Rudens lapu grābšana. Foto: Rūta Kalmuka, F64
Vai visur patiešām nepieciešams nogrābt lapas?
Kad izlasīju akcijas „Tīrības dienas" 31.oktobrī izplatīto aicinājumu līdz pirmajiem sniegiem informēt par „nesakoptajām un ar rudens lapām piebirušajām vietām visā Latvijas teritorijā" un „rīkoties", nodomāju - kaut ātrāk uzsnigtu! Neiebilstu pret talkās iesaistīto jauniešu gatavību savākt un, cerams, pareizajās vietās nogādāt pieaugušo patērētāju gādīgi atstātās drazas. Cita lieta ar kritušām lapām. Kamēr daļa mūsu pilsoņu, mēzdami prom visu rudens skaistumu, slimīgā neatlaidībā cenšas no peles kājstarpes izkast pēdējo sariņu, citās valstīs, ieskaitot kārtīgo un akurāto Vāciju, tās cilvēkiem ne pilsētu parkos, ne ūdenskrātuvju krastos netraucē.
Gluži neērti atgādināt vienkāršo patiesību, ka lapas dabiski atjauno augsni un vietās, kur nepadara slīdīgus trotuārus, atstājamas vismaz līdz pavasarim. Nemaz nerunāsim par sagrābtās bagātības vientiesīgu dedzināšanu, mazākais, piedūmojot apkaimi.
