Puikas pirmajā skolas dienā dodas uz skolu. Foto: Ieva Čīka, LETA
Virsrakstā, protams, atpazīstama variācija par Raiņa tēmu. Kāpēc - par to pašās beigās.
Paldies portālam par aicinājumu izteikt savas domas par izglītības aktualitātēm. Uzdevums it kā vienkāršs - galu galā visa dzīve man kā vai visiem izglītības darbiniekiem pašlaik riņķo ap "mācību satura un mācību procesa organizāciju", "pedagogu atalgojuma un motivācijas sistēmas izstrādi", "izglītības kvalitātes izvērtēšanu" utt. utt. Neskaitāmās diskusijās apkopojam faktus, iezīmējam gan viedokļu līdzības, gan atšķirības, noslīpējam argumentus - viedoklis par konkrētu priekšlikumu vai norisēm man būtu (kaut vai http://lvportals.lv/viedokli.php?id=250561). Bet daudz kas vēl palicis nepateikts, par daudz ko joprojām šaubos.
Pie konkrētiem instrumentāliem risinājumiem varam nonākt racionālas analīzes un argumentu cīņas ceļā un tos nodrošināt ar administratīvu resursu palīdzību. Bet mani neatstāj sajūta, ka mēs pat nemeklējam atbildes uz tā sauktajiem mūžīgajiem jautājumiem jebkurā laikā un jebkurā valstī - kāda ir izglītības jēga un mērķi, ko sabiedrība sagaida no izglītības sistēmas, kā jāattīstās tieši mūsu skolām. Ir man daži jautājumi, kas varētu iezīmēt ceļu lielo atbilžu meklējumos.
