Draugiem.lv izgudrotāji • IR.lv

Draugiem.lv izgudrotāji

3
Draugiem.lv īpašnieks Agris Tamanis sēž pie viena galda ar jaunajiem izgudrotājiem. «Attiecības mums te ir draudzīgas. Visi darbinieki ir par mani gudrāki.»
Ieva Alberte

Draugiem.lv biroja otrajā stāvā ož pēc lodēšanas karstuma – top attālinātās vadības sistēma istabas temperatūras regulēšanai un rīks, kas kontrolē konfekšu automātu iztukšošanos. Tā ir Draugiem.lv investīcija nākotnei un sākums draudzībai ar Amerikas tirgu 

Kad britu žurnāls The Economist publicēja Facebook.com lietošanas izplatību, gaišzilajā Eiropas kartē bija viena oranža valsts, kur pasaulē tik populārais virtuālās «ēdināšanas» tīkls nav iekarojis cilvēku prātus. Latvija. Tāpēc, ka mums ir Draugiem.lv. No draudzēšanās portāla tas izaudzis līdz vietai, kur var skatīties TV un filmas. Uzņēmuma Draugiem īpašnieks Agris Tamanis par veiksmīgo portālu gan labprāt nerunātu, jo «par izaugušiem un stabiliem uzņēmumiem zaudēju interesi». Viņš pilnībā uzticas portāla vadītājiem un pats rūpējas par jauno biznesa ideju inkubatoru un vīna vakariem. 

Aizņēmās odekolonu
SIA Draugiem pieder četriem cilvēkiem. Agra Tamaņa vārds kļuva zināmāks pirms diviem gadiem, kad mainījās uzņēmuma īpašnieku daļas: Laurim Libertam krietni samazinājās, Tamanim – palielinājās līdz 89,17%. Liberts devās uz Ameriku, kur izveidoja Draugiem.lv štābu, bet Tamanis pievērsās uzņēmuma vadīšanai. Draugiem.lv tapšanā viņš bijis kopš pirmsākumiem 2004.gada, kad Aristīda Briāna ielas komunālajā dzīvoklī tapa ideja par portālu. Liberts rūpējās par biznesa pusi, Tamanis – par tehnisko, jo bija studējis RTU radiobūvi un strādāja Lattelecom, pēcāk – ar SMS transakcijām jeb īsziņu pirkšanu un pārdošanu. 

Aizņēmušies no bankas 3000 latu, nopirka pirmo serveri, un pēc nedēļas tas bija pārslogots. «Tas bija – jess!» atceras Agris. Cilvēkiem portāls patika tik ļoti, ka vienlaikus tajā darboties gribēja 50 000 lietotāju, tehnika to neturēja. Bija 2005.gads. Nekas tāds Latvijā nebija redzēts, iespējas paprasīt padomu – niecīgas. Programmētāji strādāja diennaktīm, aizmigdami uz klaviatūrām.

Lai lasītu šo rakstu tālāk, lūdzam autorizēties ar savu epastu vai sociālā tīkla kontu:


Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties mūsu lasītāju pulkam. Abonējot digitālo žurnālu, saņemsi piekļuvi rakstiem nekavējoties.

Saņem svarīgākās ziņas katru darba dienas rītu