Veselības ministre Ingrīda Circene nenogurdama ir atkārtojusi, ka valstij nav jānodrošina veselības aprūpe tiem, kas nemaksā nodokļus. Šķiet, viņai izdosies vārdus pārvērst darbos. Tas būs taisnīgi, bet vai par to nemaksāsim vēl dārgāk – zaudējot vai ārstējot cilvēkus ar ielaistām diagnozēm?
Desmit gadus pēc Repšes partijas dibināšanas Ingrīda Circene ir tuvu tam, lai izpildītu svarīgu tās politisko lozungu. Obligātā valsts veselības apdrošināšana, visticamāk, Latvijā būs. Sākotnējā iecere ir locīta un pārveidota, un pašlaik vēl nav precīzi zināms, kā tā darbosies, tomēr galveno principu katrs var droši likt aiz auss – tiem, kuri Latvijā no algas nemaksā nodokļus, daudzi valsts nodrošinātie veselības pakalpojumi vairs nepienāksies.
Lai labāk saprastu Veselības ministrijas (VM) rosināto reformu, jāatgādina pašreizējā sistēma. Patlaban veselības aprūpi finansē no kopējā valsts budžeta, tātad no visiem nodokļu maksājumiem, un to var saņemt visi Latvijas iedzīvotāji. VM vēlas, lai noteikta daļa no algas nodokļa (iedzīvotāju ienākuma vai sociālā nodokļa) tiktu speciāli novirzīta veselības aprūpei. Maksājot šo nodokli, iedzīvotāji automātiski «nopirktu» sev veselības apdrošināšanu un nepieciešamības gadījumā saņemtu valsts nodrošinātos veselības aprūpes pakalpojumus. Tiem, kuri nodokli nemaksā, valsts veselības aprūpes pakalpojumu izmaksas nesedz. Nav plānots celt kādu no šiem nodokļiem, bet gan veselības aprūpei novirzīt iezīmētu daļu no pašreizējiem nodokļiem.
VM piedāvā trīs variantus, kā šī sistēma varētu darboties. Pirmais variants paredz no iedzīvotāju ienākuma nodokļa izdalīt 5% veselības nodokli. Šādā gadījumā būtu speciāls veselības apdrošināšanas budžets, kuru veidotu personalizētie veselības nodokļa maksājumi. Šis variants ir vistuvāk klasiskai veselības obligātai apdrošināšanai.
Lai lasītu šo rakstu tālāk, lūdzam autorizēties ar savu epastu vai sociālā tīkla kontu:
Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties mūsu lasītāju pulkam. Abonējot digitālo žurnālu, saņemsi piekļuvi rakstiem nekavējoties.