Saeimas priekšsēdētāja Solvita Āboltiņa (Vienotība). Foto: Evija Trifanova, LETA
Par to, ka demokrātija nav tikai vārds
Nesen piedalījos diskusijā par soda mēru masu slepkavam Breivīkam. Radio studijā biju kopā ar psiholoģijas zinātņu doktoru Artūru Dombrovski, kurš aizstāvēja pretēju viedokli man. Es, kā parasti biju skarba - par nāvessodu. Bet ar lielu interesi un cieņu klausījos sava oponenta vārdos. Cik mierīgi viņš man un klausītājiem skaidroja, ka runa nav par Breivīku, bet gan mums vai breivīkiem mūsos. Par to, ka mēs esam demokrātiska valsts un demokrātija nozīmē klausīties pretējā viedoklī un cienīt tā paudēju. Par to, ka nogalinot slepkavu, mēs paši kļūstam par slepkavām. Par to, ka nicinot citu, mēs nicinām sevi.
Kādēļ to atcerējos atkal šorīt? Ieslēdzot datoru un ieraugot ziņu portālos video/rakstus/apskatus/ņirgāšanos par Solvitu. Saeimas priekšsēdētāju Solvitu Āboltiņu. Atcerējos par breivīkiem mūsos, par atriebības kāri un demokrātijas piesaukšanu. No politiķiem vienmēr tiek prasīta demokrātija, sapratne, iejušanās tautas ādā, labsirdība, pazemība, diennakts darbs, drosme, apņēmība un daudz kas cits. Vēlams, arī atvainošanās, ka viņi vispār elpo. Pretī dodot - izsmieklu un nicinājumu.
