Salīdzinot ar spāņiem un amerikāņiem, latvieši briesmīgi daudz sūdzas par visu, novērojusi Aina Rodriguez–Mata, tomēr pēc brīža atrod iemeslu tautiešus uzslavēt, ka «panesa visu to Dombrovska griešanu — par to man latviešu tautai jāsaka kompliments».
Es laikam aizsitu elpu visiem cilvēkiem ar to, ka aizgāju uz tiem datorkursiem, ko? Bet man tas viss ārkārtīgi interesē, saka Aina Rodriguez-Mata. Viņa ir vecākā no senioriem, kas jūlija sākumā projektā Pieslēdzies, Latvija! izmantojusi iespēju papildināt savas datorprasmes. Tiesa, viņa nav nekāda iesācēja, e-pastu izmantojot jau piecus gadus, bet kursos gribējusi apgūt Skype lietošanu, lai varētu sazināties ar draugiem un radiem, kas mīt Spānijā un ASV. Arī pati Aina nav nekāda mājās sēdētāja: «Nu, ko gan es varētu runāt ar vienu vecu tantiņu, kas tikai ada un tamborē?» Ainas kundzei ir plašas intereses - regulāri abonējot un lasot sešus laikrakstus četrās valodās, ļoti dzīvi seko līdzi starptautiskajai un Latvijas politikai.
Aina ir dzimusi 1918.gada novembrī Rīgā: «Esmu sešas dienas vecāka par Latviju.» Ulmaņlaikus, kad aizvadīti jaunības gadi, kundze sauc par «visbrīnišķīgākajiem laikiem Latvijas vēsturē». Tikai laimīga sakritība paglāba ģimeni no izsūtījuma uz Sibīriju 1941.gada 14.jūnijā, bet kara beigās viņi no Latvijas devās bēgļu gaitās uz Spāniju. «Bija jācīnās, lai tiktu uz priekšu,» atceras Aina. Viņai Spānijā izdevās atrast angļu valodas skolotājas darbu. Aina arī iepazinusies ar «vissmukāko spāni Madridē», un abi salaulājušies, neraugoties uz viņa mātes iebildumiem, ka izredzētā nāk no nepazīstamas ģimenes, bez pūra un, galvenais, nav katoliete. «Viņi sūtīja uz manām mājām garīdznieku, lai parāda pareizo ticību, bet izrādījās, ka es Bībeli zinu labāk par viņu,» saka Aina. Tā arī palikusi protestante. Vēlāk kopā ar vīru pārcēlušies dzīvot ASV, kur viņa 25 gadus nostrādājusi aviokompānijā Lufthansa. Bijusi arī starp tiem aktīvajiem latviešiem, kas cīnījās par Baltijas valstu uzņemšanu NATO.
