Izstādes “Karavīra liktenis” tēli ir cieši saistās ar Latvijas vēstures galvenajām norisēm

Līdz 14.oktobrim Latvijas Nacionālajā vēstures muzejā (LNVM) būs skatāma izstāde “Karavīra liktenis”, kas vēstīs par karavīra likteni gadsimtu gaitā, raksta aģentūra LETA.

Izstādē ir aplūkota karošana kā aizsardzība, kā pienākums, karošana kā peļņas avots, pētīts, kādi ir tajā iesaistīto mērķi un motivācija, kāds ir karavīra liktenis karā un pēc tam miera laikā.

Izstādē aplūkojams kādreiz varonīgā kuršu karotāja kapa inventārs, vācu bruņu vīru, arī poļu, zviedru karotājiem kalpojuši ieroči. Tajā ir liecības par krievu armijā aizgājušiem un tik bieži nepārnākušiem latviešu puišiem, par latviešu strēlniekiem un Brīvības cīnītājiem, par Imantas un Troickas pulku karavīru sīksto gribu un smago mājupceļu uz Latviju 1920.gadā. Gadsimtu gaitā vēstures līkloči likuši cilvēkiem karā izšķirties par ļoti svarīgām lietām – iešanu varoņa nāvē vai bēgšanu, par to, vai kļūt par glābēju vai par laupītāju un slepkavu.

“Karavīra likteņa” hronoloģiskais ietvars ļaus salīdzināt karavīra bruņojumu, ekipējumu, guvumu un devumu no dzelzs laikmeta līdz pēdējam karam Latvijas teritorijā, no senlatviešu varoņa līdz 20.gadsimta tik daudzos formas tērpos karojušam latviešu karavīram.

Izstādē apskatāmi gan arheoloģijas, etnogrāfijas, numismātikas priekšmeti, gan dokumenti un fotogrāfijas no LNVM bagātā krājuma. Daudzas no šīm lietām izstādītas pirmoreiz, piemēram, atsevišķi formas tērpi, arheoloģiskie un vēsturiskie ieroči, zīmējumi un gleznas, seni pergamenti, kara vīru vēstules un dienasgrāmatas.

Īpaša vieta izstādē atvēlēta zirgam, jo daudzus gadsimtus tas bijis karavīru uzticamākais balsts, no tā bieži vien bija atkarīga jātnieka dzīvība un slava. Latviešu folklorā tas lielākoties dēvēts par kumeliņu, ko bāleliņš, kas jāj karā, no sirds lolo un mīl.

Vairāk informācijas muzeja mājas lapā