Ušakovs deklarē – neatbalstīs parakstu vākšanu referenduma ierosināšanai

Rīgas mēra retorika līdzīga tam, ko viņš teica pirms valodas referenduma

Rīgas domes priekšsēdētājs Nils Ušakovs (SC) neatbalstīs parakstu vākšanu referenduma ierosināšanai par pilsonības automātisku piešķiršanu visiem nepilsoņiem un nepiedalīsies arī referendumā, ja tāds notiks, teikts politiķa paziņojumā.

Ar apvienību “Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” (PCTVL) saistīti aktīvisti ir savākuši vairāk nekā 12 000 parakstu, lai ierosinātu referendumu par pilsonības automātisku piešķiršanu visiem nepilsoņiem. Referenduma iniciatoriem vēl jānorēķinās ar notāriem, lai savāktos parakstus varētu iesniegt Centrālajā vēlēšanu komisijā (CVK), vēsta LETA.

Ja CVK atzīs, ka par likumprojektu ir savākti vismaz 10 000 derīgu parakstu un ka tas virzāms uz otro parakstu kārtu, tad vēl būs nepieciešams savākt 10% vēlētāju apliecinājumu. Kā ir norādījuši politikas vērotāji, šīs iniciatīvas sekmes ir cieši saistāmas ar SC un tās līdera Ušakova pozīciju, proti, referendumu par nepilsoņu jautājumu lielākas iespējas būtu ierosināt tad, ja iniciatīvai publisku atbalstu paustu Ušakovs.

Ušakovs pirmdien izplatījis paziņojumu, kurā pauž negatīvu nostāju pret referendumu, jo tas nekādi nemainīšot nepilsoņu stāvokli Latvijā un “nav ne mazāko cerību”, ka šāds referendums varētu gūt panākumus. Pēc politiķa vārdiem, referendums tikai palīdzētu provokatoriem, kuri vēlas pirms vēlēšanām uzkurināt nacionālo konfliktu, bet vislielākie ieguvēji no tā būtu “Vienotība”, kuras provokatoriem Ušakovs nevēloties dot ne vismazāko iespēju.

Politiķis atzīmē, ka pats ir izgājis naturalizācijas procesu. “Mans tēvs bija nepilsonis, māte joprojām ir nepilsone. Nepilsoņu jautājumu uztveru ļoti personīgi. Un tas nav izlasīts grāmatās, jo esmu izjutis to pats uz savas ādas,” teica Ušakovs.

“Iepriekšējā referendumā [par krievu valodu kā otru valsts valodu Latvijā] es piedalījos ar vienu vienīgu mērķi: pārliecināt valdošās partijas – ir jāmaina nacionālā politika. Tas jādara ne tikai cittautiešu dēļ, tas ir nepieciešams pašiem latviešiem, visiem Latvijas iedzīvotājiem. Bija cerība, ka vadošie politiķi izdzirdēs un sapratīs. Taču viņi neizdzirdēja un nesaklausīja. Cerības nepiepildījās. Tikmēr labējie politiķi pirms vēlēšanām mēģina atkal izmantot nacionālo jautājumu, lai piesegtu savas kļūdas un novērstu uzmanību no valsts pārvaldīšanas “shēmām”,” sacīja Rīgas domes priekšsēdētājs.

“Atšķirība starp valdības atskaitēm par ekonomikas sasniegumiem un reālo situāciju dzīvē ir katastrofāla. Atskaitēm informācijas drīz pietrūks, paliks vienīgi korupcijas skandāli par Zaķa nodokļu shēmām un Āboltiņas vīra biznesu, “Hipotēku bankas” izpārdošanu un tamlīdzīgiem “tiesiskuma koalīcijas” sasniegumiem,” izteicās Rīgas mērs, “tāpēc – jo tuvāk vēlēšanas, jo lielāks pieprasījums pēc etniskiem konfliktiem un provokācijām. Bet galveno provokatoru lomu uzņemsies “Vienotība”, kuras biedri jau tagad pārtapuši spilgtākajos valsts nacionālistos. Aizsardzības ministrs runā par Pārdaugavas pieminekļa “morālu” nojaukšanu. Partijas līderi aicina vēlēšanās Rīgā startēt ar īpašu “latviešu sarakstu”. Var iedomāties, ka galvaspilsētas komunālajai saimniecībai vienīgais, kā pašlaik pietrūkst, ir “kārtīga” nacionālā ideja.”

Kā uzskata Ušakovs, “”Vienotība” ar neslēptu prieku ir uzņēmusi ziņas par to, ka Latvijā varētu norisināties jauns referendums”, un viņam pat radies iespaids, “ka parakstu vākšanu būtu organizējuši viņi paši”.

“Nākamo vēlēšanu kontekstā otrajā referendumā “Vienotība” saredz savu galveno iespēju izprovocēt jaunu nacionālās spriedzes uzliesmojumu. Tādā gadījumā Rīgā varēs runāt nevis par sociālajām problēmām, izglītības infrastruktūru vai tūrisma attīstību, bet gan par “nācijas glābšanu”. Nevajadzēs rakstīt nekādus Rīgas attīstības scenārijus. Būs līdzēts ar diviem vārdiem: Tēvzeme briesmās,” izteicies Ušakovs.

Kā zināms, Rīgas mērs šā gada sākumā deklarēja, kāpēc viņš piedalīsies organizācijas „Dzimtā valoda” rosinātajā referendumā par krievu valodu kā otru valsts valodu Latvijā. Pirms tam Ušakova paziņojumi par valsts valodas statusu Latvijā bija pietiekami pretrunīgi – viņš apgalvoja, ka tāpat ir skaidrs – latviešu valodas pozīcijas šajā referendumā netiks apdraudētas. Tomēr esot svarīgi parādīt, “cik daudz ir cilvēku, kas nav apmierināti ar pašreizējo etniski nacionālo politiku.

Lai arī SC līderis uzsvēra, ka nav par divām valsts valodām Latvijā, viņa līdzdalība februārī notikušajā referendumā bija kā pamudinājums pret latviešu valodu noskaņotajiem piedalīties tautas nobalsošanā. Pirmdien publicētā Ušakova paziņojuma retorika, šķiet, ir līdzīga valodas referenduma laikā teiktajam.