TV debates pirms attīrošajām Saeimas vēlēšanām parādīja žurnālistikas vājumu
11.Saeimas vēlēšanām no Latvijas politikas aizslaukot lielu daļu netīrumu, cerības, ka nākotnē mūs sagaida labāka dzīve, ir vairojušās. Tomēr vieglprātīgi ir iedomāties, ka ar Saeimas iztīrīšanu vien būs gana. Lai valstī valdītu patiesa labklājība, tiesiskums un noturīgi stipra demokrātija, savs darbs kārtīgi un atbildīgi ir jādara ikvienam. Nevajag aizmirst, ka sabiedrības kopproduktu mēs veidojam visi kopā – politiķi, karavīri, žurnālisti, sētnieki u.c.
Lai arī katra profesija un nodarbošanās ir vienlīdz svarīga lielā mehānisma – valsts – sekmīgā funkcionēšanā, žurnālistika ir tā joma, kurai sabiedrība uzticējusi īpaši lielas pilnvaras savā vārdā uzraudzīt sabiedrības pārvaldes tiešo realizētāju – politiķu – darbību. Taču līdz ar atrašanos uz prožektoru apspīdētās skatuves nāk līdzi arī tikpat liela atbildība par savu darbu.
Ja politiķu darbam devām savu vērtējumu pagājušajā sestdienā, tagad ir īstais brīdis izvērtēt žurnālistu darbu pirms vēlēšanu periodā. Un kuram vēl tas būtu jādara, ja ne pašiem kolēģiem žurnālistiem, kam rūp gan savas cunftes gods un profesionālie standarti, gan no žurnālistikas kvalitātes tieši atkarīgais demokrātijas stiprums mūsu valstī.
To arī mēģināšu darīt šajā rakstā, koncentrējoties tieši uz priekšvēlēšanu debatēm trijos Latvijas televīzijas kanālos. TV debates izvēlējos gan tādēļ, ka, fiziski neatrodoties Latvijā, drukātajai presei nav iespējams detalizēti izsekot, gan tādēļ, ka tiešā ētera priekšrocību un auditorijas sasniedzamības dēļ priekšvēlēšanu laikā televīzijas debašu nozīme ir joprojām nepārspēta. Diemžēl Latvijas lielie interneta ziņu portāli, kas auditorijas ziņā nu jau labu laiku kā apsteiguši televīzijas un avīzes, sasniedzot ietekmīgākā mediju kanāla statusu, šķiet izvēlējušies iespējami neitrālāko pozīciju, neuzņemoties aktīvu analītisko darbu pirmsvēlēšanu periodā.
Viktorīnas līmenī
Tāpēc manā uzmanības lokā šoreiz paliek vien Latvijas sabiedriskā televīzija LTV1 ar savu pagaro debašu ciklu „Izvēlies nākotni!”, LNT ar diviem raidījumiem „Līderu debates”, kā arī TV3 premjerministru amata kandidātu debates raidījumā „Pēdējais vārds”.
LTV1 savu raidījumu ciklu sāka pirmā, vienbrīd pārklājoties Mareka Gailīša vadītajiem divu partiju dueļiem piektdienu vakaros un Ilzes Naglas un Gundara Rēdera vadītajām vairāku partiju diskusijām dažādās nedēļas dienās. Lai gan salīdzinājumā ar ļoti haotiski organizēto un saturiski vājo priekšvēlēšanu diskusiju jūkli pērn rudenī šoreiz LTV1 piedāvājums bija strukturētāks, tomēr skatītājam tāpat nekļuva skaidrs, pēc kādiem kritērijiem tika atlasītas partijas un sarunu tēmas M.Gailīša vadītajiem dueļiem.
Par tām dažām diskusijām vien jāteic, ka to pievilcība vairāk bija atkarīga no raidījuma dalībnieku harizmas un spējas iedegties par savu taisnību, kā to spilgti apliecināja Sarmītes Ēlertes (Vienotība) diskusija ar Jāni Urbanoviču (Saskaņas centrs) par okupācijas tēmu vai Aivara Lemberga (ZZS) spēkošanās ar Edmundu Sprūdžu (Zatlera Reformu partija) par oligarhu tēmu. No raidījuma vadītāja liels ieguldījums nebija redzams un laikam arī nebija paredzēts.
LTV1 piedāvājuma svarīgākā daļa acīm redzami bija I.Naglas un G.Rēdera vadītais debašu cikls. Te uzreiz jāsaka, ka LTV1, sajaucot vienā katlā reģionālās debates no dažādām Latvijas vietām ar nosacīti tematiskajām debatēm (nosacīti tādēļ, ka vienā vakarā un vienam katras partijas pārstāvim jāspēj kvalitatīvi atbildēt, piemēram, uz jautājumiem par veselības aprūpes pieejamību un ceļu stāvokli valstī), tomēr izrādīja necieņu pret skatītāju. Turklāt nebija arī konsekvences, kurās nedēļas dienās un pēc kādas struktūras debates noris.
Saturiski šīs debates bija gandrīz vai nebaudāmas gan tā iemesla dēļ, ka vadītāji nespēja profesionāli vadīt sarunu konstruktīvā gultnē, gan tā iemesla dēļ, ka valdīja liels tēmu sajukums pat viena raidījuma laikā. Ja vadītāji paši ļoti tīksminājās par saviem „revolverjautājumiem” katra raidījuma ievadā, tad no skatītāja viedokļa tam nebija nekādas jēgas, jo tas parasti nesakrita ar raidījuma tēmu, turklāt visbiežāk bija vecas, sen medijos apzelētas lietas, uz kurām politiķu atbildes bija jau iepriekš zināmas.
Visticamāk, ka saturiskā haosa pamatā bija debašu veidotāju nevēlēšanās tās sadalīt pa tēmām – labklājība, izglītība utt., uz katru diskusiju aicinot partiju attiecīgo ministru amatu kandidātus. Tādām debatēm būtu saturiska jēga. Tagad sanāca tā, ka dažu partiju viedokļus pauda vien kopumā daži cilvēki, kuri acīm redzami īsti neorientējās atsevišķās tēmās, turklāt nekad arī nav pretendējuši vai nepretendēs uz attiecīgo ministriju vadību. Tas neveicina arī partiju atbildīgāku attieksmi, ja tās zina, ka jomu speciālisti debatēm nebūs vajadzīgi.
LTV1 debašu vadītāji I.Nagla un G.Rēders šajā ciklā izcēlās ar īpašu nicinājumu pret politiķiem
No labas sabiedrības pārvaldības un labas žurnālistikas viedokļa nejēdzīgi ir vienkāršot priekšvēlēšanu debates līdz 30 sekunžu vai jā un nē atbildēm, jo neviens lēmums valsts pārvaldē netiek pieņemts 30 sekundēs, atbildot vien ar jā vai nē, un diezin vai jebkad tiks pieņemts. Ja vēlam Saeimu uz trim vai četriem gadiem, tad ir jāspēj debates strukturēt tā, lai tiešām būtiskiem jautājumiem ir pietiekami laika debatēm. Ir nožēlojami trivializēt valsts pārvaldi un arī žurnālistiku līdz viktorīnas līmenim.
Skatītājs jāciena
Jaunums LTV1 pieejā bija reģionālās debates dažādās Latvijas vietās, lai gan tās saturiski neattaisnojās, jo nebija skaidrs, vai tās tomēr domātas reģionam vai vispārējām tēmām. Lai gan labi iecerēta doma bija šajās reģionālajās debatēs ļaut skatītājiem klātienē uzdot jautājumus, brīžiem bija kauns skatīties, kā vadītāji skubināja skatītājus steigties un pārformulēja viņu jautājumus „saprotamāk”. Ja reiz skatītājiem dod vārdu, tad ir jārēķinās, ka šie cilvēki nav mediju profesionāļi un tiešraidē mulst, kā arī uzdod profesionāli ne tik gludus jautājumus.
LTV1 debašu vadītāji I.Nagla un G.Rēders šajā ciklā vēl izcēlās ar īpašu nicinājumu pret politiķiem, gan jautājumu formulēšanas ziņā, gan savstarpējos komentāros un piezīmēs pie politiķu teiktā. Tas nedara godu nedz viņiem pašiem, nedz sabiedriskajai TV. Žurnālista darbs ir uzdot jautājumus, nevis nīst kādu un demonstrēt savu attieksmi.
Edija Boša Nilam Ušakovam (SC) uzdotais jautājums, vai Latvijas vēlētāji ir gatavi premjerministram krievam, ir neētisks un nepieļaujams
Līdzīgi pārmetumi par necieņu pret skatītāju jāvērš arī TV3 premjerministru kandidātu debašu „Pēdējais vārds” (raidījuma nosaukums pats par sevi atgādina tā kā tiesas procesu pār politiķiem ar pēdējo vārdu kā apsūdzētajiem) vadītāju virzienā. Pirmkārt, skatītājam nebija skaidrs, kādēļ debašu laikā vislaik mainījās iztaujātāji. Nedomāju, ka tas bija saistīts ar viņu specializāciju tēmās un profesionalitāti. Tādā gadījumā visiem tiktu aiztaupīta Sandija Semjonova publiskā izgāšanās, uzdodot jautājumu par Latviju kā vienīgo ES valsti, kas apmaksā izglītību krievu valodā, jo gandrīz vai katram bērnam ir zināms, ka Igaunijā šajā ziņā ir tāda pati situācija.
Otrkārt, Edija Boša Nilam Ušakovam (SC) uzdotais jautājums par to, vai Latvijas vēlētāji ir gatavi premjerministram krievam, ir neētisks un nepieļaujams pat tad, ja E.Bošs to iepriekš piesaka kā politiski nekorektu jautājumu. Tāda vērtēšana pēc tautības ir nepieļaujama, it īpaši no žurnālista, kas izslavēts kā liels profesionālis. Paradoksālā kārtā LNT „Līderu debašu” divi raidījumi – programmas un premjeri – radīja šķietami inteliģentāko iespaidu salīdzinājumā ar LTV1 un TV3, jo nebija nedz klajas neprofesionalitātes jautājumos, nedz nicīgi komentāru, nedz haosa. Laika nosacījumi un raidījuma struktūra bija precīzi definēti, dodot gan iespēju debatētājiem arī atbildēt uz savstarpējiem pārmetumiem, gan papildināt citu teikto. Nolasītajiem ekspertu un klāt neesošo skatītāju jautājumiem it kā nebija nekādas vainas, tomēr kopējo noskaņu sabojāja fakts, ka raidījuma vadītāji, visticamāk, paši nebija jautājumus rakstījuši un acīmredzami nebija spējīgi arī vadīt debates ārpus priekšā uzrakstītajiem rāmjiem. Tas šo debašu saturisko vērtību no žurnālistikas viedokļa samazināja tuvu līdz nullei.
Vairāk jāmācās
Kopumā priekšvēlēšanu aina TV parādīja lielu profesionālu vājumu Latvijas žurnālistikā. Šā raksta mērķis nav meklēt iemeslus, kādēļ esam „izdzīvojušies” no visiem profesionāliem debašu vadītājiem un uzticam šo TV žurnālistikas augstāko pilotāžu cilvēkiem, kas acīm redzami nav to spējīgi veikt. Tā jau būtu cita raksta tēma. Taču žurnālistikas vājums ir redzams, un pašiem žurnālistiem būtu nopietni jāpārdomā, kā dzīvot tālāk. Ar Saeimas „izslaucīšanu” vien dzīve labāka nekļūs, ja žurnālisti nebūs spējīgi izmēzt arī savu namu.
Pēc šīm TV debatēm, kas savā ziņā ir tāds lakmusa papīrs ne tikai politikas, bet arī žurnālistikas līmenim, ir skaidrs, ka žurnālistiem ir jāmainās. No „revolverjautājumiem” un viktorīnām jāpāriet uz jautājumiem pēc būtības. Tam savukārt ir nepieciešamas ļoti labas zināšanas par politiskiem, ekonomiskiem, tiesiskiem un citiem jautājumiem, un tām būtu jābūt pat labākām nekā caurmēra politiķim. Tikai tādā gadījumā žurnālists var darīt savu sabiedrības uzticēto darbu varas realizētāju uzraudzībai. Zināšanas ir iegūstamas ar ilgstošu un pacietīgu darbu, nevis 15 slavas minūtēm prožektoru gaismā.
Autore ir neatkarīga žurnāliste
Komentāri (121)
Skruzkalns 21.09.2011. 14.13
politkorektums smieklīgā pakāpē :) no Sanitas kaut ko tādu negaidīju. vai BBC, CBS, NPR, u.t.t., u.t.j.p. rīkojās ‘nepieļaujami un neētiski’, kad pirms 2008. gada vēlēšanām simtām reižu ASV prezidenta kandidātiem uzdeva jautājumu (un pat rīkoja sabiedriskās domas aptaujas par jautājumu): ‘vai Amerika ir gatava melnādainam prezidentam’?
19
lailabidzane > Skruzkalns 21.09.2011. 16.27
.
Edij!
Vai tiešām tas bija mēģinājums “publiski izrunāt”? TIEŠĀM?
“Pievērst uzmanību”! :)))) Kam? Vai tam, kurš iekritis ugunskurā (un etnisko batāliju flammēs mēs visi cepamies) vajadzētu atgādināt, ka, pie normālas gaisa pieplūdes, degot kokam, temperatūra liesmas vidējā trešdaļā var sasniegt pat vairāk kā 400 grādus pēc Celsija?
0
lailabidzane > Skruzkalns 21.09.2011. 17.06
.
Kāpēc robežšķirtni?
0
lailabidzane > Skruzkalns 21.09.2011. 15.46
.
Bet, Ingvilda!
Katru noskaņojumu var atspoguļot dažādi! Vai sabiedrības patiesā nepieciešamība ir eskalēt etniskās pretrunas? Vēl vairāk, ne jau etniskās, bet uz tām noreducētās!
Vai reitingu audzēšanā un siles piekļuves nodrošināšanā visi līdzekļi labi?
0
lailabidzane > Skruzkalns 21.09.2011. 16.05
.
Ingvilda!
Vai uzdotais jautājums kopienas tuvināja, vai tieši pretēji – attālināja?
0
lailabidzane > Skruzkalns 21.09.2011. 16.33
.
imantso!
Atspoguļošana, lai kā arī mēs negribētu, lai būtu savādāk, praktiski nekad nav ideāla. Citiem vārdiem – tai piemīt subjektīvā komponente. Šo komponenti neapšaubāmi formē reflektētāja personīgās kvalitātes un… uzstādītie mērķi!
0
lailabidzane > Skruzkalns 21.09.2011. 15.31
.
Ir vēl kāds aspekts – jautājuma mērķis. Saprotu, ka tas nav korekti pierādāms, bet ar muguras smadzenēm jutu, ka tā nebija vēlme noskaidrot, uzsveru, NOSKAIDROT, viedokli. Tā bija vēlme KONFRONTĒT, lai neteiktu SANAIDOT, iespējamo publiskā amata pretendentu ar auditoriju/tautu.
Vēl precīzāk, patiesais mērķis ir REITINGI – personīgie, un, varbūt, arī kanāla.
Mjā…
0
peleenc > Skruzkalns 21.09.2011. 15.46
“pēc būtības tas atspoguļoja noskaņojumus pietiekami lielā sabiedrības daļā. Kas, manuprāt, svarīgākais.” – pilnībā piekrītu. Ideju par žurnālistiem kā “gaišās ideālisma sveces” nesējiem sabiedrībā atbalstu tikai pa druskai. Pārlieku daudz “tabū” žurnālistikai nav veselīgi.
Un vēl: neizskatās labi, ka tik kritiskā rakstā par saviem amata brāļiem ir dažas valodas kļūdiņas.
Kas attiecas uz pārējo – piekrītu raksta autorei!!! Nagla bija gatavā nagla.
0
peleenc > Skruzkalns 21.09.2011. 16.47
“Varbūt ka tā” – tad kultivējam šo subjektīvo komponenti žurnālistikā vēl vairāk, vai tomēr tiecamies uz pēc iespējas objektīvāku realitātes atspoguļojumu un cenšamies saglabāt robežšķirtni starp politiķi un žurnālistu?
0
piziks > Skruzkalns 22.09.2011. 10.08
Doktor Boš! Šoreiz neprofesionālisms/mazprofesionālisms neizpaudās Tavā uzdotajā jautājumā, vai Latvija gatava premjeram krievam. Šis jautājums bija politkorekts pietiekami, tomēr neprofesionāls saturiski. Ušakova kā politiķa, politiskas partijas līdzpriekšsēdātāja problēma pirms šīm vēlēšanām bija nevis viņa tautība, bet gan viņa un viņas partijas manipulatīvā/populistiskā nostāja attiecibās ar aizdevējiem, aizdevumu un palielināta budžeta deficīta pieļaušana.
Tieši tādēļ šai ziņā nepiekrītu Sanitai Uplejai, — jautājumu uzdot politkorektuma deļ drīkstēja, bet gan nedrīkstēja profesionāli, jo Ušakova lielākā nelaime ir nevis tautība, bet gan pārspīlētais politiskais spekulatīvisms, kas, pieļaujot neloģisku budžeta deficīta saglabāšanu, pārvēršas valstiski nepieļaujamā rīcībā. Un — tieši tādēļ Tavs jautājums, Edij, bija neprofesionāls, — debašu vadīšanai tai brīdi nebiji pietiekami gatavs: gribējās būt tikpat artistiskam kā Ilzei Naglai.
LTV Panorāmas “vecbiedri” šārudens debatēs sacentās dzeltenā naglošanā. Turklāt masveidīgi. Pārāk daudz ārišķību, pārāk liela nevērība LTV1 kadra cilvēku attieksmē pret satura nopietnību un profesionālo atbildību.
0
ir_lv > Skruzkalns 21.09.2011. 16.01
to Varbūt ka tā – nez kādā gan veidā šis diskusijas jautājums eskalēja etniskās pretrunas? Manuprāt, jautājuma būtība bija visnotaļ aktuāla faktiskai divkopienu valstij, kuras abas kopienas gadiem nespēj nonākt pie kkāda kopsaucēja. Par jautājuma formu jau teicu – iespējams, varēja būt savādāka.
0
Gita ex. Bundzēna > Skruzkalns 21.09.2011. 15.05
Autores atbilde Edijam Bošam un arī Anitai Braunai. Pirmkārt,par piemēru ņemšanu no ASV vai Lielbritānijas vietas trūkuma dēļ nesākšu diskutēt, bet pilnīgi skaidrs, ka mums nav viss automātiski jāpārņem no citiem un visi paraugi tur nav nemaz tik labi, ņemot vērā vēl dzīvās rasisma tradīcijas ASV un koloniālisma tradīcijas Lielbritānijā.
Par politkorektumu – tas nav īsti par politkorektumu jautājums, tas ir vairāk ētiskas dabas un arī pie reizes Satversmes un citu cilvēktiesību dokumentu pārkāpums, būtībā diskriminējot cilvēku pēc viņa etniskās piederības. Piekrītu, ka Nilam Ušakovam var būt daudz un dažādu profesionālu trūkumu, kuri būtu jāvērtē viņa iespējamās premjerēšanas kontekstā, taču tautība nav nekas tamlīdzīgs. Tautība jeb etniskā izcelsme ir cilvēkam dota piedzimstot, un tieši tādēļ tas nav un nevar būt profesionālās un politiskās vērtēšanas kritērijs. Tas nevar būt iedzimts grēks. Eiropas 20.gs vēsturē ir ļoti bēdīgi piemēri, kur tautība, ticība vai rase ir kalpojušas par politiskiem un profesionāliem kritērijiem, un tas noteikti nebūtu tas ceļš, pa kuru mums būtu jāiet. Tieši tāpēc es uzskatu, ka konkrētais Edija Boša jautājums ir neētisks un nepieļaujams, un es neko tādu nesagaidu no kvalitatīvas žurnālistikas, pat ja kaut kas tāds tiek zelēts dzeltenajā presē vai interneta komentāros. Kvalitatīvas žurnālistikas būtība ir tā, ka tai ir īpaša atbildība par to, kādā virzienā attīstās sabiedrība.
Par jautājumiem vispār – es nepiekrītu domai, ka visi jautājumi ir pieļaujami, kas sabiedrībā pastāv. Piemēram, noteikti, ka sabiedrībā kaut kur pastāv arī jautājumi par to, kādi masu slepkavību veidi ir efektīvāki – nošaušana pa vienam bedres malā, noindēšana gāzes kamerā, lēna nomērdēšana badā vai vēl kas tamlīdzīgs. Bet tādus jautājumus taču diezin vai kāds žurnālists uzdos? Tieši tāpēc jau žurnālistikā darbojas profesionāli cilvēki ar pieredzi un zināšanām, lai spētu izvērtēt, kādus jautājumus var un kādus nevar uzdot attiecīgajā laikā un vietā. Un to sauc par kvalitāti. Konkrēti, ja mērķis N.Ušakova gadījumā ir noskaidrot viņa piemērotību Ministru prezidenta amatam, tad attaisnojams būtu jautājums par viņa veselības stāvokli, ņemot vērā viņa publisko nesenās slimošanas vēsturi. Taču tautībai nav nekāda sakara ar viņa garīgajām, politiskajām vai fiziskajām spējām veikt valdības vadītāja pienākumus.
0
peleenc > Skruzkalns 21.09.2011. 16.13
“Varbūt ka tā” – piekrītu, ka žurnālistiem ir jājūt zināma atbildība par savas darbības sekām, bet vairāk to attiecinu uz ekstrēmiem gadījumiem. Būtu netaisnīgi (nevajadzīgi, neiespējami) no žurnālistikas prasīt, lai tā tiek galā ar visām mūsu sabiedrības problēmām. Tāpēc jau katram ir sava galva uz pleciem un sabiedrība nav nekāds aitu bars. Kamēr žurnālists atspoguļo patieso situāciju, tikmēr ir OK. Ja sāktu konsekventi sagrozīt kopējo bildi, būtu cita lieta.
0
dro > Skruzkalns 21.09.2011. 22.15
jautājums, vai Latvijas vēlētāji ir gatavi premjerministram krievam, ir neētisks un nepieļaujams
_________________________
Manuprāt dzimtcilvēka viedoklis.
0
Sergejs > Skruzkalns 21.09.2011. 14.44
Sveiks, ja esi Edijs, tad – lūk, tepat divus komentārus augstāk arī Petūnijai7 ir cita interpretācija – kāpēc ir nekorekti Latvijā uzsvērt tieši tautību kā kritēriju kādam cilvēkam, manuprāt, gana argumentēti, jo pazūd būtība šādos vienkāršotos formulējumos….
0
Ieva > Skruzkalns 21.09.2011. 14.53
Varbūt varat atbildi atrast tieši salīdzinot formulējumus jautājumiem?
Jo jautājums jau nav par saturu, jautājums ir par formātu. Žurnālistika, tāpat, ka visa sabiedrība ir lumpenizējusies. Profesionālisma nav cieņā, sociālistiskā uravņilovka un ielas stila attiecības ir visur. Dzeltenums jau ir visu pārņēmis. Visi un visur tiek uzskatīti par zirga deķiem, un tiek pieņemts, ka arī visam jānotiek tādā līmenī. Uz ielas nav cieņas, tur spēka princips ir galvenais. No šejienes arī attieksme- intervējamie tiek uzskatīti par pretiniekiem, kuri par katru cenu ir jānogāž no kājām, ne par līdzvērtīgiem sarunu biedriem.
0
ir_lv > Skruzkalns 21.09.2011. 15.32
Sanita, viss ir pareizi, ko raksti par etnisko piederību. Ideālā teorijā. Bet dzīvē, ievērojot aktuālās nacionālās ņemtnes LV, Edija Boša jautājums bija vietā un laikā. OK, var strīdēties par formulējumu, droši vien varēja/vajadzēja sagatavot ne tik etniski tiešu teikumu, bet pēc būtības tas atspoguļoja noskaņojumus pietiekami lielā sabiedrības daļā. Kas, manuprāt, svarīgākais.
0
djbargaa > Skruzkalns 21.09.2011. 17.17
Pilnībā piekrītu edijs_boss viedoklim, ka par neētiskumu mēs nevaram runāt jautājumā – vai Latvija ir gatava krievu premjerministram.
Tomēr sociālā atmiņa vēl ir ļoti svaiga un jautājums ir vietā. Šāds jautājums arī sabiedrībai pašai liek aizdomāties, vai viņi ir gatavi un kāpēc? Domāju, ka paceltā tēma ir ļoti vērtīga.
0
Nellija Ločmele > Skruzkalns 21.09.2011. 19.13
Salīdzināt jautājumu par krievu-premjeru ar jautājumu par masu iznīcināšanas efektīvākajām tehnoloģijām man šķiet trivializēt lietas būtību. Protams, tautība nav kritērijs tam, vai cilvēks der vai neder kādam amatam, racionālā līmenī tas ir skaidrs. Taču, kā rakstīju iepriekš, mana sajūta ir, ka daļai sabiedrības tas ir emocionāls, sāpīgs jautājums pagātnes okupācijas dēļ. Par to nerunājot, jautājums nepazudīs, tas pa kaktiem gruzdēs tāpat. Tāpēc man šķiet, ka žurnālistam uzdot šādu jautājumu ir pamatoti.
0
Skruzkalns > Skruzkalns 21.09.2011. 16.16
Atvainojos, Sanita, bet domāju, ka šoreiz, ja nu kas ir klaji neprofesionāls, tad tā ir Tava hipertrofēti selektīvā pieeja izpausmes brīvībai. Neuzskatu, ka vārda brīvība ir neierobežota. Taču ielikt to tik šauros rāmjos, kā to piedāvā Tu, nozīmētu veidot perversas demokrātijas modeli un dzīvot izdomātā, ideoloģiskā pasaulē, ignorējot reālās Latvijas reālās problēmas. Uzskatu, ka jautājums bija, jā, provokatīvs. Taču tas bija iecerēts tieši tāds ar mērķi pievērst uzmanību Latvijas realitātei. Tajā pašā laikā tas bija neaizvainojoši noformulēts (kā to atzīst arī pats Nils Ušakovs). Savā vienkāršībā tas absolūti precīzi uzrunāja vienu no Latvijas politikas un sabiedrības fundamentāliem problēmjautājumiem. Jo, kā Tu varbūt zini, Latvijas sabiedrības vairākuma politiskajās izvēlēs nacionālais jautājums vienmēr ir bijis centrā. Es nesaku, ka tas ir labi. Es saku, ka šādu jautājumu politkorekta slaucīšana zem paklāja problēmu tikai sarežģī, mazinot sabiedrības spēju/ticību iespējai izrunāt šos jautājumus atklātā, publiskā vidē. Apsūdzēt mani Satversmes pārkāpumā un diskriminācijā ož pēc liberālas pasugas totalitārisma. Aicinu apsvērt iespēju kategoriskā formā izlamāt vēl citus kolēģus, kad tie nākamreiz konstatēs faktu, ka VVF bija “pirmā” Latvijas prezidente “sieviete”.
0
Nellija Ločmele 21.09.2011. 12.51
Piekrītu daļēji. Ilze un Gundars īsti nebija tandēms, un kā vadītājiem pietrūka cilvēkmīlestības jeb cieņas pret politiķiem, lai debates būtu baudāmas. Tur tā māksla – spēja uzdot kritiskus jautājumus un vienlaikus saglabāt kulturālas saziņas eleganci. Šajā ziņā nelieku vienlīdzības zīmi ar TV3 – viņiem tas izdevās labāk.
Galīgi nepiekrītu par Edija jautājumu – žurnālistam ir tiesības uzdot jebkurus jautājumus, kas sabiedrībā pastāv (un šis tāds ir), lai cik tie nepatīkami vai nekorekti. Svarīgs ir veids, kā tos pasniedz. Pret to, kā to izdarīja Edijs, man iebildumu nav.
7
lailabidzane > Nellija Ločmele 21.09.2011. 23.35
.
Un ko tad atrisināja jautājums?
Remdēja sāpes? Vai uzjundīja pliekanu revanšismu?
Vai inteliģentam un profesionālam mēdiju publiskajam darbonim ir jādegradējas līdz pliku instinktu uzvandīšanai? Vai tas ir vienīgais iespējamais veids kā identificēties? Kā uzturēt interesi par sevi?
0
lailabidzane > Nellija Ločmele 21.09.2011. 14.19
.
Sabiedrībā pastāv jautājumi arī par konkrētu personu slimībām, personīgo higiēnu, bioloģiskajām īpatnībām… Vai arī tos vajadzētu uzdot? Pastāv taču!
0
lailabidzane > Nellija Ločmele 21.09.2011. 14.40
.
OK
BET
Vai piederība tautībai ietekmē publiskas personas spēju veikt viņa darbu?
0
Ilona Leduskukaine > Nellija Ločmele 22.09.2011. 10.43
Beidzot kāds žurnālists uzdrīkstējās pajautāt šāda veida jautājumu. Manuprāt, pareizi. Tā tik turpināt un uzdot jautājumus, ja vien tie ir saistīti ar tēmu.
0
Nellija Ločmele > Nellija Ločmele 21.09.2011. 19.03
Neietekmē, un no mana privāta viedokļa premjers-krievs nav problēma. Bet mana sajūta ir, ka daļai sabiedrības tas ir sāpīgs jautājums pagātnes okupācijas dēļ.
0
piziks > Nellija Ločmele 22.09.2011. 11.12
Anita, labi rūkts!
Tevis teikto vajadzētu atcerēties visiem, kuri ik pa laikam čīkst, ka mums te pietrūkst jaunu seju politikā. Faktiski jau vajadzētu svaigus prātus. Un, ja sabiedriskajiem medijiem sabiedrība ļauj tā bābiskoties, kā debatēs Ilzai Naglai, tad par ko brīnāmies, ja politkā jaunos dabūjam tādu Jaunupa publisko apbrīnotāju kā Klāvs Olšteins ne tikai pērn, bet arī šogad un tādu kā Emīls Jakrins, ko veiksmīgi no uzņemtās trajektorijas Mareks Gailītis izsita pērn.
0
Nellija Ločmele > Nellija Ločmele 21.09.2011. 14.29
Jā, ja tas ietekmē publisku personu spēju veikt viņu darbu
0
dro 21.09.2011. 09.11
Saeima izslaucīta
____________________
Šobrīd īsākā anekdote:)
2
0
0
Atbildēt
+1
-1
Atbildēt
@k403 > dro 21.09.2011. 14.53
Raksts ļoti labs. Autorei iesaku pārsūtīt visiem šiem žurnālistiem šo rakstu.
P.S Cik saprotu, tad 63 deputāti vienalga ir veci buki, no iepriekšējām Saeimām…
Ja jau daudziem amatiem ir termiņi, tad kāpēc gan tādus neieviest Saeimas deputātiem?
0
akarlsons > dro 21.09.2011. 13.17
Paldies Sanitai par šo mēģinājumu saglabāt sabiedrībā kaut vai kādas cieņas paliekas pret žurnalistiku.
Paldies
0