Par vienu no aktuālākajiem Latvijas politiskās dienaskārtības tematiem kļuvis jautājums par to, ko un kā valstij darīt attiecībā uz nacionālo lidsabiedrību „airBaltic”. Arī starptautiskās lidostas „Rīga” nākotnes attīstība tiek saistīta ar veiksmīgu turpmāko „airBaltic” darbību tajā. Atskats uz lidostas darbības izmaiņām 10 gadu laikā ļauj novērtēt, kā pamazām ir pieaugusi tās loma pilsētas un iedzīvotāju ikdienā.
Pasažieru skaits starptautiskajā lidostā „Rīga” ir audzis katru gadu, kopumā pēdējo 10 gadu laikā palielinoties septiņkārt. Strauji audzis arī lidojumu skaits – 2002.gadā tas nesasniedza 20 tūkstošus, bet 2010.gadā jau pietuvojās 70 tūkstošiem. Kravu pārvadājumu apjomam gan nav skaidras palielinājuma tendences – kādā gadā parādot „izrāvienu”, jau nākamajā gadā šis rādītājs ir atkal samazinājies.
Nevienmērīgi mainījies arī aviosabiedrību skaits, kas veic pasažieru reisus no starptautiskās lidostas „Rīga”. 2011.gadā lidojošās 17 aviosabiedrības ir par piecām vairāk nekā pirms 10 gadiem, tomēr iepriekšējos gados aviosabiedrību skaits ir bijis arī lielāks par pašreizējo. Toties galamērķu skaits pakāpeniski un būtiski pieaudzis – patlaban sasniedzamo pilsētu klāsts ir piecreiz plašāks nekā 2002.gadā.
Populārākie galamērķi pa šiem gadiem nedaudz mainījušies – pirms desmit gadiem cilvēki no Rīgas visbiežāk lidoja uz Kopenhāgenu, pēdējos gados vispopulārākā ir bijusi Londona.
Lidostas neto apgrozījums kopš 2002.gada palielinājies 2,7 reizes, taču 2010.gadu lidosta beidza ne vairs ar peļņu, bet ar zaudējumiem.
Komentāri (23)
Eva Ernštreite 28.09.2011. 12.40
Korekti gan būtu apgrozījumu 2011 norādīt 5 252 586, kas būtu vidējais pēdējo 8 mēnešu apgrozījums reiz 12, jeb prognoze.
2
Una Grinberga > Eva Ernštreite 28.09.2011. 13.28
Jā, izskatās, ka kāds grib salīdzināt veselu ābolu ar pus ābolu.
0
Serofims > Eva Ernštreite 28.09.2011. 19.20
Tas nav apgrozījums tas ir pārvadāto pasažieru skaits.
0
Marija 28.09.2011. 13.30
Izskatās, ka AirBaltic veiksmes stāsts patiesībā ir bijis milzeņa SAS profesionālā menedžmenta nopelns, ko Fliks ir prasmīgi izmantojis sava reitinga celšanai.
Kopš 2009.janv, kad aiz muguras vairs nav lielās mammas gādīgums un infrastruktūras ekstras, Flika spējas menedžēt atklājas visā košumā.
Mīts, ka ar lielām algām strādā labi profesionāļi, izkūp gaisā.
Nav tādas algas, lai alkatīgie naudas vergi nenolaistu dibenā plaukstošu uzņēmumu. Klasika.
4
+1
-1
Atbildēt
+1
0
Atbildēt
+2
0
Atbildēt
+2
0
Atbildēt
@Marija > Marija 28.09.2011. 14.55
>Marthas_father
Jums taisnība, cienīts kungs. Esmu sajaucis putru ar putras bļodu. Ko nu?
0
garausiitis > Marija 28.09.2011. 14.12
es kaut kad pētīju Lidostas bilanci , 2010 gadā ir par 1.5 mio mazākas dotācijas un pieauguši izdevumi saimnieciskajai darbībai? Remonti, kas vēl? Ienākumi praktiski vienādi.
0
Līga Lētiņa > Marija 28.09.2011. 14.04
īpaši apdāvinātie, varētu izlasīt virsrakstu – lidosta Rīga. nevajag jaukt putru ar kāpostiem.
par tēmu runājot – grafiki tādi nepareizi. šofera dēla , resnā stulbeņa un citādi sliktā Petera laikā vajadzēja visam iet uz leju, bet supper pupper krīzes menedžera luhses laikā vajadzēja strauju attīstību. kā tā var?
0
Līga Lētiņa > Marija 28.09.2011. 15.15
nu neko. reti ,kuram piemīt spējas atzīt savu kļūdu. noņemu cepuri, jūsu priekšā. :)
0