministrijā (FM).
Galvenie demogrāfiju stimulējošie pasākumi ir izmaksu griestu samazināšana “māmiņu algām”, sociālās apdrošināšanas iemaksu paaugstināšana personām, kuras kopj bērnus vecumā līdz pusotram gadam, atbalsts bērna pieskatīšanai, mātes un bērna veselības uzlabošanas plāns, pakāpenisks uzturlīdzekļu izmaksas apmēra palielinājums. No 2013.gada jūlija tiks palielināts iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) atvieglojums par apgādībā esošajiem bērniem.
Nākamgad vislielākais papildu finansējums – 44,943 miljoni latu – tiks Veselības ministrijai. FM atzīmē, ka Veselības ministrijas izdevumi nākamajam gadam tiek pielīdzināti šā gada budžeta izdevumiem.
Nākamā gada budžetā prioritārie pasākumi saistīti arī ar Latvijas prezidentūras Eiropas Savienības (ES) Padomē nodrošināšanu, šim mērķim dažādām ministrijām papildu paredzēti kopumā vairāk nekā četri miljoni latu. Prioritāro pasākumu vidū ir arī gatavošanās Rīgas kā Eiropas kultūras galvaspilsētas statusam, papildu finansējums paredzēts arī XXV Vispārējo latviešu dziesmu un XV Deju svētku nodrošināšanai.
Valsts konsolidētā budžeta ieņēmumi 2013.gadā prognozēti 4,656 miljardu latu, bet izdevumi – 4,792 miljardu latu apmērā. Salīdzinājumā ar 2012.gada plānu nākamā gada budžetā paredzēts ieņēmumu palielinājums 133,1 miljona latu apmērā un izdevumu palielinājums 146,8 miljonu latu apmērā.
Valsts pamatbudžeta ieņēmumi 2013.gadā prognozēti 3,308 miljardi latu un izdevumi plānoti 3,386 miljardu latu apmērā. Valsts pamatbudžeta izdevumu palielinājums, salīdzinot ar 2012.gada plānu, ir 128,8 miljoni latu jeb 4%. Tajā skaitā paredzēts izdevumu samazinājums 32,9 miljonu latu apmērā ES politiku instrumentu un pārējās ārvalstu finanšu palīdzības līdzfinansēto projektu un pasākumu īstenošanai, savukārt 161,7 miljonu latu apmērā palielināti izdevumi valsts pamatfunkciju finansēšanai, tajā skaitā 20,2 miljoni latu procentu izdevumiem, 19,8 miljoni latu kārtējiem maksājumiem ES budžetā, 70,6 miljoni latu subsīdijām un dotācijām, 59,1 miljons latu kārtējiem izdevumiem.
Valsts speciālā sociālās apdrošināšanas budžeta ieņēmumi prognozēti 1,368 miljardi latu un izdevumi – 1,425 miljardi latu. Valsts speciālā budžeta izdevumu palielinājums salīdzinājumā ar 2012.gada plānu ir 22,4 miljoni latu jeb 1,6%.
Latvijas kopbudžeta ieņēmumi 2013.gadā plānoti 5,66 miljardi latu, bet kopbudžeta izdevumi – 5,82 miljardi latu. Kopbudžetu veido pamatbudžets, sociālais budžets, atvasinātās publiskās personas un pašvaldību budžets.
Vispārējais valdības budžeta deficīts 2013.gadā plānots 1,4% no iekšzemes kopprodukta (IKP), bet IKP pieaugums salīdzināmās cenās nākamgad tiek prognozēts 3,7% apmērā.
Nākamgad valsts budžetā plānoti lielāki ieņēmumi no pievienotās vērtības nodokļa (PVN) un IIN. Nākamgad no IIN plānots iekasēt 872,9 miljonus latu, šogad – 854,6 miljonus latu. No IIN 2013.gadā plānots iekasēt vairāk nekā šogad, lai gan no 2013.gada par vienu procentpunktu – no 25% uz 24% – tiks samazināta IIN.
PVN ieņēmumi 2013.gada budžetā plānoti 1,116 miljardi latu, bet šogad – 1,07 miljardi latu.
Nākamā gada budžeta izskatīšana pirmajā lasījumā paredzēta 22.oktobrī, bet otrajā lasījumā – 15.novembrī. Šis ir pirmais budžeta likumprojekts pēdējo divu gadu laikā, kas ir izveidots bez starptautisko aizdevēju palīdzības.
Komentāri (33)
ronalds_vuskans 05.10.2012. 08.59
Jācer uz NA saprātīgumu…
Manuprāt NA ir pietiekoši daudz nesaprātīgu “runas vīru”. Pašreizējie Parādnieka un,diemžēl.arī Dzintara paziņojumi ir tikpat koši kā savulaik Zatlera tanki.
Nacionāļu karogā – demogrāfija tā pat kā SC – demokrātija var “ievīstīt” visai apšaubāmus nodomus..
Vai NA ir klāstījusi savu tālāko rīcību ja valdība krīt?
0
Ilona Auziņa 04.10.2012. 13.28
Pašlaik galvenā nesaskaņa ir ar VL par papildus atbalstu bērniem. Bet priecē tas, ka koalīcija ir pietiekami stipra un SC nevar “bīdīt” dažādus atbalsta projektus savai vēlēšanu kampaņai, lai nosegtu Rīgā tam izlietotos, milzīgos līdzekļus. Jācer, ka VL tomēr būs tik saprātīgi un pildīs savu solījumu šajā sakarā, nesākt šūpot valdību.
0