Muižnieces tiesa: konsultantes glabājušas viltotā protokola pierādījumus

Protokols, kura viltošanā apsūdzēta Muižniece, ticis uzrakstīts tikai piecus mēnešus pēc komisijas sēdes

Saeimas Juridiskās komisijas 2009.gada 1.septembra sēdes protokols, kura viltošanā apsūdzēta toreizējā komisijas priekšsēdētāja, tagadējā Satversmes tiesas (ST) tiesnese Vineta Muižniece, faktiski tika sagatavots tikai 2010.gada 1.februārī. Šāda kavēšanās notikusi pārpratuma pēc, Rīgas pilsētas Centra rajona tiesā ceturtdien liecināja Saeimas Juridiskās komisijas konsultante Ieva Sarmule.

Lieciniece pastāstīja, ka bijusi atbildīga par Juridiskās komisijas sēžu audioierakstu veikšanu un protokolēšanu, taču pati nepiedalījusies 2009.gada 1.septembrī notikušajā komisijas sēdē. Tajā piedalījusies viņas kolēģe Dace Saleniece, tāpēc Sarmule domājusi, ka Saleniece arī sagatavos šīs sēdes protokolu, savukārt Saleniece domājusi, ka protokolu sagatavos Sarmule. Tā arī neviena no abām konsultantēm protokolu nav uzrakstījusi, ziņo LETA.

Pagājuši pieci mēneši, līdz 2010.gada 1.februārī Muižniecei esot radusies nepieciešamība pēc 2009.gada 1.septembra sēdes protokola, un tad atklājies, ka šā protokola nav. Pēc Sarmules teiktā, viņai pašai un arī kolēģei Evijai Bērziņai bijis bail, kā Muižniece reaģēs, kad viņai tiks paziņots par vajadzīgā protokola neesamību. Lieciniece arī vairākkārt piebilda, ka viņai bijis ļoti liels respekts pret Muižnieci.

Abām konsultantēm par izbrīnu faktu, ka joprojām nav uzrakstīts protokols pirms pieciem mēnešiem notikušajai Juridiskās komisijas sēdei, Muižniece uztvērusi mierīgi un teikusi, ka tā pat ir labāk, tiesā liecināja Sarmule. Tai pašā dienā visas trīs konsultantes, izmantojot 2009.gada 1.septembra komisijas sēdes audioierakstu, sākušas rakstīt iztrūkstošo protokolu. Lai būtu ātrāk, viņas sadalījušas darbu tā, ka katrai jāuzraksta tikai daļa protokola, bet pēc tam visu tekstu salikušas kopā vienā dokumenta projektā, izdrukājušas un nesušas parakstīt Muižniecei.

Kā tiesā apgalvoja Sarmule, Muižniece parasti izlasīja protokolus, kurus viņa parakstīja, un kādreiz pat veica tajos nelielus labojumus, piemēram, gramatiskas nianses, kas pēc būtības neietekmēja dokumenta saturu.

Šajā gadījumā konsultante Bērziņa esot atgriezusies no Muižnieces kabineta ar neparakstītu, bet izlabotu protokola projektu. Sarmule konstatējusi, ka protokola projektā Muižniece ar savu roku izsvītrojusi audioierakstam atbilstošo fragmentu par Juridiskās komisijas sēdē notikušo balsojumu un pieņemto lēmumu virzīt izskatīšanai Saeimā pirmajā lasījumā grozījumu projektu Krimināllikumā (KL). Tā vietā Muižniece ierakstījusi, ka komisija vienojusies par nepieciešamību likumprojektu vēl pilnveidot.

Pēc Sarmules teiktā, konsultantes bijušas ļoti pārsteigtas par Muižnieces lūgumu būtiski labot protokola projekta saturu, jo nekad iepriekš komisijas priekšsēdētāja neko tādu neesot prasījusi darīt. Tomēr konsultantes paklausījušas komisijas priekšsēdētājas norādījumiem un ierakstījušas protokola projektā to, ko Muižniece likusi. Nododot protokola projekta galīgo variantu Muižniecei, konsultantes vēlreiz vērsušas priekšsēdētājas uzmanību, ka šis dokumenta fragments neatbilst tam, kas sēdē faktiski tika nolemts.

Muižniece ceturtdien tiesā Sarmulei jautāja, vai viņa ir pilnīgi pārliecināta, ka lapa ar sēdes protokola projekta labojumiem nebija tapusi jau pirms 2010.gada 1.februāra, uz ko lieciniece atbildēja, ka viņai par to nav nekādu šaubu.

Beidzot liecināt tiesā, Sarmule piebilda, ka, viņas skatījumā, Muižniece mēģina novelt politisko atbildību uz Saeimas Juridiskās komisijas konsultantēm, kuras ir tikai tehniskās darbinieces un nekādus lēmumus savā darbā nepieņem.

Ceturtdien uz tiesu liecināt bija ieradusies arī Saeimas Juridiskās komisijas konsultante Inta Ieviņa. Viņa pastāstīja, ka nav piedalījusies 2009.gada 1.septembrī notikušajā Juridiskās komisijas sēdē, taču, ņemot vērā, ka sēdē nobalsots par KL grozījumu projekta nodošanu izskatīšanai Saeimā pirmajā lasījumā, viņa neilgi pēc tam sagatavojusi attiecīgos dokumentus nosūtīšanai Saeimas prezidijam un lūgusi Muižniecei parakstīt pavadvēstuli, taču Muižniece atteikusies to darīt.

Par to, kā vēlāk tapis 2009.gada 1.septembra Juridiskās komisijas sēdes protokols, Ieviņa liecināja līdzīgi, kā pārējās komisijas konsultantes. Viņa arī piebilda, ka konsultantes apzināti glabājušas pierādījumus tam, kā Muižniece lūgusi sagrozīt sēdes protokolu, lai vēlāk pašām nesanāk nepatikšanas. “Lai nevainotu mūs, konsultantes, saglabājām materiālus par to, kā tapa nepareizais protokols,” tiesā atzina Ieviņa.

Liecinieku pratināšanu Muižnieces lietā tiesa ceturtdien vēl nepabeidza, to plānots turpināt 7.septembrī, kad iecerēts uzklausīt arī 9.Saeimas priekšsēdētāju Gundaru Daudzi (ZZS), bet pēc tam – pašu apsūdzēto Muižnieci. Ja viss notiks, kā paredzēts, jau pirmdien, 10.septembrī, kriminālprocesā varēs pabeigt tiesas izmeklēšanu un pāriet pie debatēm, norādīja tiesnese Vija Siliniece.

Kā ziņots, Muižniece ir apsūdzēta par to, ka, būdama valsts amatpersona – Saeimas deputāte un vienlaikus arī Juridiskās komisijas priekšsēdētāja -, viņa viltojusi dokumentu – Saeimas Juridiskās komisijas 2009.gada 1.septembra sēdes protokolu.

Līdz ar to Muižniecei celta apsūdzība pēc KL 327.panta 1.daļas – par dokumenta viltošanu vai par apzinātu viltota dokumenta izsniegšanu vai izmantošanu, ja to izdarījusi valsts amatpersona. Par šādu noziedzīgu nodarījumu var sodīt ar arestu vai piespiedu darbu, vai naudas sodu līdz 20 minimālajām mēnešalgām (4000 latu).